Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai ārvalstu eksperti vienmēr ir objektīvi?

Raits Pērkons, trimdas latvietis
19.10.2017.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kopš studiju gadiem ASV es vienmēr esmu bijis dedzīgs protekcionisma politikas piekritējs, tāpēc, cik nu bijusi iespēja, vienmēr esmu sekojis līdzi savas dzimtenes – Latvijas – vietējo ražotāju panākumiem. Pēdējā laikā, ik rītu pāršķirstot lielāko interneta portālu slejas, kam varu piekļūt arī šeit – ASV, manu uzmanību piesaistījusi diskusija par un ap pretvēža zālēm “Rigvir”, kas radītas Latvijā un pamazām iekaro arī ārvalstu tirgus daļas.

Ievadam piedāvāju nelielu pēdējā laika notikumu hronoloģiju, kas varētu būt būtiska tiem portāla lasītājiem, kuri šajā problēmā nav iedziļinājušies, un palīdzēs uztvert manu galveno raksta ideju par to, vai ārvalstu eksperti vienmēr būtu jāuztver kā absolūtās patiesības vēstneši, vai tomēr viņu viedokļi jāvērtē ar zināmu piesardzību un kriticisma devu.

Tātad nupat Veselības ministrija rīkoja diskusiju, kur pie viena galda sēdās gan minēto zāļu kritiķi, gan atbalstītāji. Tikšanās laikā attiecīgās iestādes (Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests) klātesošos iepazīstināja ar medikamenta reģistrācijas un valsts medikamentu kompensācijas noteikumiem, kā arī iemesliem, kāpēc medikamenti tiek iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Ņemot vērā, ka abām pusēm par šo tēmu ir visai konkrētas vēlmes, tad tikšanās laikā netika nolemts nekas kategorisks, bet uzsākta virzība vairākos skaidrojošos jautājumos saistībā ar zāļu reģistrāciju – Veselības ministrija pieprasīs atbildes uz jautājumiem, kas skar zāļu reģistrācijas nosacījumus. Vienlaikus ministrija atzina, ka nosacījumi, kas bijuši reģistrācijai uz 2004. gadu, ir izpildīti un medikaments reģistrēts pamatoti. Tāpat solīts pārskatīt melanomas ārstēšanas vadlīnijas, lai tās atbilstu Eiropas Savienības un pasaules praksei. Zāļu reģistrācijas regulējums paredz, ka, lai pārskatītu zāļu reģistrāciju, mainītu indikācijas un zāļu aprakstu, nepieciešams blakusparādību ziņojums no mediķiem un jaunas zinātniskas publikācijas.

Ja līdz šim abu pušu ķīviņā iesaistījās vietējie eksperti, tad šobrīd tvērums ir palielinājies, un diskusijā ir iesaistījies arī amerikāņu onkologs Deivids Gorskis. Šis kungs, par kura esamību, man dzīvojot ASV vairākus gadu desmitus, nekad nebiju dzirdējis, ir Detroitā bāzētās Veina štata universitātes Medicīnas skolas profesors. Viņš ir kvēls alternatīvās medicīnas un antivakcinācijas kritiķis, kā arī vietnes “Science Based Medicine” vadošais redaktors.

Gorska publiskie uzbrukumi Latvijas onkoloģiskā produkta virzienā ir kļuvuši aizvien tendenciozāki, kas man – protekcionisma fanātiķim, Latvijas patriotam, ASV dzīvojošam latvietim – radīja interesi papētīt sīkāk, kas tad ir šis cilvēks, un, vai tiešām viņa viedokļa “svars” varētu būt pietiekams, lai Latvijas onkoloģijas nozares speciālisti un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji varētu izdarīt pamatotus secinājumus par preparāta efektivitāti.

Tad nu, lūk, neskatoties uz to, ka Dr. Gorskis vienmēr ir noliedzis to, ka savos bloga ierakstos popularizētu kādu farmācijas gigantu milžu piedāvāto produkciju un viņa viedokļi vienmēr esot pilnīgi neatkarīgi, ir vairāki fakti, kas liek to būtiski apšaubīt. Dr. Gorska agresīvā komunikācija un tendenciozie bloga ieraksti ir radījuši pietiekami daudz ienaidnieku, kuri uzsver viņa saistību ar pasaulē vadošo vakcīnu ražotāju “Sanofi - Avantis”. Īpaši tāpēc, ka ārsts aktīvi vēršas pret antivakcinācijas kampaņām. Šajā gadījumā farmācijas milzis no 2008. gada līdz 2013. gadam saviem partneriem samaksāja 31 miljonu eiro. Viens no partneriem ir Dr. Gorska darbavieta – Veina štata universitāte, kur onkologs veic uzņēmuma medikamentu klīniskos pētījumus. Protams, tiešā veidā pašam ārstam neviens nav maksājis – iespējams, tas darīts caur trešajām personām, šajā gadījumā – viņa darba vietu. Zīmīgi, ka šajā laikā viņš aktīvāk sāka pievērsties blogošanai par vakcīnām.

Gorskis savos tiešajos pienākumos universitātē koncentrējas uz medikamentu atklāšanu un to attīstīšanu, taču visbiežāk darbs saistās ar kaut ko ienesīgāku, piemēram, izdomāt jaunus medikamenta pielietojuma veidus. Šāda darbība ir krietni izdevīgāka ražotājam – izpaliek papildu milzīgās izmaksas jaunas vielas izstrādei, jo tiek pilnveidota esošā viela. Interneta vidē arī vairākkārt izskanējušas pretenzijas par to, ka Dr. Gorska ieraksti ne vienmēr ir faktoloģiski precīzi, kas tiek ar steigu laboti.

Tāpat plaši tiek iztirzāta viņa saistība ar Dr. Faridu Fata, kuram tika piešķirts 45 gadu cietumsods par to, ka vairāk nekā 550 saviem pacientiem, no kuriem ne visiem tika konstatētas onkoloģiskas saslimstības, viņš piemērojis ne tikai recepšu medikamentus, bet arī ķīmijterapiju. Tā kā daļai no pacientiem nebija audzējs, šī ārsta nozīmētā terapija veselības stāvokli padarīja tikai sliktāku. Šādi, nozīmējot papildu procedūras, viņš varēja saņemt vairāk naudas no apdrošinātājiem. Deviņu gadu laikā mediķis šādā veidā izkrāpis vairāk nekā 17,6 miljonus ASV dolāru. Pēc vainas atzīšanas Dr. Gorska kolēģis vaļsirdīgi paziņoja: “Pacienti nav cilvēki, bet ienākumu avots.”

Skaidrs, ka viedoklis par viņu nav viennozīmīgs, un cik viedokļi ir “par”, tikpat būs “pret”. Par to arī rakstu – ja cilvēka personība ir neviennozīmīgi vērtējama, vai viņu vajadzētu izmantot kā argumentu, lai noteiktu, kas ir slikts vai labs?

Latvijā arvien biežāk un uzstājīgāk tiek izmantoti sociālie tīkli, lai radītu haosu, iesaistot arī neviennozīmīgi vērtētas ārvalstu personas, un šis gadījums nav izņēmums. Nesen TV raidījumā divi izcili Latvijas zinātnieki Ivars Kalviņš un Vjačeslavs Kaščejevs vienojās par to, ka konkrētais medikaments ir ar milzīgu potenciālu. Neviens nenoliedz, ka nepieciešams darbs pie tālākas izpētes, ko apstiprina arī pats holdings. Vai labāk nebūtu atstāt izvērtēšanu par medikamenta atrašanos kompensējamo zāļu sarakstā speciālistu ziņā, kas saskaras ar medikamentu ikdienā?

Pavisam nesen pieredzējām, ka viena līdzīga grupējuma veiktās aktivitātes pieklusa, kad piesaistīto ārvalstu ekspertu darbs bija kļūdains. Arī 2011. gadā notikušais “cepumu skandāls” beidzās ar atvainošanos. Tas tikai parāda, ka Latvijas ražotāji kļūst interesantāki ārvalstu lielajiem uzņēmumiem, kuri gatavi darīt visu, lai vietējos ražotājus izstumtu no tirgus. Cerams, ka uzņēmumi tam būs gatavi un varēs saņemt kaut nelielu uzticības kredītu no valsts puses. Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā 90. gados, protekcionisma politika praktiski neeksistē.

Pats sliktākais šajā situācijā ir tas, ka organizētās aktivitātes mazāk ietekmē konkrēto uzņēmumu, bet visvairāk cieš onkoloģiskie pacienti, kuri ar šādu pseido-eksperta viedokli tiek ietekmēti gan ārstēšanās procesā, gan arī izvēloties attiecīgo terapijas veidu. Es ļoti ceru, ka Latvijā attīstīsies kritiskā domāšana un ārvalstu ekspertu viedoklis netiks uztverts kā pareizākais un gudrākais “pēc noklusējuma”, un Latvijas valsts vīri un sievas aizstāvēs savus ražotājus, kas ir manas dzimtenes lielākais dzinējspēks.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...