Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Degsme, ar kādu politiskās partijas pauž gatavību strādāt Evikas Siliņas vadībā, rada jautājumu, vai pieredzējušajiem topošās koalīcijas partiju politiķiem patiešām ir pilnīga un droša pārliecība, ka viņa spēs vadīt valsti izaugsmes virzienā, nevis slidinās to uz leju vēl dziļāk, nekā to spēja Krišjānis Kariņš?

Siliņas biogrāfija liecina par viņas lielo pieredzi jurisprudencē, viņai ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās, taču ar to vien diezin vai ir pietiekami, lai vadītu valsti.

Siliņa jau no agras jaunības guvusi zināšanas par to, kā nauda un politiska ietekme tiek dalīta un pārdalīta, kā vara tiek mantota un pārņemta.

Atstājot diskusiju vētru internetā par Siliņas piedzīvojumiem jaunībā un viņas iespējamo darbošanos kinoindustrijā privātās dzīves izpētes gardēžiem, pievēršamies publiskajai informācijai Ministru kabineta mājaslapā. Tur norādīts, ka Siliņa jau no 1995. gada janvāra līdz 1997. gada jūnijam strādāja zvērināta advokāta Guntara Antoma birojā par juriskonsulti.

Zina, kā tiek dalīta ietekme un nauda

Tas bija laiks, kad Latvijā notika ietekmju sfēru un naudas pārdale starp kriminālajām autoritātēm. Advokātiem darba netrūka. Juridiskie pakalpojumi bija nepieciešami arī kriminālajām autoritātēm. Guntars Antoms “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka Evika Siliņa strādājusi viņa birojā un esot bijusi lieliska darbiniece. Tolaik birojā strādājis arī vēlākais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kā arī jurists Jānis Maršāns.

Deviņdesmito gadu vidū līdz pat divtūkstošo gadu sākumam slavenas bija daudzas kriminālās autoritātes. Viens no deviņdesmito gadu “vētrainākajiem” personāžiem - Jānis Kaļva ar iesauku Klops. Viņš savā mūžā tiesāts vairākas reizes, tostarp par huligānismu un izvarošanu. 1998. gada septembrī Klops izdzīvoja atentātā Baznīcas ielā pie kafejnīcas “Sēnīte”. Pēc šā uzbrukuma Jānis Kaļva savam baltajam auto "Lincoln Town Car" pasūtījis zīmīgo reģistrācijas numuru "Lucky". 2000. gada martā viņš tika atrasts miris Rīgas Centrālcietumā. Miris it kā narkotiku pārdozēšanas dēļ.

Siliņai nonākot premjera krēslā, daudzi pētnieki metīsies pētīt, vai patiesi Jāņa un Evikas darba un dzīves ceļi bija krustojušies. Pat, ja bija, tad Klopu viņa līdzgaitnieki joprojām atminas ar labu vārdu. To, ka Klops dažkārt bijis krietns vīrs, liecina arī labi uzkoptā viņa apbedījuma vieta. Viens no Klopa krietnuma rādītājiem bija rūpes par tuvāko. Viņš Pārlielupes cietuma ieslodzītajiem par savu naudu iegādājās modernus televizorus. Lai arī toreizējais cietuma priekšnieks Vitolds Zahars par šādu izgājienu pauda sašutumu, ieguvēji izrādījās visi - gan Klopa sabiedrotie, gan valsts, jo cietums tādējādi kļuva labiekārtotāks.

Netic Latvijas finanšu sistēmai, naudu glabā Austrijā

Politiķiem, kuri gatavi strādāt valdībā Siliņas vadībā, der zināt vēl kādu aspektu. Savulaik Siliņa papildus visādiem amatiem un darbiem aktīvi iesaistījās tā saucamajā finanšu sektora kapitālajā remontā. Viņa ieņēma Ministru prezidenta parlamentārās sekretāres amatu un roku rokā ar bijušo Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) direktori Ilzi Znotiņu cīnījās, lai Latvija netiktu iekļauta tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Nav noliedzams, ka pastāv nepieciešamība apkarot naudas atmazgāšanu un citus finanšu noziegumus, taču dāmas, iespējams, tomēr nebija sapratušas galvenos “kapitālā remonta” mērķus. Galvenie mērķi visdrīzāk bija citi - piemēram, Latvijas ekonomikas neatkarības stiprināšana un Krievijas biznesa ietekmes mazināšana vienā mazā, bet stratēģiski svarīgā NATO dalībvalstī. Bankām tika noteikti pienākumi tvarstīt visus un par visu, gandrīz visi tika apriori uzskatīti par blēžiem un noziedzniekiem.

Pēc paveiktās finanšu aprites reformas Saeima tomēr noraidīja Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu par FID vadītāju. Parlamentā daudzi uzskatīja, ka Latvija ir stipri pārcentusies, un ekonomikas atpalicība no pārējām Baltijas valstīm jau bija neapturama. Siliņai nebija jāuzņemas atbildība par finanšu remonta darbu kvalitāti. Nebija jāuzņemas atbildība, jo neviens jau viņai par sagrauto finanšu sektoru nekādu atbildību nepieprasīja.

Izskatās, ka Siliņa pati arī ne visai tic Latvijas valsts finanšu sistēmai un pašas veikumam tās stabilizēšanā. Kā liecina viņas 2022. gada amatpersonas deklarācija, pērn topošā premjere savu uzkrājumu ir veidojusi nevis kādā no Latvijas finanšu iestādēm, kuras nule ar pašas līdzdalību tika saremontētas augstākajā līmenī, bet gan Austrijas AS “Grazer Wechselseitige Versicherung Aktiengesellschaft”, uzkrājot tur 10 611,02 eiro. Savukārt no pašmāju AS “Citadele Banka” Evika Siliņa pērn saņēmusi 0,23 eiro ieņēmumus, kas varētu nozīmēt, ka ienākumus no valsts budžeta līdzekļiem viņa saņem AS “Citadele Banka”. Tā teikt - maizei, pienam un šampūnam būs droši ar Latvijas finanšu institūcijām, bet nebaltām dienām gan drošāk naudu glabāt Rietumos.

Visu zinu, bet neko nedaru

Visbeidzot, turpinot stāstu par atbildību, pieminams ir Siliņas vīrs Aigars Siliņš. Viņš kā advokāts darbojies juridisko pakalpojumu sniegšanas frontē austrumu robežbūves uzņēmumam. Viens no Aigara Siliņa klientiem ir valsts austrumu robežbūvē iesaistītais uzņēmums “Igate”.

“Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns “Neatkarīgajai” apliecināja, ka Aigars Siliņš sniedz viņam un viņa kompānijai juridiskos pakalpojumus. Tātad Evika Siliņa nevarēja nezināt, kas notiek robežbūvē, kādas nejēdzības tur valda un ar kādām amatpersonu nelietībām tur saskaras uzņēmēji. Vēl jo vairāk, viņa pati taču daudzus gadus strādāja Iekšlietu ministrijā par parlamentāro sekretāri, un tieši tajā laikā, kad notika lielie austrumu robežbūves iepirkumi un aizsākās konflikts starp amatpersonām un robežas būvētājiem.

“Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns nosūtījis vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Savā un to amatpersonu vārdā, pret kurām krimināllietas jau izbeigtas, viņš raksta: “Mēs varam Jums sniegt sīkāku informāciju gan par situāciju, kāda ir austrumu robežas izbūvē, gan par to, kā būvniecība tika apturēta, gan par to, kas bija apturēšanas iniciatori un īstenotāji. Esam pārliecināti, ka tas, ka pašlaik austrumu robeža nav izbūvēta, bet iespējamās celtniecības pabeigšanas izmaksas, spriežot no publiski pieejamās informācijas, ir pieaugušas 5-6 reizes, nav noticis nejauši, bet ir bijis plānota sabotāža un kaitniecība. Robežbūves bremzēšanas patiesais mērķis un tās veicēji ir jānoskaidro, lai nepieļautu līdzīgus Latvijas drošības apdraudējumus nākotnē. Taču pats galvenais ir steidzami pabeigt būvniecību.”

Tad, lūk, jautājums - vai Evika Siliņa kaut ko darīja, lai nejēdzības novērstu, kad strādāja par ministru prezidenta parlamentāro sekretāri? Nav ziņu par to. Arī atbildību par to neviens no viņas neprasa, un nav jau arī pamata prasīt.

Vai līdzīgi nebūs ar valdības vadīšanu - premjere par visu būs lietas kursā, tikai rīcības nekādas, jo no viņas jau arī neviens atbildību neprasīs - daudzi citi izrādīsies vainīgi. Robežas izbūve joprojām nav pabeigta. Ne Krišjānis Kariņš ko tur spēja paveikt, ne Evika Siliņa spēja viņu uz to pamudināt.

Novērtē šo rakstu:

77
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi