Iesaki rakstu: 
Rīgas vicemēra Andra Amerika pārziņā esošās pašvaldības SIA Rīgas ūdens šonedēļ medijos plaši izsludinātais biznesa projekts, kas paredz jaunas meitas sabiedrības izveidošanu fasēta dzeramā ūdens ražošanai, ne vien rada bažas par iespējamo pašvaldības uzņēmuma naudas izsaimniekošanu, bet neoficiāli tiek saistīts arī kārtējām Amerika biznesa iecerēm.
Pietiek rīcībā nonākušais SIA Rīgas ūdens jaunās fasētā dzeramā ūdens ražošanas meitas sabiedrības izveidošanas biznesa plāns, kuru šodien publiskojam, vedina spriest, ka šī iecere patiesībā saistīta nevis ar publiski pausto mērķi rīdziniekiem nodrošināt lētāku ūdeni, bet gan ar biznesa shēmu, kura īstenošanā, visticamākais, iesaistījies arī Ameriks.
Kā Pietiek norāda nozares lietpratēji, Rīgas ūdens iecerētā jaunā biznesa plāns lielākoties balstīts uz pieņēmumiem bez detalizētas analīzes. Toties šie pieņēmumi ir iespaidīgi – Pietiek rīcībā nonākušajā „biznesa plānā” tiek apgalvots, ka Rīgas ūdens meitas kapitālsabiedrības darbības plāns ir komerciāli pamatots, jo „1000 km attālumā no Rīgas (t. .i. ekonomiski pamatotos mērķa tirgos no loģistikas izmaksu viedokļa) dzīvojošie aptuveni 59 miljoni iedzīvotāju Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā un Kaļiņingradā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Latvijā viena gada laikā patērē aptuveni 1 377,7 miljonus litrus fasēta ūdens”.
Saskaņā ar Rīgas ūdens iecerēm visā šajā reģionā tā ūdens varētu būt labi pieprasīts: „Kapitālsabiedrība plāno izplatīt produkciju sākotnēji identificētajos 9 (deviņos) primārajos mērķa tirgos - Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā, Somijā, Zviedrija, Dānijā, Norvēģijā un Latvijā; pēc darbības uzsākšanas un papildus tirgus izpētes iespējamas piegādes arī citos tirgos.”
Eksperti norāda arī uz to, ka Rīgas ūdens iecerētā jaunās meitas sabiedrības dibināšana esot pretrunā ar valsts likumdošanu, jo likums nosaka, ka valsts un pašvaldības ir tiesīgas dibināt kapitālsabiedrību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajos gadījumos. Fasētā ūdens ražošana neatbilstot nevienam no Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem gadījumiem, kad pašvaldībai būtu pieļaujama uzņēmējdarbības veikšana.
Kā zināms, aizvadītajā nedēļā Rīgas ūdens ziņoja, ka, lai gūtu papildu ienākumus, uzņēmums tuvākajos divos gados plāno sākt ražot fasētu dzeramo ūdeni. Uzņēmuma pārstāve Signe Dreijere par jaunās meitas sabiedrības dibināšanu medijos paziņojusi, ka „tas ir viens no veidiem, kā iegūt līdzekļus, lai nevajadzētu palielināt tarifu.”
Savukārt Ameriks, pamatojot šo ieceri, medijos bija norādījis, ka pilsētai esot jāmeklē alternatīvi ieņēmumu avoti, lai, pieaugot infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, nebūtu jāceļ ūdens tarifs.
Līdz šim Ameriks gana atklāti lobējis ar oligarhiem – Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītās atkritumu firmas Ekodoktrīna intereses, kas saistītas ar firmas iecerēm saimniekot Rīgas un Stopiņu pašvaldībām piederošajā Getliņu izgāztuvē.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
