Vai ar Konkurences padomes svētību top Baltijas auzu un vistu karteļi?
Zigurds, tirgotājs08.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sekojot līdzi pēdējo mēnešu notikumiem, kas ietekmē graudu un vistu ražošanas tirgu, mani pārņem šausmas par nākotnes vīziju pārtikas ražošanas un tirdzniecības jomās.
Konkurences padome 22.02.2021. publicējusi lēmumu, ar kuru tiek pieļauts nesaprotams darījums: AB Linas Agro Group (kura jau kontrolē Putnu fabriku Ķekava, SIA Lielzeltini, SIA Cerova, SIA Broileks) iegūst ietekmi pār UAB TABA Holding, AB Kauno grūdai, AB Vilniaus paukštynas, AB Kaišiadoriu, UAB Kormoprom invest un AB Zelvė.
Turklāt līdztekus šim lēmumam noticis vēl viens darījums graudu jomā: Dobeles dzirnavnieks parakstījis līgumu par Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmuma Baltic Mill iegādi, kam pieder šādas kompānijas: Malsena Plius, makaronu ražotājs Amber Pasta Lietuvā, AS Rīgas dzirnavnieks un Balti Veski.
Ko tas nozīmē īsumā? Turpmāk Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks nekonkurēs, un Ķekavas vistu fabrika nekonkurēs ar Vilniaus paukštine! Šie darījumi būtiski mainīs konkurences ainu Baltijā un ne tikai, - turpmāk visi pārmaksās par pārtiku nepietiekamas konkurences dēļ. Un šo situāciju absurdā kārtā pieļāvušas visu trīs Baltijas valstu konkurenci regulējošās iestādes!
Kādam ir jābūt lobisma spēkam, lai “izsistu” cauri šādus lēmumus, saprotot, ka pārtikas cenas strauji augs? Un cik vājām ir jābūt iestādēm un lēmumu pieņēmējiem, lai šos darījumus pieļautu? Taču, iespējams, Saeimas deputāti savā ēdnīcā šo cenu pieaugumu tik traki neizjutīs.
Īpaši satraucoši šis skan arī tā iemesla dēļ, ka nesen medijos parādījās ziņas par pārtikas cenu kāpumu pasaulē, kas ietekmēs arī Latvijas cenas drīzumā. Un uz šo satraucošo ziņu fona mūsu Konkurences padome vai nu piever acis, vai nejauši nav pamanījusi būtisku apdraudējumu, ko radīs šie darījumi.
Esmu pārsteigts, ka brīvvalsts laikā mēs atkal tuvojamies padomju režīmam tik raksturīgajam monopolam. Bet faktiski visu trīs Baltijas valstu institūcijas pašlaik bruģē ceļu divu lielu karteļu uzplaukšanai.
Godātie žurnālisti, lūdzu jūs veikt padziļinātu izpēti un analīzi par šiem darījumiem un mudināt institūcijas pārdomāt šos lēmumus.
Foto – jaunais Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
