Vācu "Möbius" blefojot par Krievu salas izbūves izmaksām, pret IUB lēmumu vērsīšoties tiesā
PIETIEK28.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz trešdien izsludināto, jau trešo Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, ar kuru vērienīgajā Krievu salas izbūves projektā tika noraidīta Vācijas būvuzņēmuma Josef Möbius Bau–Aktiengesellschaft (Josef Möbius) sūdzība, Pietiek zināms, ka tas vēl nedos startu jau ilgstoši iecerētā Krievu salas projekta sākšanai. Esot sagaidāms, ka vācu firma, kas, iespējams, pastarpināti saistīta ar Kremlim pietuvinātā Krievijas miljardiera Oļega Deripaskas interesēm, par IUB lēmumu jau tuvākās dienās vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā, tādējādi kārtējo reizi atliekot projekta sākšanu. Tāpat Pietiek zināms, ka vācu būvuzņēmums, kas IUB un sabiedrībā apelējis ar faktu, ka Krievu salas izbūvei iesniedzis lētāko piedāvājumu, visticamāk, blefojot par projekta reālajām izmaksām un atsevišķās izmaksu pozīcijās norādot dempinga cenas.
Nepilnus 100 miljonus latu vērtajā Krievu salas izbūves projekta konkursa likmes ir augstas, un galvenā cīņa pašlaik notiek par iespēju īstenot projektu. Pastarpināti ar Deripaskas interesēm saistītā vācu firma par uzvaru šajā Rīgas brīvostas iepirkumā cīnās ar vietējo būvnieku apvienību BMGS S, kurā apvienojušās būvfirmas BMGS un Skonto būve, kuras lielākais īpašnieks un pārstāvis ir savulaik ar biedrību Par labu Latviju saistītas miljonārs Guntis Rāvis.
Vietējo būvnieku apvienība BMGS S par Krievu salas konkursa uzvarētāju tika atzīta jau pērn, taču šī Rīgas brīvostas projekta īstenošana, kuras nozīmību uzsvēris arī satiksmes ministrs Aivis Ronis, vēl aizvien nav sākta vācu firmas sūdzību dēļ. Neoficiāli vācu uzņēmuma darbības tiek saistītas ar Deripaskas interesēm Krievu salas konkursā uzvarēt par katru cenu, lai Latvijas ostās īstenotu Kremļa un personiskā biznesa intereses.
Pietiek rīcībā esošā informācija vedina spriest, ka vācu būvuzņēmuma Josef Möbius blefošana par projekta izmaksām varētu būt saistīta ar vairākiem izmaksu posteņiem, kuros norādītās būvdarbu cenas IUB ekspertu vērtējumā neatbilstot reālajām tirgus cenām. Proti, IUB kārtējās Josef Möbius sūdzības izskatīšanas gaitā biroja piesaistītie eksperti esot norādījuši, ka atsevišķas vācu būvkompānijas piedāvātās izmaksas neatbilst tirgus cenām, to skaitā izmaksu piedāvājums par bagarēšanas jeb ostas padziļināšanas darbiem. Josef Möbius piedāvājumā tāmes punktā „Bagarēšanas darbi ar aizvešanu uz zemūdens izgāztuvi 12 km attālumā” grunts 3. kategorijas izcenojums norādīts 3,56 lati par vienu m3, bet grunts 4. kategorijas izcenojums – tikai viens lats par kubikmetru. (BMGS-S cena 3. un 4. kategorijai bija attiecīgi 4,4 lati un 4,56 lati, bet apvienības Aarsleff-Merko konkursa sākumā 3. un 4. kategorijas grunts vidējais izcenojums bija 4,45 lati par kubikmetru.)
Josef Möbius pārstāvji izskaidrojumu šādam, pēc IUB komisijas ekspertu domām, nepamatoti lētam izcenojumam neesot spējuši sniegt. Ja vācu kompānija par pašas piedāvātajiem ostas padziļināšana darbu izmaksām ir kļūdījusies vai arī apzināti blefojusi, piedāvājot dempinga cenas, tad tikai šī viena Krievu sals projekta izmaksu pozīcija tai ir ļāvusi formāli „ietaupīt” aptuveni 7 miljonus latu.
Iespējamā vācu būzuzņēmuma blefošana par reālajām projekta izmaksām, kā arī daudzās sūdzības IUB vedina secināt, ka tas tiek darīt ar nodomu kavēt vai pat nepieļaut Krievu salas projekta realizāciju.
Pietiek jau rakstīja, ka Kremļa oligarha Deripaskas intereses Krievu salas projektā tiek saistītas ar faktu, ka Deripaskam daļēji pieder koncerns Strabag, kurā ietilpst arī Josef Möbius. Saistībā ar Deripaskas un Kremļa interesēm par Krievu salas projektu izteiktas vairākas versijas.
Vieni avoti Pietiek norādījuši, ka ar Josef Möbius starpniecību Deripaska faktiski vēlas bloķēt Krievu salas projekta attīstību, jo ievērojamus naudas līdzekļus ieguldījis Murmanskas ostā Krievijas ziemeļrietumos un Rīgas ostas Krievu salas projekta kā konkurenta attīstība viņam neesot vēlama. Kā pamatojums šai versijai jau iepriek tika minēts tas, ka vācu kompānijas projekta dokumentācijā fiksētās būvniecības izmaksas esot pielīdzināmas dempinga cenām. Līdz ar to vācu firmas sūdzību IUB mērķis bijis nevis uzvara konkursā, bet gan projekta nerealizēšana.
Savukārt no citas versijas izriet, ka Deripaska ar vācu kompānijas starpniecību, ja IUB to atzītu par Krievu salas konkursa uzvarētāju, vēlas nostiprināt krievu tranzīta biznesa pozīcijas Rīgas brīvostā. Pamatojot šo versiju, avoti norāda: ņemot vērā faktu, ka Deripaska līdz ar premjera Valda Dombrovska valdības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērn novembrī izlemto Krājbankas slēgšanu Latvijā pazaudējis ievērojamu naudu, uzvara Krievu salas konkursā viņam varot kalpot kā revanšs, lai caur uzvaru miljonus vērto iepirkumu atgūtu bankā pazaudēto un iegūtu kontroli Rīgas ostā. Deripaskas intereses tiek saistītas arī ar Ventspils ostas naftas un naftas produktu tranzīta biznesu.
IUB 27.martā, skatot pēc kārtas trešo Josef Möbius sūdzību, atļāva Rīgas brīvostai slēgt līgumu ar konkursa par infrastruktūras attīstību Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uzvarētāju BMGS S, kas piedāvāja darbus veikt kopumā par 88,71 miljonu latu, savukārt Josef Möbius piedāvājums bija 76 miljoni latu.
Krievu salas projekts paredz Rīgas brīvotas kravu termināļu pārcelšanu uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā. Tādējādi no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā. Ostas infrastruktūras izveide aptver 56 hektārus plašu teritoriju, kas tiks aprīkota ar četru beramkravu (ogles, metāls, rūda un citu) pārkraušanas piestātnēm. Projekts paredz arī visu nepieciešamo autoceļu un dzelzceļa pievedceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūvi ostas robežās. Iecerēts, ka osta darbību Krievu salā sāks 2014.gadā. Nedz projekta īstenošanas laikā, nedz pēc tā pabeigšanas transporta plūsma Rīgas un Pierīgas teritorijās netiks apgrūtināta.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
