Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests pērnā gada nogalē saņēma plašu sarakstu ar automašīnām, kuru pārdošanas procesā pielietotas nodokļu nemaksāšanas shēmas. Vienojošais elements stāstā ir auto markas – Toyota, Lexus, kā arī dīlera nosaukums – Amserv. Pieci mēneši jau apkārt, taču par izmeklēšanas gaitu no VID nekādu jaunumu, jo sniegt informāciju liedzot likums. Amserv grupa Igaunijā un Latvijā tādējādi var svinēt 25. jubilejas gadu, neaptumšojot savu publicitāti ar neglītām pagātnes ēnām.
Patiesībā ir pat trīs likumi, kas Valsts ieņēmumu dienestam liedz atklāt iespējamu nodokļu zagļu vārdus. Likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu 21. pants VID ierēdnim un darbiniekam aizliedz izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas kļuvusi zināma pildot dienesta pienākumus. Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants pieprasa konfidencialitāti un nosauc izņēmumus. Visbeidzot Krimināllikums 329. pants noteic, ka par neizpaužamu ziņu izpaušanu VID darbinieks tiks ielikts uz gadu cietumā.
VID tāpēc klusē, patērētājiem tiek liegta iespēja izvēlēties godīgu pakalpojuma sniedzēju, bet tirgū turpina valdīt negodīga konkurence, jo viens tirgotājs audzējis savu tirgus daļu, mānot valsti, bet cits budžetā maksā pēc pilnas programmas.
Saskaņā ar VID datiem auto tirdzniecības nozare ir nozīmīgs ēnu ekonomikas spēlētājs. Aplokšņu algu īpatsvars ir 29%, un par plaši izplatītajām nodokļu shēmām jau gadiem runā arī dīlerus apvienojošā sabiedriskā organizācija Auto asociācija. Biežāk gan akmens tiek mests tieši lietoto automašīnu dārziņā, kaut gan arī gluži jaunas mašīnas uz papīra spēj izdzīvot garus mūžus ļoti neilgā posmā. Tas vismaz secināms no stāsta par Amserv grupas uzņēmumu tirgotajām mašīnām. VID tagad turpina skaidrot, vai šī bijusi - neglīta, bet legāla shēmošana, vai arī noziedzīgs PVN karuselis. Un jautājums arī – kurš tajā vizinājies apzināti un kurš iesēdināts ar viltu.
Jauns auto, septiņi saimnieki
Jāatgādina, ka anonīma avota sniegtajos dokumentos, ko pašlaik pēta VID, uzrādīta sekojoša shēma. (Darbnīca 6K to aprakstīja 2. februārī publikācijā Vai īstenotas nodokļu nemaksāšanas shēmas? laikrakstā Diena).
Automašīna tiek fiktīvi eksportēta uz Lietuvu, tur to nopērk juridiska persona un pārdod atkal uz Latviju. Seko viena vai vairākas pārreģistrācijas Latvijā, arī uz fiktīvām firmām – kā kurā gadījumā. Un galu galā firma tiek likvidēta, mašīna nonāk pie īstā īpašnieka, bet pievienotās vērtības nodoklis par to valstij netiek nomaksāts. Nekaunīgākos gadījumos nesamaksātais PVN pat tiek atprasīts atpakaļ no valsts.
Anonīmā avota sniegtajā sarakstā uzskaitīti 28 konkrētu Toyota un Lexus automašīnu VIN (unikālais virsbūves numurs) un reģistrācijas numuri, - šie auto kopš 2015. gada sākuma līdz pērnās vasaras beigām tika izmantoti nodokļu apiešanas shēmās. Piemēram, kāds Lexus NX deviņos mēnešos nomainījis pat septiņus (!) saimniekus. Avota sniegtajā pavadvēstulē apgalvots, ka no 2011. līdz 2013. gadam īstenoti vairāk nekā 200 darījumu ar fiktīva eksporta pazīmēm.
Paldies un viss
Ceļu satiksmes drošības direkcija pēc 6K lūguma pārbaudīja aizdomīgās reģistrācijas un apstiprināja, ka tādas patiešām ir notikušas. VID savukārt atpazina vēl citās mahinācijās iesaistītu fiktīvu firmu nosaukumus. Taču ar to arī lietas publiskā daļa ir noslēgusies.
VID preses dienests gan izsaka pateicību par sniegto informāciju: “Šāda atbildīga un godprātīga iedzīvotāju rīcība patiešām ļoti palīdz VID uzraudzības un kontroles darbā. Taču diemžēl likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants joprojām ir nemainīgi spēkā un tādēļ mēs pie labākās gribas nevaram un nedrīkstam izpaust Jūs interesējošo informāciju, jo tā skar konkrētu nodokļu maksātāju”. Tātad nekādu ziņu par notiekošajiem kontroles pasākumiem un to rezultātiem.
Tikmēr pats nodokļu maksātājs Amserv motors valdes locekļa Armanda Vimbas personā atkārtoti ir vēstījis, ka “nekad nav veicis nodokļu shēmošanu un nav iesaistījies nodokļu shēmošanās”.
Pašlaik uzņēmums izvērsis plašu reklāmas kampaņu Igaunijā, Latvijā un plāno attīstīties arī Lietuvā.
Izmeklēšanu kavē disciplinārlieta
Izmeklēšana ir ieilgusi. Iespējams, arī organizatorisku problēmu dēļ. Neoficiāli zināms, ka Amserv biznesu vēl 2014. gadā sāka pētīt VID Finanšu policijas pārvalde, turklāt sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem, taču nākamajā gadā no darba aizgāja galvenā izmeklētāja, neizdevās arī kāds izmeklēšanas eksperiments.
Līdztekus pārbaudes sāka arī VID Nodokļu kontroles pārvalde. Tā arī saņēma sarakstu ar konkrētajām shēmās izmantotajām automašīnām. Taču nu šī struktūrvienība uz laiku palikusi bez vadības, jo uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināta pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. It kā par daudz kaut ko kaut kam pateikusi. Ne saistībā ar Amserv lietu, bet ar būvniecību. Taču arī par to VID runāt nedrīkst.
Saskaņā ar likumu nodokļu maksātāji ir jāsargā no negatīvas publicitātes. Un diemžēl arī ļaunprātīgi nodokļu nemaksātāji. Šī pretruna pirms nesena laika nonākusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dienaskārtībā. Politiķi domās, kā mīkstināt konfidencialitātes prasības gadījumos, ja tas skar būtiskas sabiedrības intereses. Bet pagaidām VID klusēšanas zvērests sargā ikvienu biznesu – godīgs tas vai ne.
* analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
