Iesaki rakstu: 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Vācijas Bundestāgs nobalsoja par vērienīgu fiskālo paketi, kas ietver izmaiņas ilgtermiņa parāda politikā, kuras nodrošinātu lielākus aizsardzības izdevumus vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā infrastruktūrā un "klimata pārmaiņu" aktivitātēs.
Vācijas kristīgo demokrātu līderis Mercs jau pagājušajā nedēļā nekautrējoties, publiski aicināja Zaļos atbalstīt viņa iniciatīvu par "aizņemšanās bremžu" noraušanu, nekautrīgi no tribīnes solot Zaļajiem: ja viņi balsos par 500 miljardu paketi, tad no tiem viņš kā topošais Vācijas kanclers solīja 100 miljardus no 500 investēt "zaļajā vājprātā" un solot Vāciju līdz 2035.gadam padarīt KLIMATNEITRĀLU. Kā var attīstīt militāro rūpniecību ar "zaļo" kursu?
Vienīgā cerība, ka Vācijas Bundesrate (jeb Federālajā padomē) šis neizies cauri, jo šādi federālā budžeta tēriņi, kas pārsniedz pieļaujamo valsts budžeta deficīta slieksni, ir jānostiprina ar izmaiņām Vācijas konstitūcijā, kas ir veicams ar 2/3 deputātu balsu vairākumu.
Politiķi, kas saprot konsekvences no šāda balsojuma, norāda, ka ir panākta vienošanās par milzīgiem parādiem, kas ar šodienas lēmumu gulsies uz nākamo paaudžu, patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem. Tiks izkropļoti kredītu tirgi, procentu likmju kāpums ir neizbēgams un tas atstās ietekmi arī uz citām eiro zonas valstīm. Daži politiķi savos secinājumos ir vēl skarbāki un prognozē - "Tas ir nāves spriedums eiro".
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
