Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laiku pa laikam Rietumos un arī pie mums viļņveidīgi uznāk bažas, ka Ukraina karu zaudē un tur viss ir slikti. Tā nav. Uz šo var viegli atbildēt, uzdodot pats sev jautājumus - kā izskatītos uzvara un kā izskatītos zaudējums?

Pieņemsim ka krievi ieņemtu Harkivu. Slikti? Jā! Vai tas ir zaudējums? Karš turpinās, orki mirst, ekonomika krieviem mokās. Diez vai tas ir zaudējums. Ja ukraiņi sasistu 10 000 orkus pie Doņckas, tie paziņotu - izvācamies no Zaporižjes rajona. Miers! Vai tā būtu uzvara? Nu diez vai. Ja krievi tā atrautos, ka izvāktos no Doņeckas un Krimas, vai tā būtu uzvara? Varbūt šodien sajūtiski būtu, bet pēc gadiem trim viņi būtu klāt atkal. Turpat, Moldovā, kas zina, varbūt pie mums.

Tagad orkiem izdodas iegūt pāris kilometrus vietās, kuras pirmo un pēdējo reizi pasaules pastāvēšanas vēsturē nonāk ziņās, - Kudrjumovka, Gluševo, Pļuševo. No tā tiks zaudēts karš? Diez vai. Karā iesaistās valsts, kuras ekonomika ir divreiz mazāka par Latviju un kura atrodas otrpus pasaulei, vai tas ir zaudēts karš? Diez vai.

Karš turpinās. Un tas netiks uzvarēts ar to, ja orki atrausies pa purnu kādā nekad nedzirdētā vietā un piekritīs pārtraukumam. Jo ilgāk šis karš ies, jo mazāk viņi spēs reaģēt uz kādu melno gulbi. Vienu dienu nomirs putins, un vajadzēs varu dalīt. Varbūt monetārā sistēma neizturēs, varbūt kadirovs izdomās iet uz maskavu. Un tad kaut kad vienu dienu tā debilā valsts nobruks. Un tā būs uzvara.

Viss pārējais būs pamiers. Pilnīgi vienalga, kādās robežās, pat ja viņi atteiktos no kurskas un rostovas, tāpat tas būtu tikai pamiers. Krievu nācija ir slima, un viņi māksies virsū kaimiņiem, kamēr vien tā valsts nenobruks.

Par laimi slima tā ir nāvīgi. Protams bēdīgi, ka Rietumi nespēj skaidri nostāties Ukrainas pusē. Bēdīgi, ka Ungārijā, Slovākijā un Gruzijā pie varas ir krievu marionetes. Bēdīgi, ka ANO ar pasaules labbūtību ir mazāks sakars nekā mauku mājai. Bēdīgi, ka mums ielido droni un Lukašenko atvesti Mahmudi no Sīrijas, kā arī Rosļikovs Saeimā.

Taču, kamēr nav noslēgts pamiers, mums ir iespēja par to kurnēt un, iespējams. pat šo to uzlabot. Visgrūtāk ir ukraiņiem, viņi šajā laikā mirst frontē, bērnudārzos, slimnīcās, uz ielām. Tikmēr mūsu galā izsaka dziļas bažas un šad tad aizsūta palīgā drusku naudas vai patronu. Bet aizsūta.

Kad karš sākās 2022. gada sākumā un krievi gāja uz Kijivu, neviens negaidīja, ka 2024.gada beigās viņi diedelēs palīdzību kimirsenam un kausies pie Kurskas. Toreiz palīgā sūtīja kaskas un gaidīja, vai vienošanās varētu tikt noslēgta par visas Ukrainas atdošanu vai daļas. Kad krievija nobruka 1917.gadā, tad 1917.gada janvārī nekas par to neliecināja, tāpat kā nekas īsti neliecināja par to, ka drīz nobruks PSRS. Tas notiek ātri un bez brīdinājuma.

Pasaule ir kardināli mainījusies, Rietumu bezdarbība un šito kretīnu darbība to ir salauzusi. Tāpēc labāk būs, ja tas atrisināsies kaut kad šā kara laikā, nevis notiks “liela uzvara” kaut kur pie Melitopoles un tiks noslēgts pamiers uz pāris gadiem.

Šis karš lieliski ir izgaismojis cik vāja ir pasaule, cik Eiropa, cik NATO un cik mēs. Un tikai Ukraina izrādījās stipra, savukārt krievija izrādījās vēl vājāka. Un uzvara būs, kad krievija nobruks. Kad Irānā mainīsies vara, kad Ķīnā nobruks viņu iekārta, kad Ziemeļkoreja, Venecuēla mainīsies. Kad pie mums nešeptēsies krievu draugi, kad Orbāns lidos no varas Ungārijā. Tad būs uzvara. Un tas viss kādu dienu, pilnīgi negaidīti sāksies ar krievijas sabrukumu.

Novērtē šo rakstu:

132
77

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Visu ko var noīsināt, bet tad nebūs, kas par varu balso

FotoJa gribi biznesā nopelnīt naudu, kaut kas ir jāiegulda vispirms. Vai ne? Var aizņemties miljardus, visādiem s...diem, visiem kaut kādas ambīcijas, nozog Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Rīgas mežos, visur, airBaltic, Rail Baltica utt. Bet bērnos ieguldīt – ņih...ja.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Rinkēvičam par Latvijas konkurenci

FotoAugsti god. prezidenta k-gs, cien. prezidenta kancelejas vadītāja, griežos pie Jums jo prezidents šobrīd ir vienīgā augstā valsts amata persona, kas izrāda interesi par šo valstiski tik svarīgo jautājumu. Atbalstot minēto prezidenta aktivitāti, vienlaikus vēlos arī sniegt zināmu papildu informāciju, ko prezidents, iespējams, var arī nezināt, jo nav tautsaimnieks, un ko visticamāk neviens viņam nesniegs.
Lasīt visu...

12

Dzirlanks, Pabalis un Toļiks jeb ieskats kukuržņu dzīvē

FotoMēs cēlāmies, verdzības važas lai rautu,
Par gadsimtu cīņām ik vieta vēl teic.
Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu
Mēs kļuvām par spēku, kas pretvaru veic.
Padomju Latvija mūžos lai dzīvo,
Spoža lai Padomju vainagā mirdz!
Latvijas PSR himna. Friča Rokpeļņa un Jūlija Vanaga vārdi.
Lasīt visu...

18

Šīgada Nobela prēmija ekonomikā: to piešķīra par atbildi uz jautājumu “Vai Latvija ir neizdevusies valsts”

FotoIr tāda grāmata “Why nations fail”, - iesaku izlasīt, tās autori ir ekonomisti, kuri saņēma šīgada nobeli un tieši par augstāk uzdoto jautājumu. Kāpēc Meksika ir neveiksmīgāka par ASV, piemēram? Kāpēc Latīņamerika ir tādā tūtē?
Lasīt visu...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi