Vai ārvalstu eksperti vienmēr ir objektīvi?
Raits Pērkons, trimdas latvietis19.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kopš studiju gadiem ASV es vienmēr esmu bijis dedzīgs protekcionisma politikas piekritējs, tāpēc, cik nu bijusi iespēja, vienmēr esmu sekojis līdzi savas dzimtenes – Latvijas – vietējo ražotāju panākumiem. Pēdējā laikā, ik rītu pāršķirstot lielāko interneta portālu slejas, kam varu piekļūt arī šeit – ASV, manu uzmanību piesaistījusi diskusija par un ap pretvēža zālēm “Rigvir”, kas radītas Latvijā un pamazām iekaro arī ārvalstu tirgus daļas.
Ievadam piedāvāju nelielu pēdējā laika notikumu hronoloģiju, kas varētu būt būtiska tiem portāla lasītājiem, kuri šajā problēmā nav iedziļinājušies, un palīdzēs uztvert manu galveno raksta ideju par to, vai ārvalstu eksperti vienmēr būtu jāuztver kā absolūtās patiesības vēstneši, vai tomēr viņu viedokļi jāvērtē ar zināmu piesardzību un kriticisma devu.
Tātad nupat Veselības ministrija rīkoja diskusiju, kur pie viena galda sēdās gan minēto zāļu kritiķi, gan atbalstītāji. Tikšanās laikā attiecīgās iestādes (Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests) klātesošos iepazīstināja ar medikamenta reģistrācijas un valsts medikamentu kompensācijas noteikumiem, kā arī iemesliem, kāpēc medikamenti tiek iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Ņemot vērā, ka abām pusēm par šo tēmu ir visai konkrētas vēlmes, tad tikšanās laikā netika nolemts nekas kategorisks, bet uzsākta virzība vairākos skaidrojošos jautājumos saistībā ar zāļu reģistrāciju – Veselības ministrija pieprasīs atbildes uz jautājumiem, kas skar zāļu reģistrācijas nosacījumus. Vienlaikus ministrija atzina, ka nosacījumi, kas bijuši reģistrācijai uz 2004. gadu, ir izpildīti un medikaments reģistrēts pamatoti. Tāpat solīts pārskatīt melanomas ārstēšanas vadlīnijas, lai tās atbilstu Eiropas Savienības un pasaules praksei. Zāļu reģistrācijas regulējums paredz, ka, lai pārskatītu zāļu reģistrāciju, mainītu indikācijas un zāļu aprakstu, nepieciešams blakusparādību ziņojums no mediķiem un jaunas zinātniskas publikācijas.
Ja līdz šim abu pušu ķīviņā iesaistījās vietējie eksperti, tad šobrīd tvērums ir palielinājies, un diskusijā ir iesaistījies arī amerikāņu onkologs Deivids Gorskis. Šis kungs, par kura esamību, man dzīvojot ASV vairākus gadu desmitus, nekad nebiju dzirdējis, ir Detroitā bāzētās Veina štata universitātes Medicīnas skolas profesors. Viņš ir kvēls alternatīvās medicīnas un antivakcinācijas kritiķis, kā arī vietnes “Science Based Medicine” vadošais redaktors.
Gorska publiskie uzbrukumi Latvijas onkoloģiskā produkta virzienā ir kļuvuši aizvien tendenciozāki, kas man – protekcionisma fanātiķim, Latvijas patriotam, ASV dzīvojošam latvietim – radīja interesi papētīt sīkāk, kas tad ir šis cilvēks, un, vai tiešām viņa viedokļa “svars” varētu būt pietiekams, lai Latvijas onkoloģijas nozares speciālisti un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji varētu izdarīt pamatotus secinājumus par preparāta efektivitāti.
Tad nu, lūk, neskatoties uz to, ka Dr. Gorskis vienmēr ir noliedzis to, ka savos bloga ierakstos popularizētu kādu farmācijas gigantu milžu piedāvāto produkciju un viņa viedokļi vienmēr esot pilnīgi neatkarīgi, ir vairāki fakti, kas liek to būtiski apšaubīt. Dr. Gorska agresīvā komunikācija un tendenciozie bloga ieraksti ir radījuši pietiekami daudz ienaidnieku, kuri uzsver viņa saistību ar pasaulē vadošo vakcīnu ražotāju “Sanofi - Avantis”. Īpaši tāpēc, ka ārsts aktīvi vēršas pret antivakcinācijas kampaņām. Šajā gadījumā farmācijas milzis no 2008. gada līdz 2013. gadam saviem partneriem samaksāja 31 miljonu eiro. Viens no partneriem ir Dr. Gorska darbavieta – Veina štata universitāte, kur onkologs veic uzņēmuma medikamentu klīniskos pētījumus. Protams, tiešā veidā pašam ārstam neviens nav maksājis – iespējams, tas darīts caur trešajām personām, šajā gadījumā – viņa darba vietu. Zīmīgi, ka šajā laikā viņš aktīvāk sāka pievērsties blogošanai par vakcīnām.
Gorskis savos tiešajos pienākumos universitātē koncentrējas uz medikamentu atklāšanu un to attīstīšanu, taču visbiežāk darbs saistās ar kaut ko ienesīgāku, piemēram, izdomāt jaunus medikamenta pielietojuma veidus. Šāda darbība ir krietni izdevīgāka ražotājam – izpaliek papildu milzīgās izmaksas jaunas vielas izstrādei, jo tiek pilnveidota esošā viela. Interneta vidē arī vairākkārt izskanējušas pretenzijas par to, ka Dr. Gorska ieraksti ne vienmēr ir faktoloģiski precīzi, kas tiek ar steigu laboti.
Tāpat plaši tiek iztirzāta viņa saistība ar Dr. Faridu Fata, kuram tika piešķirts 45 gadu cietumsods par to, ka vairāk nekā 550 saviem pacientiem, no kuriem ne visiem tika konstatētas onkoloģiskas saslimstības, viņš piemērojis ne tikai recepšu medikamentus, bet arī ķīmijterapiju. Tā kā daļai no pacientiem nebija audzējs, šī ārsta nozīmētā terapija veselības stāvokli padarīja tikai sliktāku. Šādi, nozīmējot papildu procedūras, viņš varēja saņemt vairāk naudas no apdrošinātājiem. Deviņu gadu laikā mediķis šādā veidā izkrāpis vairāk nekā 17,6 miljonus ASV dolāru. Pēc vainas atzīšanas Dr. Gorska kolēģis vaļsirdīgi paziņoja: “Pacienti nav cilvēki, bet ienākumu avots.”
Skaidrs, ka viedoklis par viņu nav viennozīmīgs, un cik viedokļi ir “par”, tikpat būs “pret”. Par to arī rakstu – ja cilvēka personība ir neviennozīmīgi vērtējama, vai viņu vajadzētu izmantot kā argumentu, lai noteiktu, kas ir slikts vai labs?
Latvijā arvien biežāk un uzstājīgāk tiek izmantoti sociālie tīkli, lai radītu haosu, iesaistot arī neviennozīmīgi vērtētas ārvalstu personas, un šis gadījums nav izņēmums. Nesen TV raidījumā divi izcili Latvijas zinātnieki Ivars Kalviņš un Vjačeslavs Kaščejevs vienojās par to, ka konkrētais medikaments ir ar milzīgu potenciālu. Neviens nenoliedz, ka nepieciešams darbs pie tālākas izpētes, ko apstiprina arī pats holdings. Vai labāk nebūtu atstāt izvērtēšanu par medikamenta atrašanos kompensējamo zāļu sarakstā speciālistu ziņā, kas saskaras ar medikamentu ikdienā?
Pavisam nesen pieredzējām, ka viena līdzīga grupējuma veiktās aktivitātes pieklusa, kad piesaistīto ārvalstu ekspertu darbs bija kļūdains. Arī 2011. gadā notikušais “cepumu skandāls” beidzās ar atvainošanos. Tas tikai parāda, ka Latvijas ražotāji kļūst interesantāki ārvalstu lielajiem uzņēmumiem, kuri gatavi darīt visu, lai vietējos ražotājus izstumtu no tirgus. Cerams, ka uzņēmumi tam būs gatavi un varēs saņemt kaut nelielu uzticības kredītu no valsts puses. Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā 90. gados, protekcionisma politika praktiski neeksistē.
Pats sliktākais šajā situācijā ir tas, ka organizētās aktivitātes mazāk ietekmē konkrēto uzņēmumu, bet visvairāk cieš onkoloģiskie pacienti, kuri ar šādu pseido-eksperta viedokli tiek ietekmēti gan ārstēšanās procesā, gan arī izvēloties attiecīgo terapijas veidu. Es ļoti ceru, ka Latvijā attīstīsies kritiskā domāšana un ārvalstu ekspertu viedoklis netiks uztverts kā pareizākais un gudrākais “pēc noklusējuma”, un Latvijas valsts vīri un sievas aizstāvēs savus ražotājus, kas ir manas dzimtenes lielākais dzinējspēks.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
