Iesaki rakstu: 
Viena no versijām, kas izskan saistībā ar divām notām, kuras Latvijai iesniedza Baltkrievija par tā sauktās bufernaftas izsūknēšanu no naftas cauruļvada, saistīta ar neoficiālām ziņām, ka Aleksandra Lukašenko vadītā valsts izrādījusi interesi par Ventspils naftas holdinga pirkšanu. Pret šādu darījumu iebilstot Aivars Lembergs. „Mazais vīrs” pēc vēlēšanām pieaugušās politiskās varas dēļ, vispār esot gatavs noraut jebkādu jau kopš pavasara plānoto „lielo Ventspils darījumu".
Baltkrievu interese un notas
Divas notas, kuras Latvijas Ārlietu ministrijai (ĀM) iesniegusi Baltkrievija par tā sauktās bufernaftas izsūknēšanu no SIA LatRosTrans piederošā naftas cauruļvada, esot tikai formāls iemesls Baltkrievijas rūpēm par cauruļvadā esošo tehnoloģisko naftu.
Baltkrievu notas esot saistītas ar šīs valsts interesi par naftas cauruļvadu izmantošanu reversai darbībai – tas ir, lai pa šo cauruļvadu transportētu Baltkrievijai vajadzīgo naftu, kuru ar kuģiem uz Ventspils ostu atvestu no Venecuēlas. Turklāt Baltkrievijas oficiālā varas mērķi esot augstāki – baltkrievi izrādot interesi par a/s Ventspils nafta (VN) holdinga iegādi.
Viens no netiešiem apliecinājumiem baltkrievu interesei par VN iegādi ir vienā notā publiski paustais priekšlikums par šīs valsts naftas transportēšanas un pārstrādes uzņēmuma Družba (Novopolocka) ienākšanu LatRosTrans kapitālā, ieguldot tajā Baltkrievijai piederošo naftas vada daļu.
To, ka Baltkrievija Latvijai iesniegusi divas notas, Pietiek apstiprināja ĀM preses pārstāvis Jānis Sīlis. Viena nota saņemta no Baltkrievijas Ārlietu ministrijas, otra - no Baltkrievijas vēstniecības.
Lembergs pret
Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vadītā valsts un tai piederošais naftas un tās pārstrādes koncerns Belneftehim (ietilpst Družba) esot izrādījis interesi par VN holdinga iegādi, Pietiek norādīja vairāki avoti.
Taču šī iespējamā darījumā pretinieks Latvijā esot apsūdzētais Ventspils mērs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) „krusttēvs” Aivars Lembergs, kurš pēc 10.Saeimas vēlēšanām sajutis lielāku politiskās varas ietekmi un tāpēc neesot gatavs atbalstīt VN holdinga pārdošanu, par kuru sarunas tika sāktas jau pavasarī.
Lembergs, pēc ar Ventspils biznesu saistītu avotu Pietiek atzītā, pašlaik esot nostājies pret tā saukto ”lielo Ventspils darījumu”, kas ietvēra gan VN holdinga un a/s Ventbunkers, gan a/s Kālija parks un a/s Ventspils tirdzniecības osta daļu pārdošanu.
„Izskatās, ka šis te „mūsu mazais vīrs” tagad ieguvis lielu politisko ietekmi un ir gatavs izčakarēt visu plānoto pārdošanu,” teica avots, kurš darbojas Ventspils biznesā.
To, ka Lembergam pēc ZZS panākumiem 10.Saeimas vēlēšanās un jaunās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības izveidošanas zudusi vēlme pārdot VN holdingu un citus lielākos Ventspils ostas tranzīta uzņēmumos, Pietiek apstiprinājuši vairāki avoti.
Netieši to apliecinot gan VN holdinga lielākās īpašnieces, Šveicē reģistrētās Vitol domstarpības par Lemberga kontrolētās LK pārvaldi, gan Vitol vēršanās pie premjera un citās institūcijās, norādot uz miljonus vērtu starptautiskās tiesvedības risku. Zīmīgi arī, ka publiskās intervijās, kuras Lembergs sniedzis pēc vēlēšanām, viņš savus oponentus jau atkal sauc par „šakāļiem.”
Vairāki avoti Pietiek atzinuši, ka arī austriešu miljardieris Martins Šlafs, kurš VN pārdošanas darījumā jau kopš pavasara darbojās kā starpnieks, esot mazinājis interesi par VN holdinga iegādi. Tas tā esot, jo darījums uz priekšu nevirzoties un arī sarunas Parīzē, uz kurām Lembergs devās valdības veidošanas laikā, nekādu praktisku rezultātu neesot devušas.
Oficiāli Lembergam pieder tikai neliela daļa VN un Ventbunkera akciju, taču atbilstoši ar viņu saistītās krimināllietas materiāliem Lembergs un viņa ģimene (dēls un meita) ir starp lielākajiem šo Ventspils ostas tranzīta uzņēmumu īpašniekiem. Lemberga bērniem pieder 50% uzņēmumos Kālija parks, Ventspils tirdzniecības ostā u.c.
Vienīgais no darījumiem, kas pagaidām īstenots „lielās Ventspils” pārdošanas ietvaros, ir Ventspils graudu termināļa (Ventspils Grain terminal) pārdošana, par ko līgums tika noslēgts dažas dienas pirms vēlēšanām. Šis uzņēmums pastarpināti uz pusēm piederēja Lemberga bērniem un Lemberga oponentam, Ventspils miljonāram Oļegam Stepanovam.
Kas interesē baltkrievus?
VN holdingā ietilpst gan LatRosTrans (pieder divi cauruļvadi – naftas un naftas produktu; naftas cauruļvads nestrādā jau kopš 2002.gada, kad Krievija pārtrauca naftas eksportu caur Ventspils ostu), gan a/s Latvijas kuģniecība (LK).
Baltkrievus VN holdinga iegāde esot ieinteresējusi, ņemot vērā, ka tas ļautu nodrošināt gan naftas pārvadāšanu ar LK kuģiem no Venecuēlas, gan naftas transportēšanu pa cauruļvadu no Ventspils ostas uz Baltkrieviju.
Strīdā par tā saukto bufernaftu baltkrievi uzskata, ka daļa no šīs naftas, kas atrodas LRT naftas cauruļvadā, pieder Baltkrievijas valstij, jo šī nafta ir valsts uzņēmuma Družba bilancē.
Bufernafta cauruļvadā atrodas, lai saglabātu iespēju tam atkal darboties. Baltkrievijas speciālisti uzskata, ka bufernaftas izsūknēšana, to aizvietojot ar slāpekli, liegs izmantot naftas vadu Polocka-Ventspils naftas transportēšanai.
Naftas vadā esošās bufernaftas vērtība lēsta vairākos desmitos miljonu dolāru.
Baltkrievi tikai runājot, naudas neesot
Vērtējot Baltkrievijas interesi par VN holdinga iegādi, informēts avots Pietiek atzina, ka šajā darījumā, pat neraugoties uz Lemberga iebildumiem pret jebkādu Ventspils biznesa pārdošanu, vēlmes varot nesakrist ar iespējām.
Proti, šī neesot pirmā reize, kad Baltkrievijas valsts un tās uzņēmumi izrādot interesi par Latvijas tranzīta kompāniju pirkšanu. Sarunas jau iepriekš bijušas arī par Kālija parks pārdošanu baltkrievu Belaruskalij.
Taču tās beigušās bez rezultātā, jo baltkrieviem neesot finansiālu iespēju, lai Latvijā kaut ko nopietnu iegādātos. Turklāt Baltkrievijā sistēmā esot tāda, ka visas sarunas par potenciālajiem tranzīta firmu pirkšanas darījumiem izvēršoties garās runās un diskusijās.
„Šaubos, vai baltkrieviem ir reālas iespējas kaut ko Ventspilī nopirkt: runāšana viņiem ir, bet naudas viņiem nav. Tāpēc neticu, ka viņi tiešām sasparotos uz VN pirkšanu,” vērtēja avots.
Aizvien bez vienošanās par tranzītu
Baltkrievija naftas tranzītā ir ieinteresēta, jo tās prezidents nav spējis vienoties ar Krieviju par naftas piegādēm un tarifiem. Šogad pavasarī Lukašenko tikās ar Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu un vienojās par naftas piegādēm.
Vasarā Baltkrievija vienojās ar Lietuvu par aptuveni 2,5 miljonu tonnu naftas pārkraušanu caur Klaipēdas ostu, savukārt ar Latviju vienošanās pagaidām nav panākta.
Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) iepriekš medijiem bija apliecinājis, ka kopš pavasara norit sarunas ar Baltkrieviju par Venecuēlas naftas tranzītu caur Ventspils ostu. Sarunu rezultāts aizvien nav zināms. Jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) līdz šim tikai atzinis, ka tiek vērtētas Venecuēlas naftas tranzīta iespējas caur Ventspils ostu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
