Iesaki rakstu: 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Vācijas Bundestāgs nobalsoja par vērienīgu fiskālo paketi, kas ietver izmaiņas ilgtermiņa parāda politikā, kuras nodrošinātu lielākus aizsardzības izdevumus vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā infrastruktūrā un "klimata pārmaiņu" aktivitātēs.
Vācijas kristīgo demokrātu līderis Mercs jau pagājušajā nedēļā nekautrējoties, publiski aicināja Zaļos atbalstīt viņa iniciatīvu par "aizņemšanās bremžu" noraušanu, nekautrīgi no tribīnes solot Zaļajiem: ja viņi balsos par 500 miljardu paketi, tad no tiem viņš kā topošais Vācijas kanclers solīja 100 miljardus no 500 investēt "zaļajā vājprātā" un solot Vāciju līdz 2035.gadam padarīt KLIMATNEITRĀLU. Kā var attīstīt militāro rūpniecību ar "zaļo" kursu?
Vienīgā cerība, ka Vācijas Bundesrate (jeb Federālajā padomē) šis neizies cauri, jo šādi federālā budžeta tēriņi, kas pārsniedz pieļaujamo valsts budžeta deficīta slieksni, ir jānostiprina ar izmaiņām Vācijas konstitūcijā, kas ir veicams ar 2/3 deputātu balsu vairākumu.
Politiķi, kas saprot konsekvences no šāda balsojuma, norāda, ka ir panākta vienošanās par milzīgiem parādiem, kas ar šodienas lēmumu gulsies uz nākamo paaudžu, patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem. Tiks izkropļoti kredītu tirgi, procentu likmju kāpums ir neizbēgams un tas atstās ietekmi arī uz citām eiro zonas valstīm. Daži politiķi savos secinājumos ir vēl skarbāki un prognozē - "Tas ir nāves spriedums eiro".
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
