Iesaki rakstu: 
Visā Vācijas teritorijā nerimst tautas protesta akcijas pret obligāto vakcināciju (IMHO – slēptu nomušīšanu) un diskrimināciju pēc medicīniskām pazīmēm. Ir miermīlīgas masu demonstrācijas. Ir nežēlīgas izrēķināšanās ar demonstrantiem. Ir idiotisms, kad policisti staigā ar mērkoku, pārbaudot attālumu starp protestētājiem. Paši atrodoties nūjas vidū, kārtībnieki demonstrē, ka šādam pasākumam nav nekā kopēja ar epidemioloģisko situāciju. Tā ir vienkārši ļaužu dresūra tirānijā.
Nepotētie deputāti netiek ielaisti Bundestāga sēžu zālē un piedalās parlamenta darbā attālināti no tribīnēm. Neinjicētajam deputātam Joahimam Vundrakam dalībai Ārlietu komisijas sēdēs uzsliets īpašs būris no organiskā stikla. Pieauguši cilvēki, amatpersonas ar nopietniem ģīmjiem laiž muļķi. Neierobežota vara ir nokasījusi politikā iekļuvušo deģenerātu civilizācijas masku. Tiesa, līdz pučam kā Latvijā, liedzot nepotētiem tautas priekšstāvjiem balsstiesības, Vācijas valdošās partijas vēl nav nolaidušās.
Protesti un bailes par savu ādu piespiedušas civilizācijas atiestatītāju centīgos vācu dienderus nedaudz piebremzēt tautas bendēšanā ar potēm un mocīšanā ar ierobežojumiem. Pēc 24. janvāra VFR kanclera konferences ar federālo zemju vietvalžiem nolemts pagaidām jaunus pazemojumus neizdomāt, taču līdz šim pieņemtos atstāt spēkā. VISU vāczemiešu obligātās potēšanas jautājums paliek atklāts.
Zinot vāciešu pedantismu, ja tiks pieņemts iepriekšminētais likums, visticamāk, savu dūrienu plecā saņems ikviens Vāczemes iedzīvotājs no mazuļa līdz sirmgalvim, gan nabags, gan bagāts. Vien “neaizskaramajiem” migrantiem ir cerības izvairīties no šprices. Lai gan, ja tiks dota pavēle, zonderkomandas nopotēs pat “svētās govis”.
Neticot, ka ar demokrātiskām metodēm izdosies nosargāt tiesības dzīvot, vācieši bēg no liktenīgās potes un masveidā izvēlas emigrāciju. Iecienīta jaunās mītnes zeme ir Paragvaja, konkrēti neliela pilsētiņa ar vācisku nosaukumu Hohenau, kuru XX gs. sākumā nodibināja vācu kolonisti no Brazīlijas. Kā vēsta pilsētas mērs – pēdējo mēnešu laikā ir daudz jaunu ieceļotāju. Pārsvarā no Vācijas, bet esot arī no Austrijas, Polijas un Krievijas.
Tā kā arī Dievzemītē nepotēto “zemcilvēku” eksistence ir pazemojoša un apdraudēta, daudzi latvji plāno rast jaunu mītnes vietu. Zinu, ka ne mazums cilvēcīgu dzīves apstākļu meklējumos jau atstājuši tēvzemi. Manā skatījumā pašreizējā vara dara visu iespējamo, lai Latvija kļūtu par pamestu, izmirušu teritoriju, bet latvieši par tautu, kas figurē tikai vēstures arhīvos.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
