Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz trešdien izsludināto, jau trešo Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, ar kuru vērienīgajā Krievu salas izbūves projektā tika noraidīta Vācijas būvuzņēmuma Josef Möbius Bau–Aktiengesellschaft (Josef Möbius) sūdzība, Pietiek zināms, ka tas vēl nedos startu jau ilgstoši iecerētā Krievu salas projekta sākšanai. Esot sagaidāms, ka vācu firma, kas, iespējams, pastarpināti saistīta ar Kremlim pietuvinātā Krievijas miljardiera Oļega Deripaskas interesēm, par IUB lēmumu jau tuvākās dienās vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā, tādējādi kārtējo reizi atliekot projekta sākšanu. Tāpat Pietiek zināms, ka vācu būvuzņēmums, kas IUB un sabiedrībā apelējis ar faktu, ka Krievu salas izbūvei iesniedzis lētāko piedāvājumu, visticamāk, blefojot par projekta reālajām izmaksām un atsevišķās izmaksu pozīcijās norādot dempinga cenas.

Nepilnus 100 miljonus latu vērtajā Krievu salas izbūves projekta konkursa likmes ir augstas, un galvenā cīņa pašlaik notiek par iespēju īstenot projektu. Pastarpināti ar Deripaskas interesēm saistītā vācu firma par uzvaru šajā Rīgas brīvostas iepirkumā cīnās ar vietējo būvnieku apvienību BMGS S, kurā apvienojušās būvfirmas BMGS un Skonto būve, kuras lielākais īpašnieks un pārstāvis ir savulaik ar biedrību Par labu Latviju saistītas miljonārs Guntis Rāvis.

Vietējo būvnieku apvienība BMGS S par Krievu salas konkursa uzvarētāju tika atzīta jau pērn, taču šī Rīgas brīvostas projekta īstenošana, kuras nozīmību uzsvēris arī satiksmes ministrs Aivis Ronis, vēl aizvien nav sākta vācu firmas sūdzību dēļ. Neoficiāli vācu uzņēmuma darbības tiek saistītas ar Deripaskas interesēm Krievu salas konkursā uzvarēt par katru cenu, lai Latvijas ostās īstenotu Kremļa un personiskā biznesa intereses.

Pietiek rīcībā esošā informācija vedina spriest, ka vācu būvuzņēmuma Josef Möbius blefošana par projekta izmaksām varētu būt saistīta ar vairākiem izmaksu posteņiem, kuros norādītās būvdarbu cenas IUB ekspertu vērtējumā neatbilstot reālajām tirgus cenām. Proti, IUB kārtējās Josef Möbius sūdzības izskatīšanas gaitā biroja piesaistītie eksperti esot norādījuši, ka atsevišķas vācu būvkompānijas piedāvātās izmaksas neatbilst tirgus cenām, to skaitā izmaksu piedāvājums par bagarēšanas jeb ostas padziļināšanas darbiem. Josef Möbius piedāvājumā tāmes punktā „Bagarēšanas darbi ar aizvešanu uz zemūdens izgāztuvi 12 km attālumā” grunts 3. kategorijas izcenojums norādīts 3,56 lati par vienu m3, bet grunts 4. kategorijas izcenojums – tikai viens lats par kubikmetru. (BMGS-S cena 3. un 4. kategorijai bija attiecīgi 4,4 lati un 4,56 lati, bet apvienības Aarsleff-Merko konkursa sākumā 3. un 4. kategorijas grunts vidējais izcenojums bija 4,45 lati par kubikmetru.)

Josef Möbius pārstāvji izskaidrojumu šādam, pēc IUB komisijas ekspertu domām, nepamatoti lētam izcenojumam neesot spējuši sniegt. Ja vācu kompānija par pašas piedāvātajiem ostas padziļināšana darbu izmaksām ir kļūdījusies vai arī apzināti blefojusi, piedāvājot dempinga cenas, tad tikai šī viena Krievu sals projekta izmaksu pozīcija tai ir ļāvusi formāli „ietaupīt” aptuveni 7 miljonus latu.

Iespējamā vācu būzuzņēmuma blefošana par reālajām projekta izmaksām, kā arī daudzās sūdzības IUB vedina secināt, ka tas tiek darīt ar nodomu kavēt vai pat nepieļaut Krievu salas projekta realizāciju.

Pietiek jau rakstīja, ka Kremļa oligarha Deripaskas intereses Krievu salas projektā tiek saistītas ar faktu, ka Deripaskam daļēji pieder koncerns Strabag, kurā ietilpst arī Josef Möbius. Saistībā ar Deripaskas un Kremļa interesēm par Krievu salas projektu izteiktas vairākas versijas.

Vieni avoti Pietiek norādījuši, ka ar Josef Möbius starpniecību Deripaska faktiski vēlas bloķēt Krievu salas projekta attīstību, jo ievērojamus naudas līdzekļus ieguldījis Murmanskas ostā Krievijas ziemeļrietumos un Rīgas ostas Krievu salas projekta kā konkurenta attīstība viņam neesot vēlama. Kā pamatojums šai versijai jau iepriek tika minēts tas, ka vācu kompānijas projekta dokumentācijā fiksētās būvniecības izmaksas esot pielīdzināmas dempinga cenām. Līdz ar to vācu firmas sūdzību IUB mērķis bijis nevis uzvara konkursā, bet gan projekta nerealizēšana.

Savukārt no citas versijas izriet, ka Deripaska ar vācu kompānijas starpniecību, ja IUB to atzītu par Krievu salas konkursa uzvarētāju, vēlas nostiprināt krievu tranzīta biznesa pozīcijas Rīgas brīvostā. Pamatojot šo versiju, avoti norāda: ņemot vērā faktu, ka Deripaska līdz ar premjera Valda Dombrovska valdības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērn novembrī izlemto Krājbankas slēgšanu Latvijā pazaudējis ievērojamu naudu, uzvara Krievu salas konkursā viņam varot kalpot kā revanšs, lai caur uzvaru miljonus vērto iepirkumu atgūtu bankā pazaudēto un iegūtu kontroli Rīgas ostā. Deripaskas intereses tiek saistītas arī ar Ventspils ostas naftas un naftas produktu tranzīta biznesu.  

IUB 27.martā, skatot pēc kārtas trešo Josef Möbius sūdzību, atļāva Rīgas brīvostai slēgt līgumu ar konkursa par infrastruktūras attīstību Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uzvarētāju BMGS S, kas piedāvāja darbus veikt kopumā par 88,71 miljonu latu, savukārt Josef Möbius piedāvājums bija 76 miljoni latu. 

Krievu salas projekts paredz Rīgas brīvotas kravu termināļu pārcelšanu uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā. Tādējādi no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā. Ostas infrastruktūras izveide aptver 56 hektārus plašu teritoriju, kas tiks aprīkota ar četru beramkravu (ogles, metāls, rūda un citu) pārkraušanas piestātnēm. Projekts paredz arī visu nepieciešamo autoceļu un dzelzceļa pievedceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūvi ostas robežās. Iecerēts, ka osta darbību Krievu salā sāks 2014.gadā. Nedz projekta īstenošanas laikā, nedz pēc tā pabeigšanas transporta plūsma Rīgas un Pierīgas teritorijās netiks apgrūtināta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi