Iesaki rakstu: 
Rīgas vicemēra Andra Amerika pārziņā esošās pašvaldības SIA Rīgas ūdens šonedēļ medijos plaši izsludinātais biznesa projekts, kas paredz jaunas meitas sabiedrības izveidošanu fasēta dzeramā ūdens ražošanai, ne vien rada bažas par iespējamo pašvaldības uzņēmuma naudas izsaimniekošanu, bet neoficiāli tiek saistīts arī kārtējām Amerika biznesa iecerēm.
Pietiek rīcībā nonākušais SIA Rīgas ūdens jaunās fasētā dzeramā ūdens ražošanas meitas sabiedrības izveidošanas biznesa plāns, kuru šodien publiskojam, vedina spriest, ka šī iecere patiesībā saistīta nevis ar publiski pausto mērķi rīdziniekiem nodrošināt lētāku ūdeni, bet gan ar biznesa shēmu, kura īstenošanā, visticamākais, iesaistījies arī Ameriks.
Kā Pietiek norāda nozares lietpratēji, Rīgas ūdens iecerētā jaunā biznesa plāns lielākoties balstīts uz pieņēmumiem bez detalizētas analīzes. Toties šie pieņēmumi ir iespaidīgi – Pietiek rīcībā nonākušajā „biznesa plānā” tiek apgalvots, ka Rīgas ūdens meitas kapitālsabiedrības darbības plāns ir komerciāli pamatots, jo „1000 km attālumā no Rīgas (t. .i. ekonomiski pamatotos mērķa tirgos no loģistikas izmaksu viedokļa) dzīvojošie aptuveni 59 miljoni iedzīvotāju Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā un Kaļiņingradā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Latvijā viena gada laikā patērē aptuveni 1 377,7 miljonus litrus fasēta ūdens”.
Saskaņā ar Rīgas ūdens iecerēm visā šajā reģionā tā ūdens varētu būt labi pieprasīts: „Kapitālsabiedrība plāno izplatīt produkciju sākotnēji identificētajos 9 (deviņos) primārajos mērķa tirgos - Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā, Somijā, Zviedrija, Dānijā, Norvēģijā un Latvijā; pēc darbības uzsākšanas un papildus tirgus izpētes iespējamas piegādes arī citos tirgos.”
Eksperti norāda arī uz to, ka Rīgas ūdens iecerētā jaunās meitas sabiedrības dibināšana esot pretrunā ar valsts likumdošanu, jo likums nosaka, ka valsts un pašvaldības ir tiesīgas dibināt kapitālsabiedrību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajos gadījumos. Fasētā ūdens ražošana neatbilstot nevienam no Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem gadījumiem, kad pašvaldībai būtu pieļaujama uzņēmējdarbības veikšana.
Kā zināms, aizvadītajā nedēļā Rīgas ūdens ziņoja, ka, lai gūtu papildu ienākumus, uzņēmums tuvākajos divos gados plāno sākt ražot fasētu dzeramo ūdeni. Uzņēmuma pārstāve Signe Dreijere par jaunās meitas sabiedrības dibināšanu medijos paziņojusi, ka „tas ir viens no veidiem, kā iegūt līdzekļus, lai nevajadzētu palielināt tarifu.”
Savukārt Ameriks, pamatojot šo ieceri, medijos bija norādījis, ka pilsētai esot jāmeklē alternatīvi ieņēmumu avoti, lai, pieaugot infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, nebūtu jāceļ ūdens tarifs.
Līdz šim Ameriks gana atklāti lobējis ar oligarhiem – Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītās atkritumu firmas Ekodoktrīna intereses, kas saistītas ar firmas iecerēm saimniekot Rīgas un Stopiņu pašvaldībām piederošajā Getliņu izgāztuvē.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
