Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds jautās – vai šim jautājumam ir kāda tieša saistība ar 6. oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām Latvijā? Jā, ir. Vistiešākā saistība. Šoreiz, iespējams, īpaši daudzi savu izvēli izdarīs akla naida vai dziļa aizvainojuma vadīti.

Abas ir cilvēcīgas emocijas, un nevar noliegt, ka aizvainojumam un šaubām pašreizējā vara ir devusi gana daudz iemeslu. Tomēr gudri cilvēki zina, ka naids un aizvainojums ir slikti padomdevēji. Vēsturē zinām piemērus, kad tā tika izraisītas milzīgas katastrofas.

1933. gadā Vācijā cilvēki, aizvainojuma, akla naida un masīvas propagandas apdullināti, 43,9% balsu atdeva radikālajiem populistiem – nacistu partijai. Pretēji bieži apgalvotajam, tie nebija visi vācieši, bet nacistiem ar to pietika, lai sagrābtu varu, atņemtu pilsoņiem brīvību un beigās izraisītu globālu katastrofu. Bet visa pamatā tam tomēr bija lielas daļas vēlētāju akls naids un aizvainojums, kas nomāca veselo saprātu. Un pazudināja to.

Vai tam tiešām ir kāda saistība ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām? Protams, nevar apgalvot, ka situācija ir identiska – Latvija nav gluži 30. gadu Vācija. Tomēr situācija nenoliedzami ir sarežģīta, un pat tie, kuri netic vulgāriem populistiem, mokās ar šaubām par labāko izvēli.

Daļa ir tik apmulsuši, ka var vispār nepiedalīties vēlēšanās, kas Latvijas ap­stākļos būs tieši tas, ko vēlas demokrātijas ienaidnieki – ne velti Putina režīmam draudzīgie mediji ir gadiem ilgi kultivējuši domu par Latviju kā neizdevušos valsti. Apātijas un vilšanās līmenis ir nepieredzēti augsts, un ir pamats domāt, ka šāds noskaņojums ir apzināti veicināts.

Ko šajā situācijā iesākt, kā izdarīt gudru un atbildīgu izvēli? Ir dažas pārbaudītas receptes, kas sevi pierādījušas attīstītās, gudrās valstīs, piemēram, Somijā. Viņi nekad nav sirguši ar lieku sentimentu un kritikas trūkumu pret saviem politiķiem. Tas gan nekādi nenozīmē, ka viņi pat domās sāk šaubīties par savu valsti. Tāpat tas nenozīmē, ka somi nespēj atšķirt graudus no pelavām. Viņi vienkārši saprot, ka izvēle jāizdara ar aukstu un racionālu prātu, neļaujoties pārkarsētām emocijām.

Tieši šo pašu recepti derētu ielāgot vēlētājiem Latvijā. Vispirms ir jākonstatē, ka, tāpat kā neviens nav redzējis Sniega cilvēku, tāpat dabā neeksistē ideāli cilvēki, īpaši jau politiķi. Neviens normāls cilvēks savu dzīvi nav uzrakstījis tīrrakstā, katram ir bijušas savas kļūdas, katram ir savas nepilnības. Tas vienādi attiecas uz politikas veterāniem un tiem, kuri sevi lepni dēvē par „jaunajām sejām”.

Uz deputātu kandidātiem ir jāspēj skatīties ilgtermiņā – vai pieredze, paveiktais sabiedrības labā kopumā ir vairāk, nekā trūkumi, kļūdas vai kādas apšaubāmas biogrāfijas epizodes. Jājautā – vai viņš ir vai nav spējīgs palīdzēt valstij attīstīties virzienā, kas būtu izšķiroši svarīgi? Kādi ir bijuši viņa iepriekšējie panākumi?

Ir politiķi, kuri, iespējams, neuzrunā tīri cilvēcīgi, un arī pasaules redzējums atšķiras, bet kopumā viņu paveiktais ir bijis daudz vērtīgāks nekā cilvēcīgi simpātiskāka, bet citādi neizdarīga politiķa veikums.

Līdzīgi ir ar politiskajām partijām – neviena nav un nebūs ideāla. Katrā atradīsies kāds politiķis, kuru labāk redzam ejam, nekā nākam. Bet tieši tāpēc vēlēšanu biļetenos ir paredzēta iespēja ar „plusu” vai „mīnusu” vērtēt katru konkrēto politiķi. Tieši tāpat jāskatās, cik partija kopumā ir spējīga vai nespējīga palīdzēt valstij attīstīties mums visiem svarīgos virzienos? Pat ja tai ir bijušas nepatīkamas kļūdas un šaubīgas izvēles.

Jāspēj izvērtēt, cik konkrētā partija ir spējīga apzināt savas kļūdas, un vēlētājam jāspēj izvērtēt partijas labo un slikto darbu bilance. Ja pirmo ir vairāk nekā otro, tad šīs partijas izvēle ir apdomāšanas vērta. Jo atceramies – ideāli cilvēki, politiķi, partijas dabā neeksistē.

Un te mēs nonākam pie pašas svarīgākās receptes atbildīga balsojuma izvēlē. Vispirms jāatceras, ka nav stāsts par izvēli starp mazāko un lielāko ļaunumu. Politiķi ir tādi paši cilvēki kā visi pārējie un visā visumā ļaunu nevienam apzināti nevēl.

Izņēmumi ir, kad kāds atsevišķs politiķis ir nonācis parlamentā personīgas atriebības kāres vadīts vai pat kāda partija izveidota, lai pildītu citas valsts uzdevumu – šķelt un kūdīt Latvijas sabiedrību. Bet tie drīzāk ir izņēmumi, un vēlētājiem ir jādara viss, lai šādas partijas vai politiķi netiktu pielaisti varas tuvumā.

Tad kāda varētu būt īstā recepte, lai pieņemtu iespējami atbilstošāku lēmumu, kurai partijai uzticēt savu balsi? Vispirms vajadzētu sākt ar to, ka atbildam paši sev – kas mums personīgi, tuviniekiem, valstij kopumā ir vissvarīgākais? Definēt – svarīgākos uzdevumus, mērķus, – savu personīgo Latvijas nākotnes redzējumu. Tas nav tik sarežģīti, kā izklausās. Lielie kopējie, tā dēvētie Virsmērķi ir zināmi. Tie būtu:

– Latviešu un Latvijas kā valsts ilgtspēja. Lai Latvijas valstī arī nākotnē sekmīgi varētu attīstīties un nākamajām paaudzēm tiktu nodota latviešu valoda, kultūra, tradīcijas. Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur to var pilnvērtīgi darīt, un tā ir mūsu atbildība ne tikai nākamo paaudžu priekšā, bet arī domājot par Eiropas unikālās identitātes sargāšanu – latviešu valoda pieder pie Eiropas civilizācijas unikālā mantojuma. Par šo uzdevumu domājot, mums ir jālūkojas uz politiķiem, kuri konsekventi un atbildīgi ir strādājuši un aizstāvējuši demogrāfijas jautājumus. Latvija joprojām atpaliek no atbildīgāko ES valstu attieksmes par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Bet labā ziņa ir tā, ka pēdējos gados ir panākts nozīmīgs progress uz labo pusi. Joprojām nepietiekami, bet nozīmīgi ir pieaudzis atbalsts likumdošanā, valsts budžetā un kopējā attieksmē. Tas ir devis rezultātus – Latvijā šobrīd ir kopš neatkarības atjaunošanas vislielākais daudzbērnu ģimeņu skaits, vidējais bērnu skaits ģimenē šobrīd ir virs vidējā ES līmeņa. Labā ziņa ir tā, ka ir zināmi politiķi, kuriem šis jautājums ir bijis principiāli svarīgs, un viņi to ir pierādījuši darbos un arī politiskās cīņās.

– Latvija kā izglītotu bērnu, nākamo paaudžu zeme. Izglītība nenoliedzami ir viens no vissvarīgākajiem mērķiem ilgtspējīgas, gudras valsts attīstībai. Arī šajā ziņā ir panākts skaļi neizziņots, bet ievērojams progress. Pirms kāda laika diezgan liels pārsteigums izrādījās fakts, ka Igaunija ļoti prestižajā starptautiskajā PISA pētījumā (Programme for Individual Student Assessment) ierindojās starp TOP 3 pasaules valstīm ar visizglītotākajiem bērniem pasaulē. Igaunijas izglītības sistēma izrādījās konkurētspējīga ar tādām valstīm kā Somija un Dienvidkoreja. Šī ārkārtīgi nozīmīgā sasnieguma pamatā bija pirms 7-8 gadiem veiktā izglītības sistēmas reforma. Kā reiz teica bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri: „Vislabākais ieguldījums nevienlīdzības mazināšanā ir investīcijas izglītībā.” Protams, igauņi neizgudroja divriteni no jauna – viņi veiksmīgi pārņēma un adaptēja Somijas, Īrijas un citu valstu labākos piemērus. Un tas ir devis rezultātus. Šobrīd Latvijā konkrēti politiķi, konkrēta partija ir panākusi, ka ir izstrādāta ļoti līdzīga izglītības reformas programma „Skola 2030“. Tā ir līdzīga Igaunijas reformai – arī Latvijas gadījumā tā balstās Ziemeļvalstīs un tai pašā Igaunijā pārbaudītajos risinājumos. Šobrīd programmai vēl pietrūkst pilnīga politiskā atbalsta, bet ir izdarīts ļoti daudz, lai mūsu bērniem būtu iespējams tikt pie pasaulē, iespējams, vislabākā izglītības modeļa. Šis darbs ir veiksmīgi uzsākts, un ir politiķi, kuri gatavi par to cīnīties.

– Latvijas aizsardzība. Tas nav noslēpums, ka Latvijas aizsardzība līdz 2014. gadam nebija nopietna. Pretēji NATO sabiedrotajiem solītajam Latvija aizsardzības vajadzībām tērēja nepilnu 1% no IKP. Infrastruktūra sabiedroto spēku uzņemšanai bija nesakārtota un sistēmiski neskaidra. Pat elementāru kazarmu pietrūka. Kopš 2014. gada situācija ir būtiski mainījusies – aizsardzības budžets ir pieaudzis līdz nepieciešamajiem 2%, veiktas nozīmīgas investīcijas aizsardzības infrastruktūrā, būtiski uzlabojies atbalsts Zemessardzei. Un mēs redzam politiķus, kuri pēdējos gados šajā ziņā ir daudz paveikuši un gatavi šo darbu turpināt.

– Sabiedrības saliedētība, integrācija. Viena no smagākajām, no padomju laikiem mantotajām problēmām ir sabiedrības sašķeltība. Galvenā un nozīmīgākā plaisa ir valodu jautājums. PSRS okupācijas laikā latviešu valodu neprata teju 80% cittautiešu. Pamata iemesls tam bija pilnīgi segregēta sabiedrība, kas sākās jau ar skolu. Krievu valodā runājošie mācījās krievu skolās, kur latviešu valoda tika mācīta ļoti formāli. Rezultātā izveidojās unikāli sašķelta sabiedrība – divas tautas dzīvoja viena otrai blakus, bet katra uz savas planētas. Ļoti dabiski, ka latvieši nespēja cienīt cilvēkus, kuri teju vai visu mūžu nodzīvojuši Latvijā un tā arī nav spējuši iemācīties latviešu valodu. Savukārt lielākai krievu daļai latviešu valodu jau pieaugušā vecumā iemācīties bija ļoti grūti, jo krievu valodas izplatība sadzīvē bija pašpietiekama. Valodas apguvi neveicināja arī Krievijai draudzīgi politiķi, kuriem izdevīgāk bija saglabāt sašķeltu sabiedrību. Šī tēma ir atsevišķa raksta vērta, bet skaidrs viens – valodu sašķeltība Latvijā ir teju vai Gordija mezgla cienīga problēma. To varēja tikai un vienīgi pārcirst – izlēmīgi pārejot uz izglītību vienā – valsts valodā. Jo visi iepriekšējie mēģinājumi uzlabot krievu jauniešu latviešu valodas zināšanas bija izrādījušies nesekmīgi. Sašķeltības atbalstītāji ir publiski melojuši, ka krievu skolu absolventi latviešu valodu zinot labi. Patiesībā oficiālā statistika apliecina pretējo. Izrādās, ka vēl 2016. gadā vismaz 23% no krievu skolu beidzējiem latviešu valodu nezināja labā līmenī. Teju ceturtā daļa šo jauniešu valsts valodu pārvaldīja sliktā līmenī, kas faktiski aptumšoja viņu pilnvērtīgas attīstības iespējas dzimtajā zemē. To vajadzēja mainīt. Valsts valodas vispārēja prasme ir izšķiroša atslēga sabiedrības vienotībai. Tikai tā mēs viens otru varam saprast, sadzirdēt un sarunāties. Tas ir vienīgais ceļš, kā nozīmīga Latvijas sabiedrības daļa var izrauties no Kremļa propagandas smadzeņu skalošanas tīmekļiem.

Visbeidzot – viens no vissvarīgākajiem Latvijas sekmīgas attīstības un stabilitātes virsuzdevumiem – nosargāt mūsu integrāciju Eiropas civilizācijas kopējā telpā. To garantē Latvijas atrašanās Eiropas Savienībā un NATO. Pašreizējās varas partijas to nodrošina konsekventi un nešaubīgi. Latvija gadsimtiem ilgi ir bijusi daļa no Eiropas civilizācijas, tās kultūras telpas. Katra nonākšana Krievijas ietekmes orbītā ir nesusi postu un katastrofas. Pašreizējie Kremļa saimnieki nenogurstoši cenšas mūs tur atkal ievilkt. Latvijai ir ārkārtīgi uzmanīgi jālūkojas, lai politisko varu neiegūst politikāņi, kuri vārdos sludina „Eiropas vērtības”, bet patiesībā pie pirmās iespējas iegrūdīs Latviju Maskavas apskāvienos ar visām no tā izrietošajām sekām.

Ejot balsot šī gada Saeimas vēlēšanās, pilsonim uzmanīgi jāizvērtē Latvijas politiskā ainava – kuras partijas strādā šiem eksistenciāli svarīgajiem virsuzdevumiem, un kuras to vēlas satricināt. Partijas un politiķus var un vajag kritizēt. Tomēr ir racionāli un ar skaidru prātu jāizvērtē uzticība un mērķtiecība galvenajiem uzdevumiem. Tāpat jāskatās uz populisma un tā dēvēto „jauno spēku“ patiesajiem mērķiem.

Gatavojoties vēlēšanām ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, ļoti atbildīgiem, izdarot savu izvēli. Lai gan valdošās partijas ir pelnījušas kritiku par daudz ko – un daudziem iedzīvotājiem ir pamats būt aizvainotiem un sagaidīt labāku darbu – tomēr vēsi un racionāli jāizvērtē, kuri politiskie spēki ar darbiem ir apliecinājuši uzticību nākotnes virsuzdevumiem, un kuri šajā ziņā ir, maigi izsakoties, apšaubāmi.

Latvijas simtgades Saeimai ir jābūt ar garantiju Latvijas nākotnei, nevis jāļauj satricināt pamatus tiem, kuri to jau sen alkst. 6. oktobra vēlēšanas būs ļoti nozīmīga robežšķirtne, kuru mums jāpārkāpj atbildīgi un tālredzīgi, par spīti propagandas un šķeltnieku radītajam troksnim un jezgai.

Pārpublicēts no http://jaunagaita.net

Novērtē šo rakstu:

40
111

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kādēļ mēs ļaujam sevi apzagt?

FotoVispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Lasīt visu...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā -...

Foto

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to,...

Foto

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:...

Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...