Iesaki rakstu: 
Interneta sludinājumu portālā ss.lv ievietots sludinājums par 14 tramvaju pārdošanu, taču, visticamākais, uzņēmums, kas tos tirgo, vēl nemaz pats nav par tiem samaksājis, bet tikai nosolījis izsolē. Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, uzsverot, ka šo sludinājumu nav ievietojusi, skaidro, ka 25.jūnijā izsolē tiešām izsolīti 14 veci tramvaji, taču līgums ar izsoles uzvarētāju vēl nav noslēgts, tādēļ nevar atklāt ne izsoles uzvarētāju, ne nosolīto cenu.
„Pārdod 14 gb tramvajus T-3A. Pilnā komplektācijā. Atrodas pārdaugava. Ir izmantojami gan pēc ta nolūku gan metāllūžņos. Kopējā massa vienam tramvajam 18t,” vēstīts interneta sludinājumā, kurā kā pārdevējs norādīta SIA V Service, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, būvgružu izvešanu, kā arī būvju demontāžas darbiem.
Piezvanot uz sludinājumā norādīto tālruni, Pietiek tika paskaidrots, ka tramvaji jau ir pārdoti, un no tālākas sarunas tirgotājs atteicās. No sludinājumam pievienotās fotogrāfijas noprotams, ka piedāvāti savulaik Rīgas ielās braukušie tramvaji, kas piederēja Rīgas satiksmei.
Rīgas satiksmes sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Zaķis skaidro, ka uzņēmums sludinājumu ss.lv neesot ievietojis. Iepriekš pārdotie nolietotie tramvaji, kuru izsole notika pērn, tika aizvesti uz Ukrainu, atgādināja Zaķis. Taču pirms nedēļas notika jauna izsole, kurā tiešām tika izsolīti 14 tramvaji un tieši tādi, kā norādīti sludinājumā. Izsolē esot piedalījušies vairāki pretendenti, bet izsoles uzvarētājs, kurš piedāvājis visaugstāko cenu, vēl nav noslēdzis līgumu, tādēļ tramvaji vēl neskaitās pārdoti.
„Ja tie ir tie tramvaji, kurus mēs piedāvājām izsolē, tad ss.lv tiek pārdota manta, kas viņam nepieder,” norādīja Zaķis. Tā kā pirkuma līgums vēl nav noslēgts, Rīgas satiksmei neesot tiesības atklāt ne izsoles uzvarētāju, ne nosolīto cenu.
Iepriekš Rīgas satiksme tramvajus pārdeva par nepilniem 2500 eiro gabalā izsolē, kurā piedalījās tikai viens pretendents. Lai gan toreiz metāllūžņu uzpircēji apgalvoja, ka būtu piedāvājuši augstāku cenu – 3500 eiro - par šiem savu laiku nokalpojušiem tramvajiem, Rīgas dome, kas pēc Pietiek publikācijas pieprasīja uzņēmumam sniegt paskaidrojumus, nekādus pārkāpumus nesaskatīja.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
