Uzticamība, pielaide, pielaidīgums un caurspīdīgums Ministru kabinetā, Valsts kancelejas vadītāju noņemot
Pēteris Apinis, ārsts13.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Diez vai Dombrovska „Vienotība” ir tā pati Straujumas „Vienotība”. Elita Dreimane, kas bija ļoti laba biroja vadītāja Dombrovska valdībā finansiāli un stratēģiski sarežģītajā 2011. gadā, kļuvusi gauži neuzticama Straujumas valdībai 2015. gadā. Un pierādījumu šai neuzticamībai atradis Satversmes aizsardzības birojs, kurš augstāko pielaidi Dreimanei sniedzis jau kopš 2003. gada, kad viņa kļuva par Valsts kancelejas direktora vietnieci.
Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā tika kritizēta Latvijā pastāvošā kārtība, kādā izsniedz pielaides valsts noslēpumam. Tika kritizēta gan Satversmes aizsardzības biroja procesuālā pielaides izsniegšanas kārtība, gan vēlākā pārsūdzības kārtība ģenerālprokuroram. Īpaši tika uzsvērts, ka ne SAB, ne ģenerālprokurors nenodrošina personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un nostāda personu neaizsargātā stāvoklī salīdzinājumā ar valsti.
Pielaižu sistēmas absurds izpaužas faktā, ka pašai personai nav tiesību uzzināt iemeslus, kāpēc pielaide tiek noņemta. Nezinot SAB argumentus, ir neiespējami kvalificēti uzrakstīt pārsūdzību ģenerālprokuroram. Un beigu beigās – ģenerālprokuroram nav tiesību sniegt informāciju personai, kāpēc viņš ir atstājis SAB lēmumu spēkā. Rezultātā amatpersona tiek vienkārši „deletēta”. Ne SAB, ne ģenerālprokuroram nav pienākuma paskaidrot personai – kāpēc pielaide nav izsniegta.
Patiesībā man nudien nav skaidrs, kā SAB izsniedza pielaidi Guntim Belēvičam, kas ir patiess esošās sistēmas apdraudējums, – viņš strādā, viņam ir viedoklis, un viņš ir enerģisks. Viņš ir tik atšķirīgs no „Vienotības” ministriem, ka viņu vajadzēja dabūt prom no „pīļu dīķa”. SAB centās, bet kaut kas nesanāca, Belēvičs pielaidi saņēma.
Sliktāk iet Elitai Dreimanei, kura pielaidi saņēma, saņēma, saņēma, līdz nesaņēma. Tautai interesanti, žurnālistiem aktuāli, pārējiem garlaicīgi. Ja vien šajā stāstā nebūtu parādījusies kāda īpaša nianse – „strādnieku vēstule biedram Ļeņinam”, „biedra Kalnbērziņa lūgums biedram Staļinam uzņemt Latviju brīvo padomju republiku saimē”, „Krimas Augstākās padomes deputāta Grnādija Aksjonova vēstule Vladimiram Putinam ar lūgumu pievienot Krimu Krievijai” un beidzot vienkārša latviešu tautas pārstāvja „Romualda Vonsoviča vēstule Laimdotai Straujumai par valsts interesēm kaitējošām Valsts kancelejas direktores E. Dreimanes darbībām”.
Nu kaut kur taču esam to redzējuši – sākumā uzvedinoša vēstule, tad uzdevums izpildei un beidzot projekta realizācija. Un, ja vienā pusē nostājas advokāts Vonsovičs, premjere Straujuma un Satversmes aizsardzības biroja šefs Maizītis, kas nu ies aizstāvēt kādu ierēdni. Visiem skaidrs – neuzticama.
Man tomēr kāds jautājums – kas segs Elitas Dreimanes atbrīvošanas izmaksas, kas apmaksās zaudētās Eiropas Cilvēktiesību tiesas izdevumus un piespriestās kompensācijas – mēs kopā kā nodokļu maksātāji vai tie daži, kam bija vēlams MK kancelejas vadītāju atlaist? Un otrs jautājums – kurš ir tas, kam „godīga konkursa” kārtībā sagādāts Valsts kancelejas priekšnieka krēsls. To, ka shēmā tas paredzēts iepriekš, nav grūti izlasīt starp rindām advokāta Vonsoviča vēstulē.
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
