Iesaki rakstu: 
Šāds jautājums rodas, izpētot divus sarakstus: vienu – par Rīgas apbedīšanas kompāniju organizēto bēru skaitu, otru - par šo pašu kompāniju samaksātajiem nodokļiem. Izrādās, ka, samaksājot nodokļos vien nepilnus divus tūkstošus eiro, var sarīkot aptuveni 250 bēru (rakstā norādītie skaitļi ir aptuveni, noapaļoti līdz apaļiem desmitiem, lai neierobežotu veselīgu konkurenci), vai arī kompānija, kurā strādā tikai viens darbinieks, var sarīkot 180 bēres gadā.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir īpaša programmatūra, ar kuras palīdzību iespējams atrast aizdomīgus darījumus, iespējamu izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanos. Tieši no šajā sistēmā redzamajiem datiem VID laiku pa laikam izvēlas nozari, kuru pārbaudīt īpaši, jo samaksāto nodokļu apjoms dažādām nozarē strādājošām kompānijām ievērojami atšķiras.
Šādas īpaši pārbaudāmās nozares ir bijušas gan frizieri, gan auto remonta darbnīcas, gan zobārsti utt., taču nekas nav dzirdēts, ka VID pastiprinātas uzmanības lokā nonāktu apbedītāji. Tomēr, tikai pavirši iepazīstoties ar datiem par Rīgas apbedīšanas sabiedrību maksātajiem nodokļiem, nevar nepamanīt iespaidīgas dīvainības un samaksāto nodokļu nesakritības un ievērojamās atšķirības starp kompānijām.
Manā rīcībā ir nonākušas divas tabulas. Viena, kurā redzams, cik bēru sarīkojušas Rīgas apbedīšanas kompānijas, bet otra - par šo kompāniju samaksātajiem nodokļiem un darbinieku skaitu. Pētot un iedziļinoties šajās tabulās, rodas jautājums – cik godīgi apbedītāji maksā nodokļus.
Ikviens, kurš saskāries ar bēru organizēšanu, zinās, ka par aizgājēja pienācīgu guldīšanu zemē nākas rēķināties ar summām no 800 līdz 1000 eiro, kas jāsamaksā apbedīšanas kompānijai. Tur ietverta gan 140 eiro maksa par kapa rakšanu, kas jāsamaksā Rīgas domei, gan apmēram tikpat liela summa par kapu kopšanu, tāpat palielas summas par aizgājēja glabāšanu morgā – aptuveni 15 eiro, kas pārsniedz pat Rīgas hosteļu cenas.
Pārējā summa jāmaksā par apbedīšanas sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem – nelaiķa transportēšanu, zārku utt. Līdz ar to par katrām bērēm apbedīšanas sabiedrības rīcībā nonāk 500 un vairāk eiro, un no šīs summas tad arī būtu jāmaksā gan nodokļi par darbiniekiem, gan uzņēmumu ienākumu nodoklis.
Kā rāda tabulu dati, lielākais šī bēdīgā pakalpojuma sniedzējs Rīgā pērn bijusi SIA Rīgas kremācijas centrs – krematorija, kas apbedījusi 2400 aizgājējus un nodokļos kopā samaksājusi 336,87 tūkstošus eiro, kopā nodarbinot 25 darbiniekus. Līdzīga nodokļu un bēru attiecība ir arī otrai lielākajai apbedīšanas kompānijai Atvadas, kas pērn sarīkojusi 750 bēres un nodokļos samaksājusi 149,38 tūkstošus eiro, nodarbinot 11 darbiniekus.
Taču trešā lielākā apbedīšanas kompānija SIA Karāls plus, samaksājot nodokļos vien 68,42 tūkstošus eiro, apbedījusi 640 aizgājējus, un to, ja ticēt oficiālām atskaitēm, paveikuši četri darbinieki. Savukārt SIA Lod.lv pamanījusies sarīkot 250 bēres, nodokļos samaksājot vien 1,74 tūkstošus eiro, turklāt par pieciem darbiniekiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis samaksāts vien 460 eiro apmērā jeb 92 eiro par katru darbinieku gadā. Līdz ar to vidējā bruto alga šajā uzņēmumā bijusi aptuveni simt eiro, ņemot vērā, ka 75 eiro ir neapliekamais minimums, no kura nodokļi nav jāmaksā.
Tikpat neizprotama bijusi SIA Krusts saimniekošana. Šajā uzņēmumā oficiāli strādā tikai viens darbinieks, kurš pamanījies noorganizēt 180 bēres, no vienām bērēm nodokļos samaksājot vien 27,92 eiro, kamēr lielākās kompānijas no vienām bērēm nodokļos samaksā 130-200 eiro.
Šādas dīvainības šajās tabulās var atrast ne mazums. Turklāt, ja kā paraugu nodokļu nomaksā ņem divas lielākās kompānijas, tad var izrēķināt, ka tās abas kopā nodokļos samaksājušas 486,25 tūkstošus eiro jeb 143 eiro par katru mirušo.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Rīgā nomira aptuveni desmit tūkstoši cilvēku, līdz ar to no apbedīšanas kompānijām valsts budžetam bija jāsaņem aptuveni 1,4 miljoni eiro. Tomēr pārējās apbedīšanas kompānijas, bez abām lielākajām, nodokļos kopā pērn samaksājušas vien 210 tūkstošus eiro. Vai kāds ir pameklējis, kur palikuši pārējie vairāk nekā 900 tūkstoši teorētiski iekasējamās nodokļu naudas?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
