Iesaki rakstu: 
Interneta sludinājumu portālā ss.lv ievietots sludinājums par 14 tramvaju pārdošanu, taču, visticamākais, uzņēmums, kas tos tirgo, vēl nemaz pats nav par tiem samaksājis, bet tikai nosolījis izsolē. Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, uzsverot, ka šo sludinājumu nav ievietojusi, skaidro, ka 25.jūnijā izsolē tiešām izsolīti 14 veci tramvaji, taču līgums ar izsoles uzvarētāju vēl nav noslēgts, tādēļ nevar atklāt ne izsoles uzvarētāju, ne nosolīto cenu.
„Pārdod 14 gb tramvajus T-3A. Pilnā komplektācijā. Atrodas pārdaugava. Ir izmantojami gan pēc ta nolūku gan metāllūžņos. Kopējā massa vienam tramvajam 18t,” vēstīts interneta sludinājumā, kurā kā pārdevējs norādīta SIA V Service, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, būvgružu izvešanu, kā arī būvju demontāžas darbiem.
Piezvanot uz sludinājumā norādīto tālruni, Pietiek tika paskaidrots, ka tramvaji jau ir pārdoti, un no tālākas sarunas tirgotājs atteicās. No sludinājumam pievienotās fotogrāfijas noprotams, ka piedāvāti savulaik Rīgas ielās braukušie tramvaji, kas piederēja Rīgas satiksmei.
Rīgas satiksmes sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Zaķis skaidro, ka uzņēmums sludinājumu ss.lv neesot ievietojis. Iepriekš pārdotie nolietotie tramvaji, kuru izsole notika pērn, tika aizvesti uz Ukrainu, atgādināja Zaķis. Taču pirms nedēļas notika jauna izsole, kurā tiešām tika izsolīti 14 tramvaji un tieši tādi, kā norādīti sludinājumā. Izsolē esot piedalījušies vairāki pretendenti, bet izsoles uzvarētājs, kurš piedāvājis visaugstāko cenu, vēl nav noslēdzis līgumu, tādēļ tramvaji vēl neskaitās pārdoti.
„Ja tie ir tie tramvaji, kurus mēs piedāvājām izsolē, tad ss.lv tiek pārdota manta, kas viņam nepieder,” norādīja Zaķis. Tā kā pirkuma līgums vēl nav noslēgts, Rīgas satiksmei neesot tiesības atklāt ne izsoles uzvarētāju, ne nosolīto cenu.
Iepriekš Rīgas satiksme tramvajus pārdeva par nepilniem 2500 eiro gabalā izsolē, kurā piedalījās tikai viens pretendents. Lai gan toreiz metāllūžņu uzpircēji apgalvoja, ka būtu piedāvājuši augstāku cenu – 3500 eiro - par šiem savu laiku nokalpojušiem tramvajiem, Rīgas dome, kas pēc Pietiek publikācijas pieprasīja uzņēmumam sniegt paskaidrojumus, nekādus pārkāpumus nesaskatīja.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
