Uzņēmumu reģistrs: „Ir” izdevējs apliecina – tam nekādi neesot izdevies noskaidrot nevienu savu patieso labuma guvēju
PIETIEK17.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar savu oficiālo apliecinājumu, ka „patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”, žurnāla Ir izdevējs – AS Cits medijs ir sabiedrībai paziņojis, ka tas visvisādos veidos esot centies, taču tam nekādi neesot izdevies noskaidrot nevienu pašu savu patieso labuma guvēju, lai gan uzņēmuma vadība ir labi informēta par tā patiesajiem īpašniekiem, - šāds pēc būtības ir Uzņēmumu reģistra skaidrojums.
Pietiek jau ir informējis, ka kopš uzņēmuma Cits medijs dibināšanas 2010. gadā tā lielākie akcionāri un to patiesā ietekme tiek rūpīgi slēpti. Lai gan žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ir publiski paziņojusi, ka šā medija īpašnieku struktūra ir visatklātākā Latvijā, jo īpašnieku vārdi ir publicēti žurnāla mājaslapā, realitāte ir pilnīgi cita. Ir interneta mājaslapā publiskotie īpašnieku uzvārdi nerada skaidrību par žurnāla patiesajiem, galvenajiem un noteicošajiem īpašniekiem. Tie ir paslēpti aiz sarežģītas akciju hierarhijas.
Pietiek šodien publicē Uzņēmumu reģistra skaidrojumu par situāciju, kurā nonācis žurnāla Ir izdevējs, oficiāli paziņojot, ka tā „patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”:
„Norādīt, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, juridiskā persona var, ja izmantojot visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus secināts, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta izpratnē —, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir patiesais labuma guvējs.
Likuma 1. panta 5. punkta izpratnē patiesais labuma guvējs akciju sabiedrībā ir fiziska persona - akciju sabiedrības īpašnieks vai kura kontrolē akciju sabiedrību, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz akciju sabiedrībām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.
Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2014. gada oktobrī izdotajās vadlīnijās "Caurspīdīgums un patiesie labuma guvēji" patiesie labuma guvēji tiek skaidroti kā fiziskā persona, kurai "galarezultātā" pieder vai tā kontrolē "klientu" un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Tas ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. "Galarezultātā pieder vai kontrolē" un "īsteno galīgo kontroli" attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai savādākiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole.
Patiesā labuma guvēja definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tas pārsniedz likumīgās īpašumtiesības un kontroli. FATF definīcija koncentrējas uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un, kura reāli veic kontroli pār juridisko personu. Norādāms, ka Likumā minētais 25% slieksnis ir absolūtais minimums, kad vienmēr ir konstatējams patiesais labuma guvējs. Vienlaikus praksē var pastāvēt daudz un dažādi gadījumi, kā izpaužas kontrole pār akciju sabiedrību. Piemēram, vairāki dalībnieki (akcionāri) ir vienojušies par balsstiesību izlietošanas kārtību,
Kārtība kādā juridiskajā personā noskaidro patieso labuma guvēju noteikta Likuma 18.1 pantā. Atbilstoši tai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju ir pienākums paziņot par šo faktu juridiskajai personai (tās valdei). Tāpat juridiskās personas dalībniekiem vai akcionāriem, ja tie rīkojas citas personas vārdā, ir pienākums to atklāt juridiskās personas valdei. Juridiskās personas valdei ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam, noskaidrot, vai juridiskajai personai nav patiesie labuma guvēji, kā arī ,vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa. Ievērojot minēto, juridiskās personas valde ir primāri atbildīga par juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrošanu vai pamatotu secinājumu izdarīšanu, izslēdzot šaubas par to, ka juridiskajai personai ir patiesais labuma guvējs, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.
Kontekstā ar darbībām, kādas var veikt Uzņēmumu reģistrs, norādām, ka saskaņā ar Krimināllikuma 195.1 pantu (par pirms 01.07.2019. veiktām darbībām Krimināllikuma 272. pants) apzināti nepatiesu ziņu sniegšana Uzņēmumu reģistram, tai skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, ir krimināli sodāma rīcība. Ievērojot minēto, par aizdomām, ka iesniegtā informācija par patieso labuma guvēju, iespējams, ir nepatiesa, jāvēršas Valsts policijā. Uzņēmumu reģistrs savas kompetences ietvaros tiesībsargājošajām iestādēm sniegs visu tām nepieciešamo atbalstu.
Likuma pārejas noteikumu 49. punktā noteikto likvidāciju Uzņēmumu reģistrs piemēro tām kapitālsabiedrībām, kuras nav atklājušas patiesos labuma guvējus, proti, atbilstoši Likumā noteiktajai kārtībai nav sniegušas informāciju vispār.”
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
