Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan pienākums uzņēmumiem paziņot savus patiesos labuma guvējus ir spēkā vairākus gadus, aizvien vairāki simti uzņēmumu to nav izdarījuši. Lursoft pētīja, kas ir šie uzņēmumi, kas aizvien nav snieguši ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, un skaidroja, kāds ir to pašreizējais statuss.

No 472 uzņēmumiem, kuri līdz š.g. 24.martam vēl nebija iesnieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, vairāk nekā pusei, t.i. 306, rit likvidācijas process, rāda Lursoft apkopotā informācija. No tiem 119 uzņēmumiem likvidācijas process uzsākts pēc 2017.gada, kad stājās spēkā likuma grozījumi, paredzot obligātu prasību atklāt patiesos labuma guvējus.

Kamēr vairākiem uzņēmumiem likvidācijas process ilgst jau kopš 2004.gada, Aizkraukles novadā reģistrētā SIA “Upsalas”, kas arī ir viens no uzņēmumiem, kurš līdz šim nav sniedzis informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, likvidācijas procesu uzsācis vien šogad. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka uz š.g. 4.aprīli lauksaimniecībā strādājošajam SIA “Upsalas” bija izveidojies 15,5 tūkst. EUR liels nodokļu parāds.

Atšķirībā no citiem uzņēmumiem, kuriem arī nav reģistrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem, SIA “Upsalas” gada pārskatus iesniegusi regulāri. Aizpērn uzņēmums apgrozīja 61,8 tūkst. EUR, vēl gadu iepriekš – 101,1 tūkst. EUR. Vadoties no Lursoft Multi atskaites datiem, SIA “Upsalas” apgrozījuma dinamika pēdējo desmit gadu laikā bijusi viļņveidīga. Tā, piemēram, 2012.gadā uzņēmums apgrozīja 271 tūkst. EUR, bet jau 2013.gadā – vien 29,1 tūkst. EUR. Turpmākajos gados apgrozījums atkal pakāpeniski audzis, 2016.gadā sasniedzot 202,3 tūkst. EUR, pēc kura atkal piedzīvota lejupslīde.

Lursoft izpētījis, ka no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, 10 firmas jau iesniegušas pārskatus par 2021.gadu, taču tikai trim no šiem uzņēmumiem šobrīd nav likvidācijas procesa. Jāpiebilst gan, ka diviem no trim iepriekšminētajiem uzņēmumiem kopš aizvadītā marta nav aktuālu amatpersonu (SIA “Creolat” un SIA “birojs.biznesam”). Bez aktīvām amatpersonām šobrīd ir 54 uzņēmumi, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus.

Vairāk nekā pusei – ārvalstu kapitāls

Pētījuma dati atklāj, ka vairāk nekā pusei, t.i. 52,5% no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, ir ārvalstu pamatkapitāls. To vidū ir gan uzņēmumi, kas reģistrēti aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, gan arī tādi, kuri šogad svinēs vien savu 5.darbības gadu.

To vidū ir, piemēram, 2017.gada aprīlī reģistrētais nekustamo īpašumu starpniecības pakalpojumu uzņēmums SIA “EDANI&PARTNERS”, kura dalībnieku rindās reģistrētas arī trīs personas no Irākas. Vienai no tām kopš 2020.gada februāra piemērots kapitāldaļu atsavināšanas aizliegums, aizliegums mainīt daļu nominālvērtību, kā arī aizliegums veikt darbības, kas samazina personai piederošo daļu vērtību, un reģistrēt komercķīlas. Jānorāda gan, ka pagājušā gada martā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, šiem irākiešu uzņēmējiem kapitāldaļas citos Latvijas uzņēmumos šobrīd nav reģistrētas.

Nekustamo īpašumu joma ir otra visplašāk pārstāvētā darbības nozare starp uzņēmumiem, kuri nav paziņojuši savus patiesos labuma guvējus. Lursoft apkopotie dati rāda, ka vēl vairāk to ir vien vairumtirdzniecībā.

Ne visiem rit likvidācijas process

Lai gan absolūtais vairākums starp uzņēmumiem, kuri nav reģistrējuši informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir uzņēmumi, kuriem ir virkne dažādu apgrūtinājumu, uzsākts likvidācijas process, apturēta saimnieciskā darbība vai arī norit maksātnespējas process, tomēr ir arī izņēmumi.

To vidū ir, piemēram, holdingkompānija AS “Latvijas Naftas Tranzīts”, kas 2018.gadā nopelnīja 1,14 milj. EUR. Pārskatus par pēdējiem gadiem kompānija nav iesniegusi. Uzņēmuma valdē darbojas Aivars Gobiņš, bet kā padomes priekšsēdētājs reģistrēts – Rudolfs Meroni. Kā liecina publiski pieejama informācija, 2020. un 2021.gadā tiesā skatīts administratīvais process strīdā starp AS “Latvijas Naftas Tranzīts” un Uzņēmumu reģistru par patiesā labuma guvēju atklāšanas pienākumu.

Tāpat arī starp šiem uzņēmumiem atrodams SIA “PMT Invest”. Jāuzsver, ka SIA “PMT Invest” 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA “PMT Balticum”, kuram kā patiesā labuma guvēji ir reģistrēti Aivars Lembergs un Rudolfs Meroni. Tomēr SIA “PMT Invest” informācija par patiesajiem labuma guvējiem LR Uzņēmumu reģistrā vēl aizvien nav reģistrēta.

Lursoft dati liecina, ka šo uzņēmumu rindās nav atrodamas kompānijas ar ievērojamu apgrozījumu vai arī vairākiem darbiniekiem. Apgrozījuma ziņā to vidū lielākais ir vācu kapitāla graudaugu audzētājs, nekustamā īpašuma uzņēmums SIA “Rikava Agro”, kas aizpērn apgrozīja 270,22 tūkst. EUR un nopelnīja 128,97 tūkst. EUR. No kopējā apgrozījuma 104,53 tūkst. EUR veidoja ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības. Gan pērn, gan arī aizpērn tas ar darba vietu nodrošināja tikai 1 darbinieku.

2021.gadā SIA “Rikava Agro” nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 46,83 tūkst. EUR. Maksātnespējas datu bāzē pieejamā informācija rāda, ka uzņēmumam savulaik reģistrēti divi procesi – pirmo reizi tā maksātnespēja pasludināta 2020.gada oktobrī, procesu izbeidzot pērn aprīlī, jo uzsākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tas izbeigts pagājušā gada augustā, jo SIA “Rikava Agro” izpildījis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Vidējais vecums uzņēmumiem, kuri nav snieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir 16 gadi, tomēr to vidū atrodami uzņēmumi, kas reģistrēti vien nesen. Piemēram, SIA “APREKO”, kura dalībnieki ir Sandra Freiberga (70%) un Jānis Freibergs (30%). Abu kopīgais uzņēmums reģistrēts 2021.gada novembra sākumā. Abi ir kapitāldaļu turētāji arī 2021.gada janvārī dibinātajā SIA “FRS Construction”. Atšķirībā no SIA “APREKO”, SIA “FRS Construction” informācija par patieso labuma guvēju reģistrēta jau līdz ar uzņēmuma reģistrēšanu.

Jāuzsver, ka informācija par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem svarīga vērtējot sadarbības partneri un darījuma riskus. Aizvien biežāk pienākums izvērtēt patiesā labuma guvēja informāciju izriet arī no normatīvo aktu prasībām. Piemēram, organizējot publiskos iepirkumus, iestādei pienākums vērtēt arī iepirkuma uzvarētāja patiesā labuma guvējus utml.

Novērtē šo rakstu:

25
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...