Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds jautās – vai šim jautājumam ir kāda tieša saistība ar 6. oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām Latvijā? Jā, ir. Vistiešākā saistība. Šoreiz, iespējams, īpaši daudzi savu izvēli izdarīs akla naida vai dziļa aizvainojuma vadīti.

Abas ir cilvēcīgas emocijas, un nevar noliegt, ka aizvainojumam un šaubām pašreizējā vara ir devusi gana daudz iemeslu. Tomēr gudri cilvēki zina, ka naids un aizvainojums ir slikti padomdevēji. Vēsturē zinām piemērus, kad tā tika izraisītas milzīgas katastrofas.

1933. gadā Vācijā cilvēki, aizvainojuma, akla naida un masīvas propagandas apdullināti, 43,9% balsu atdeva radikālajiem populistiem – nacistu partijai. Pretēji bieži apgalvotajam, tie nebija visi vācieši, bet nacistiem ar to pietika, lai sagrābtu varu, atņemtu pilsoņiem brīvību un beigās izraisītu globālu katastrofu. Bet visa pamatā tam tomēr bija lielas daļas vēlētāju akls naids un aizvainojums, kas nomāca veselo saprātu. Un pazudināja to.

Vai tam tiešām ir kāda saistība ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām? Protams, nevar apgalvot, ka situācija ir identiska – Latvija nav gluži 30. gadu Vācija. Tomēr situācija nenoliedzami ir sarežģīta, un pat tie, kuri netic vulgāriem populistiem, mokās ar šaubām par labāko izvēli.

Daļa ir tik apmulsuši, ka var vispār nepiedalīties vēlēšanās, kas Latvijas ap­stākļos būs tieši tas, ko vēlas demokrātijas ienaidnieki – ne velti Putina režīmam draudzīgie mediji ir gadiem ilgi kultivējuši domu par Latviju kā neizdevušos valsti. Apātijas un vilšanās līmenis ir nepieredzēti augsts, un ir pamats domāt, ka šāds noskaņojums ir apzināti veicināts.

Ko šajā situācijā iesākt, kā izdarīt gudru un atbildīgu izvēli? Ir dažas pārbaudītas receptes, kas sevi pierādījušas attīstītās, gudrās valstīs, piemēram, Somijā. Viņi nekad nav sirguši ar lieku sentimentu un kritikas trūkumu pret saviem politiķiem. Tas gan nekādi nenozīmē, ka viņi pat domās sāk šaubīties par savu valsti. Tāpat tas nenozīmē, ka somi nespēj atšķirt graudus no pelavām. Viņi vienkārši saprot, ka izvēle jāizdara ar aukstu un racionālu prātu, neļaujoties pārkarsētām emocijām.

Tieši šo pašu recepti derētu ielāgot vēlētājiem Latvijā. Vispirms ir jākonstatē, ka, tāpat kā neviens nav redzējis Sniega cilvēku, tāpat dabā neeksistē ideāli cilvēki, īpaši jau politiķi. Neviens normāls cilvēks savu dzīvi nav uzrakstījis tīrrakstā, katram ir bijušas savas kļūdas, katram ir savas nepilnības. Tas vienādi attiecas uz politikas veterāniem un tiem, kuri sevi lepni dēvē par „jaunajām sejām”.

Uz deputātu kandidātiem ir jāspēj skatīties ilgtermiņā – vai pieredze, paveiktais sabiedrības labā kopumā ir vairāk, nekā trūkumi, kļūdas vai kādas apšaubāmas biogrāfijas epizodes. Jājautā – vai viņš ir vai nav spējīgs palīdzēt valstij attīstīties virzienā, kas būtu izšķiroši svarīgi? Kādi ir bijuši viņa iepriekšējie panākumi?

Ir politiķi, kuri, iespējams, neuzrunā tīri cilvēcīgi, un arī pasaules redzējums atšķiras, bet kopumā viņu paveiktais ir bijis daudz vērtīgāks nekā cilvēcīgi simpātiskāka, bet citādi neizdarīga politiķa veikums.

Līdzīgi ir ar politiskajām partijām – neviena nav un nebūs ideāla. Katrā atradīsies kāds politiķis, kuru labāk redzam ejam, nekā nākam. Bet tieši tāpēc vēlēšanu biļetenos ir paredzēta iespēja ar „plusu” vai „mīnusu” vērtēt katru konkrēto politiķi. Tieši tāpat jāskatās, cik partija kopumā ir spējīga vai nespējīga palīdzēt valstij attīstīties mums visiem svarīgos virzienos? Pat ja tai ir bijušas nepatīkamas kļūdas un šaubīgas izvēles.

Jāspēj izvērtēt, cik konkrētā partija ir spējīga apzināt savas kļūdas, un vēlētājam jāspēj izvērtēt partijas labo un slikto darbu bilance. Ja pirmo ir vairāk nekā otro, tad šīs partijas izvēle ir apdomāšanas vērta. Jo atceramies – ideāli cilvēki, politiķi, partijas dabā neeksistē.

Un te mēs nonākam pie pašas svarīgākās receptes atbildīga balsojuma izvēlē. Vispirms jāatceras, ka nav stāsts par izvēli starp mazāko un lielāko ļaunumu. Politiķi ir tādi paši cilvēki kā visi pārējie un visā visumā ļaunu nevienam apzināti nevēl.

Izņēmumi ir, kad kāds atsevišķs politiķis ir nonācis parlamentā personīgas atriebības kāres vadīts vai pat kāda partija izveidota, lai pildītu citas valsts uzdevumu – šķelt un kūdīt Latvijas sabiedrību. Bet tie drīzāk ir izņēmumi, un vēlētājiem ir jādara viss, lai šādas partijas vai politiķi netiktu pielaisti varas tuvumā.

Tad kāda varētu būt īstā recepte, lai pieņemtu iespējami atbilstošāku lēmumu, kurai partijai uzticēt savu balsi? Vispirms vajadzētu sākt ar to, ka atbildam paši sev – kas mums personīgi, tuviniekiem, valstij kopumā ir vissvarīgākais? Definēt – svarīgākos uzdevumus, mērķus, – savu personīgo Latvijas nākotnes redzējumu. Tas nav tik sarežģīti, kā izklausās. Lielie kopējie, tā dēvētie Virsmērķi ir zināmi. Tie būtu:

– Latviešu un Latvijas kā valsts ilgtspēja. Lai Latvijas valstī arī nākotnē sekmīgi varētu attīstīties un nākamajām paaudzēm tiktu nodota latviešu valoda, kultūra, tradīcijas. Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur to var pilnvērtīgi darīt, un tā ir mūsu atbildība ne tikai nākamo paaudžu priekšā, bet arī domājot par Eiropas unikālās identitātes sargāšanu – latviešu valoda pieder pie Eiropas civilizācijas unikālā mantojuma. Par šo uzdevumu domājot, mums ir jālūkojas uz politiķiem, kuri konsekventi un atbildīgi ir strādājuši un aizstāvējuši demogrāfijas jautājumus. Latvija joprojām atpaliek no atbildīgāko ES valstu attieksmes par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Bet labā ziņa ir tā, ka pēdējos gados ir panākts nozīmīgs progress uz labo pusi. Joprojām nepietiekami, bet nozīmīgi ir pieaudzis atbalsts likumdošanā, valsts budžetā un kopējā attieksmē. Tas ir devis rezultātus – Latvijā šobrīd ir kopš neatkarības atjaunošanas vislielākais daudzbērnu ģimeņu skaits, vidējais bērnu skaits ģimenē šobrīd ir virs vidējā ES līmeņa. Labā ziņa ir tā, ka ir zināmi politiķi, kuriem šis jautājums ir bijis principiāli svarīgs, un viņi to ir pierādījuši darbos un arī politiskās cīņās.

– Latvija kā izglītotu bērnu, nākamo paaudžu zeme. Izglītība nenoliedzami ir viens no vissvarīgākajiem mērķiem ilgtspējīgas, gudras valsts attīstībai. Arī šajā ziņā ir panākts skaļi neizziņots, bet ievērojams progress. Pirms kāda laika diezgan liels pārsteigums izrādījās fakts, ka Igaunija ļoti prestižajā starptautiskajā PISA pētījumā (Programme for Individual Student Assessment) ierindojās starp TOP 3 pasaules valstīm ar visizglītotākajiem bērniem pasaulē. Igaunijas izglītības sistēma izrādījās konkurētspējīga ar tādām valstīm kā Somija un Dienvidkoreja. Šī ārkārtīgi nozīmīgā sasnieguma pamatā bija pirms 7-8 gadiem veiktā izglītības sistēmas reforma. Kā reiz teica bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri: „Vislabākais ieguldījums nevienlīdzības mazināšanā ir investīcijas izglītībā.” Protams, igauņi neizgudroja divriteni no jauna – viņi veiksmīgi pārņēma un adaptēja Somijas, Īrijas un citu valstu labākos piemērus. Un tas ir devis rezultātus. Šobrīd Latvijā konkrēti politiķi, konkrēta partija ir panākusi, ka ir izstrādāta ļoti līdzīga izglītības reformas programma „Skola 2030“. Tā ir līdzīga Igaunijas reformai – arī Latvijas gadījumā tā balstās Ziemeļvalstīs un tai pašā Igaunijā pārbaudītajos risinājumos. Šobrīd programmai vēl pietrūkst pilnīga politiskā atbalsta, bet ir izdarīts ļoti daudz, lai mūsu bērniem būtu iespējams tikt pie pasaulē, iespējams, vislabākā izglītības modeļa. Šis darbs ir veiksmīgi uzsākts, un ir politiķi, kuri gatavi par to cīnīties.

– Latvijas aizsardzība. Tas nav noslēpums, ka Latvijas aizsardzība līdz 2014. gadam nebija nopietna. Pretēji NATO sabiedrotajiem solītajam Latvija aizsardzības vajadzībām tērēja nepilnu 1% no IKP. Infrastruktūra sabiedroto spēku uzņemšanai bija nesakārtota un sistēmiski neskaidra. Pat elementāru kazarmu pietrūka. Kopš 2014. gada situācija ir būtiski mainījusies – aizsardzības budžets ir pieaudzis līdz nepieciešamajiem 2%, veiktas nozīmīgas investīcijas aizsardzības infrastruktūrā, būtiski uzlabojies atbalsts Zemessardzei. Un mēs redzam politiķus, kuri pēdējos gados šajā ziņā ir daudz paveikuši un gatavi šo darbu turpināt.

– Sabiedrības saliedētība, integrācija. Viena no smagākajām, no padomju laikiem mantotajām problēmām ir sabiedrības sašķeltība. Galvenā un nozīmīgākā plaisa ir valodu jautājums. PSRS okupācijas laikā latviešu valodu neprata teju 80% cittautiešu. Pamata iemesls tam bija pilnīgi segregēta sabiedrība, kas sākās jau ar skolu. Krievu valodā runājošie mācījās krievu skolās, kur latviešu valoda tika mācīta ļoti formāli. Rezultātā izveidojās unikāli sašķelta sabiedrība – divas tautas dzīvoja viena otrai blakus, bet katra uz savas planētas. Ļoti dabiski, ka latvieši nespēja cienīt cilvēkus, kuri teju vai visu mūžu nodzīvojuši Latvijā un tā arī nav spējuši iemācīties latviešu valodu. Savukārt lielākai krievu daļai latviešu valodu jau pieaugušā vecumā iemācīties bija ļoti grūti, jo krievu valodas izplatība sadzīvē bija pašpietiekama. Valodas apguvi neveicināja arī Krievijai draudzīgi politiķi, kuriem izdevīgāk bija saglabāt sašķeltu sabiedrību. Šī tēma ir atsevišķa raksta vērta, bet skaidrs viens – valodu sašķeltība Latvijā ir teju vai Gordija mezgla cienīga problēma. To varēja tikai un vienīgi pārcirst – izlēmīgi pārejot uz izglītību vienā – valsts valodā. Jo visi iepriekšējie mēģinājumi uzlabot krievu jauniešu latviešu valodas zināšanas bija izrādījušies nesekmīgi. Sašķeltības atbalstītāji ir publiski melojuši, ka krievu skolu absolventi latviešu valodu zinot labi. Patiesībā oficiālā statistika apliecina pretējo. Izrādās, ka vēl 2016. gadā vismaz 23% no krievu skolu beidzējiem latviešu valodu nezināja labā līmenī. Teju ceturtā daļa šo jauniešu valsts valodu pārvaldīja sliktā līmenī, kas faktiski aptumšoja viņu pilnvērtīgas attīstības iespējas dzimtajā zemē. To vajadzēja mainīt. Valsts valodas vispārēja prasme ir izšķiroša atslēga sabiedrības vienotībai. Tikai tā mēs viens otru varam saprast, sadzirdēt un sarunāties. Tas ir vienīgais ceļš, kā nozīmīga Latvijas sabiedrības daļa var izrauties no Kremļa propagandas smadzeņu skalošanas tīmekļiem.

Visbeidzot – viens no vissvarīgākajiem Latvijas sekmīgas attīstības un stabilitātes virsuzdevumiem – nosargāt mūsu integrāciju Eiropas civilizācijas kopējā telpā. To garantē Latvijas atrašanās Eiropas Savienībā un NATO. Pašreizējās varas partijas to nodrošina konsekventi un nešaubīgi. Latvija gadsimtiem ilgi ir bijusi daļa no Eiropas civilizācijas, tās kultūras telpas. Katra nonākšana Krievijas ietekmes orbītā ir nesusi postu un katastrofas. Pašreizējie Kremļa saimnieki nenogurstoši cenšas mūs tur atkal ievilkt. Latvijai ir ārkārtīgi uzmanīgi jālūkojas, lai politisko varu neiegūst politikāņi, kuri vārdos sludina „Eiropas vērtības”, bet patiesībā pie pirmās iespējas iegrūdīs Latviju Maskavas apskāvienos ar visām no tā izrietošajām sekām.

Ejot balsot šī gada Saeimas vēlēšanās, pilsonim uzmanīgi jāizvērtē Latvijas politiskā ainava – kuras partijas strādā šiem eksistenciāli svarīgajiem virsuzdevumiem, un kuras to vēlas satricināt. Partijas un politiķus var un vajag kritizēt. Tomēr ir racionāli un ar skaidru prātu jāizvērtē uzticība un mērķtiecība galvenajiem uzdevumiem. Tāpat jāskatās uz populisma un tā dēvēto „jauno spēku“ patiesajiem mērķiem.

Gatavojoties vēlēšanām ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, ļoti atbildīgiem, izdarot savu izvēli. Lai gan valdošās partijas ir pelnījušas kritiku par daudz ko – un daudziem iedzīvotājiem ir pamats būt aizvainotiem un sagaidīt labāku darbu – tomēr vēsi un racionāli jāizvērtē, kuri politiskie spēki ar darbiem ir apliecinājuši uzticību nākotnes virsuzdevumiem, un kuri šajā ziņā ir, maigi izsakoties, apšaubāmi.

Latvijas simtgades Saeimai ir jābūt ar garantiju Latvijas nākotnei, nevis jāļauj satricināt pamatus tiem, kuri to jau sen alkst. 6. oktobra vēlēšanas būs ļoti nozīmīga robežšķirtne, kuru mums jāpārkāpj atbildīgi un tālredzīgi, par spīti propagandas un šķeltnieku radītajam troksnim un jezgai.

Pārpublicēts no http://jaunagaita.net

Novērtē šo rakstu:

40
111

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...