Uzticamības persona, konsiljeri vai vienkārši uzmetējs? Kā Krastiņa un rokaspuišu izdarības var iedragāt investoru reputāciju
Pietiek lasītājs13.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iespējams, Kārlim Krastiņam (tam, kurš cieši iesaistīts lielākajos valsts darījumos, tajā skaitā Olainfarm pīrāga pārdalīšanā), consigliere* tituls būtu pārāk glaimojošs un vēl vairāk pavērtu visatļautības slūžas. Iespējams, K. Krastiņš ir vienkāršs, normāls čalis - padomdevējs ar labām politiskām saiknēm, bieži pabijis īstajā laikā un īstajā vietā, zina, kuram un kā pielaizīties. Taču notiekošais ap Olainfarm atgādina nevis normālas valsts investīciju darījumu normālu norisi, bet gan Soprano ģimenes brutālās ainas, kas reizēm robežojas ar primitīvu stulbumu.
To visu papildina dažas nejaušas nāves un nosišana ar terases dēli. Bet tā noteikti ir tikai sakritība, ka dažu aizgājušo cilvēku vārdi saistīti ar vienu no Latvijas lielākajām farmācijas kompānijām. Bet šoreiz ne par tiem, kas aizsaulē, - šoreiz par uzticību un uzmešanu.
Nesen bija lasāms, ka Olainfarm akcionāri lūdza kompānijas padomes locekļiem (K. Krastiņam un rokas puisim Haraldam Velmeram) atkāpties no labi atalgotā amata, ko abas personas uzskatīja par nepamatotu un ietiepīgi atteicās darīt.
Interesanti, ka padomes locekļiem teorētiski būtu jābūt uzticamības personām un jāpārstāv savu akcionāru intereses. Protams, izņemot gadījumus, kad padomes loceklis izdomā to vairs nedarīt un uzmest tos, kuru intereses tam būtu jāpārstāv, jo tam deguna galā karājas gards siera kumoss.
Olainfarm gadījumā izskatās, ka K. Krastiņš un rokaspuiši izvēlējās uzmešanas taktiku. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka jaunie K. Krastiņa sadarbības partneri no Čehijas (sabiedrībai gan neatklāts ir jautājums, kurš atrada kuru) piedāvāja labāku peļņas iespēju, tādu, ko ar godaprātu nenopelnīsi.
Tas gan nepārsteidz, jo Latvijas sapņu konsultantu komanda, ko nolīguši čehu investori, katrs izceļas ar kādu nedarbu vai uzmešanas gadījumu vēl nesenā pagātnē. Bet, kā saka, tāds tādu atrod.
Kā tad tikusi plānota uzmešana? Te gan būtu jānāk klajā ar konkrētiem līgumiem, kuri man diemžēl nav pieejami, taču varu atstāstīt dzirdēto.
Dzirdēju, ka K. Krastiņš un H. Velmers figurējot līgumos, kur tikusi plānota Olainfarm daļu pārņemšanas stratēģija un kas un ko iegūs.
Dzirdēju, ka līgumu projektos atklājoties, kā, izmantojot čaulas kompāniju ķēdi, iesaistītie kungi mēģinājuši pārņemt kontroli Olainfarm bez tā lielāko īpašnieču (Valērija Maligina mantinieču) ziņas, un vienlaikus no līgumiem esot arī redzams, ka būtiska loma šīs shēmas plānošanā un īstenošanā esot bijusi tieši K. Krastiņam, kas tolaik vēl bijis Olainfarm padomes loceklis.
Cik noprotams, tieši K. Krastiņa pieeja Olainfarm vadības pultij un iekšējai informācijai bija apstākļi, kas vilināja čehus veidot shēmu ar K. Krastiņu, nevis censties veikt godīgu darījumu ar mantiniecēm, kas ir patiesās īpašnieces. Shēma šķietami sarežģīta, taču rezultāts būtu vienkāršs - noprotams, ka par patiesajiem kumāsa īpašniekiem kļūtu čehi kopā ar K. Krastiņu un H. Velmeru.
Tātad dzirdēju, ka šie līgumu projekti paredzot, ka K. Krastiņš kopā ar H. Velmeru kā Čehijā reģistrētās kompānijas Latvia Invest īpašnieki iegūtu 51% kontroli citā Čehijas kompānijā Prospero Invest a.s. (kas līgumā esot apzīmēts kā “Target” jeb Mērķis), kas savukārt it kā kļūtu par 100% akciju īpašnieku vēl vienā Čehijas čaulas kompānijā WXZ5 a.s. (“Subsidiary” jeb Meitas uzņēmums).
Savukārt WXZ5 a.s., kura tiktu kontrolēta šīs uzņēmumu ķēdes ietvaros (kā liecinot akcionāru līgums un aizdevuma līgums), kļūtu par lielākajam Olainfarm akcionāram SIA Olmafarm piederošo 42,56% akciju īpašnieku, kā arī obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros iegādātos papildu akciju daudzumu, lai kļūtu par vairāk nekā 50% Olainfarm akciju īpašnieku.
Dzirdēju, ka šim nolūkam tiktu izmantots no Kipras kompānijas ERGOAPEX LIMITED saņemts nenoskaidrotas, iespējams, noziedzīgas izcelsmes naudas līdzekļu aizdevums 44 miljonu eiro apmērā, ko WXZ5 a.s. (kā “Subsidiary” jeb Meitas uzņēmums) izmantotu, lai iegādātos Olainfarm akcijas.
Jāmin vēl kāda interesanta informācija, kuru man nācās dzirdēt un kura varētu norādīt uz K. Krastiņa īpašo lomu krāpnieciskā darījuma shēmā - akcionāru līgums paredzot “Affiliates” jeb saistīto personu definīciju, kur tieši esot norādīts, ka K. Krastiņš (un H. Velmers) katrā gadījumā tiek uzskatīts par Latvia Invest saistītajām personām neatkarīgi no tā, vai rīkojas kā Olainfarm vadības struktūras loceklis vai kā citādi (kas varētu nozīmēt, ka viņu darbības nemaz netiekot piesaistītas Olainfarm interesēm, bet gan viņu pašu interesēm).
Savukārt esot līguma punkts, kas paredzot, ka Latvia Invest (kura saistītās personas esot K. Krastiņš un H. Velmers neatkarīgi no tā, vai viņi ieņem kādus amatus Olainfarm) apņemoties pielikt visas pūles, lai projekts tiktu īstenots (un te noprotams – pārņemšanas projekts).
Tādējādi manis dzirdētais varētu liecināt par to, ka tieši K. Krastiņam un H. Velmeram, iespējams, ir sevišķi būtiska loma un interese šīs krāpnieciskās shēmas īstenošanā. Uz šīm domām liek vedināt arī aizdevuma līguma projekts, kur Krastiņš un Velmers definīciju sadaļā (“UBO’s”) esot atsevišķi norādīti kā patiesā labuma guvēji, kas liecinot par šo personu tiešu ieinteresētību un vadošu lomu attiecīgās shēmas plānošanā.
Jāpiebilst, ka portāls Diena.lv jau iepriekš aprakstījis līdzīgus līgumus un shēmu, - iespējams, tā ir tā pati, par kuru man nācās dzirdēt:
https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/krapsanas-meginajuma-anatomija-14264012
Ja manis dzirdētais un jau iepriekš medijos aprakstītais par mēģinājumiem reiderisma ceļā pārņemt uzņēmuma akcijas ir patiesība, jābrīnās vien, ka iesaistītās personas vēl nevēro rudenīgo sauli caur rūtotu metāla logu. Bet vai nav gadījumā tā, ka tieši caur paziņām prokuratūrā K. Krastiņš šobrīd cenšas šīs rūtis attālināt no sava redzes punkta?
Bet pats pārsteidzošākais, man šķiet, ir jautājums par uzticību. Vai jūs slēgtu laulību ar līgavaini, zinot, ka viņš krāpis visas savas iepriekšējās sievas? Vai sievai, kura iepriekš ir izputinājusi vairākus vīrus?
Mani pārsteidz naivums, ar kādu Čehijas investori un it kā arī pats miljardieris Krseks varētu būt nodevuši savu uzticību uzmetēju rokās. Tas nevar nākt par labu nedz nakts miegam, nedz pašu reputācijai. Jo tomēr… vēsture mēdz arī atkārtoties.
* Consigliere - mafijas ģimenes loceklis, kurš kalpo kā vadītāja padomnieks un risina domstarpības ģimenē (atbilstoši Oxford languages pieejamajam skaidrojumam)
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
