Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien ar nenozīmīgiem īsinājumiem publicē mūsu rīcībā nonākušu uzņēmēja Jura Kukļa iesniegumu, kas adresēts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram un izteiksmīgi parāda, kādas grūti iedomājamas lietas ar pierādījumiem notiek Valsts policijas sistēmā, - ar pierādījumiem iespējams brīvi veikt visdažādākās manipulācijas un pat atklātu falsifikāciju, savukārt prokuratūra piever acis uz faktiem, kas liecina par noziedzīgu rīcību un kuri ir fiksēti pat ar tiesu izpildītāja palīdzību.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram

no Jura Kukļa, personas kods:220774-xxxxx, Mārupē, 2015.gada 25.septembrī

sūdzība par Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora A.Kļaviņa 2015.gada 16.septembra lēmumu kriminālprocesā Nr.1816009613

2013.gada 30.julijā tika uzsākts kriminālprocess Nr.11816009613 pēc Krimināllikuma 220.'panta otrās daļas, t.i., par naftas produktu nelikumīgu uzglabāšanu, kas izdarīta lielos apmēros, pazīmes, un konkrēti par to, ka AS "RTS Transports Baltic", SIA „Dommo biznesa parks" teritorijā it kā nelikumīgi uzglabāja 12550 litrus dīzeļdegvielas, kas neatbilst attaisnojuma dokumentiem pievienotajiem dīzeļdegvielas kvalitātes sertifikātiem.

Ar 2015.gada 17.aprīļa lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzība) Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors Artis Kļaviņš, izskatot kriminālprocesa materiālus, nolēma saukt pie kriminālatbildības mani, Juri Kukli, personas kods: 220774-xxxxx, kā apsūdzēto, uzrādot apsūdzību noziedzīgā nodarījumā, kas kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 220.'panta otro daļu, un uzsākt kriminālvajāšanu pret mani.

Ar 2015.gada 11.septembra iesniegumu par kriminālprocesā Nr.1816009613 esošajām pretrunām un pierādījumu - zvērinātas tiesu izpildītājas 2015.gada 27.augusta akta Nr.282 kopā ar fotogrāfijām uz 27 lapām un SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" 2015.gada 8.septembra Atzinuma Nr.E01-1513 ar pielikumiem par degvielas paraugu atbilstību, pievienošanu, ņemot vērā zvērinātas tiesu izpildītājas 2015.gada 27.augusta aktā Nr.282, SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" 2015.gada 8.septembra Atzinumā Nr.E01-1513 par degvielas paraugu atbilstību, konstatēto, tika lūgts: 1) izvērtēt iesniegumā minētos faktus; 2) pievienot kriminālprocesa materiāliem zvērinātas tiesu izpildītājas 2015.gada 27.augusta akts Nr.282 kopā ar fotogrāfijām uz 27 lapām; SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" testēšanas pārskatus Nr.75338, Nr.75339, Nr.75340, Nr.75341, Nr.75342, Nr.75343, Nr.75344, Nr.75345, Nr.75346, Nr.75347, Nr.75348, Nr.75349, Nr.75350, Nr.75351; 3) precīzi noteikt izņemtā šķidruma tilpumu, veicot tā uzmērīšanu; 4) izslēgt no pierādījumu saraksta izņemtā šķidruma eksperta slēdzienu - Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitas laboratorijas 2013.gada 16.jūlija atzinumu Nr.27.12/57886; 5) izbeigt kriminālprocesu Nr.11816009613.

Ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora A.Kļaviņa 2015.gada 16.septembra lēmumu par pieteikuma daļēju noraidīšanu tika nolemts apmierināt J.Kukļa 2015.gada 11.septembra iesnieguma 1. un 2.punktā izteiktos lūgumus; noraidīt J.Kukļa 11 septembra iesnieguma 3., 4. un 5.punktā izteiktos lūgumus kā nepamatotus.

Uzskatu minēto lēmumu par nepamatotu un pārsūdzamu sekojošu iemeslu dēļ:

Lēmumā norādīts: "Izvērtējot iesnieguma 3.punktā izteikto lūgumu par izņemtā šķidruma tilpuma uzmērīšanu, uzskatu, ka tas nav pamatots un ir noraidāms. Kriminālprocesā līdz šim ir veiktas nepieciešamās izmeklēšanas un procesuālās darbības izņemtās dīzeļdegvielas tilpuma noteikšanai. Šķidrumu sākotnējais tilpums konteineros tika fiksēts procesuālo darbību laikā un šobrīd nav nepieciešams veikt to atkārtotu uzmērīšanu."

Kriminālprocesa likuma 179.pants nosaka, ka kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā. Kratīšanu izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas.

Sakarā ar veikto kratīšanu, pirms kriminālprocesa uzsākšanas, 2013.gada 8.maijā no SIA "Dommo biznesa parks" teritorijas tika izņemta dīzeļdegviela, atstrādātās eļļas un konteineri ar dažāda ķīmiska sastāva un blīvuma naftas produktiem, turpat uz vietas tika noteikts arī izņemta šķidruma aptuvenais tilpums. Šāda izņemtā šķidruma tilpuma noteikšana nebija precīza, jo policijas darbiniekiem nebija nekāda speciālā aprīkojuma, kas ļautu noteikt precīzu tilpumu.

Minēto apstiprina 2013.gada 8.maija Apskates protokols, no kura izriet, ka izņemtā šķidruma tilpums tika noteikts "aptuveni", kas savukārt liecina par to, ka izņemšanā netika pielietotas kādas mērierīces.

Savukārt, kā izriet pat no pašas policijas nozīmētās ekspertīzes (Valsts tiesu ekspertīžu biroja Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta 2013.gada 13.maija eksperta slēdziens Nr.13-778, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta 2013.gada 20.jūnija eksperta slēdziens Nr.13-778, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitas laboratorijas 2013.gada 16.jūlija atzinums Nr.27.12/57886), ne viss izņemtais šķidrums tika atzīts par dīzeļdegvielu, līdz ar to nav saprotama prokurora norāde, ka - šķidrumu sākotnējais tilpums konteineros tika fiksēts procesuālo darbību laikā un šobrīd nav nepieciešams veikt tā atkārtotu uzmērīšanu.

Ņemot vērā minēto, nav saprotama prokurora pārliecība izņemtā šķidruma sākotnējā tilpuma noteikšanā, ievērojot ekspertu secinājumus, ka tikai daļu no izņemtā šķidruma var atzīt par dīzeļdegvielu.

Bez tam, no Apskates protokola ir redzams, ka, piešķirot degvielas tvertnēm kārtas numurus, tām nav norādīts tilpums - piemēram, protokolā norādīts: "Apskates laikā tika konstatēts, ka divās no stūrī stāvošajām 1m3 tvertnēm ir aptuveni 950 litri, vienā ir aptuveni 750 litri, vienā ir aptuveni 700 litri un pēdējā ir aptuveni 650 litri.(..)". Tālāk apskates protokolā norādīts: „Tvertnes no 10-14 atrodas tālākajā labajā stūrī". Tādējādi, tvertnēm, kas numurētas ar kārtas numuriem 10-14 - vispār nav iespējams konstatēt pat aptuveno tilpumu, jo no protokola nav iespējams secināt, kāds šķidruma daudzums atradies katrā no konkrētajām tvertnēm.

Kā izriet no lietas materiāliem, apsūdzības un arī apstrīdētā lēmuma, tad procesa virzītājs ir vadījies no pieņēmuma, ka, izņemot degvielas tvertnes ar šķidrumu, ir noteikts tā daudzums un ekspertīzes rezultāta arī tā sastāvs.

Savukārt, fakts, ka no apskates protokola nav iespējams noteikt izņemtā šķidruma tilpumu vismaz 5 tvertnēm, palika bez procesa virzītāja ievērības, un konkrēti:

2015.gada 20.jūnijā sagatavots Eksperta atzinums Nr.13-778. Ekspertam nodoti ekspertīzes veikšanai 2015.gada 8.maijā ar apskates protokolu izņemtie šķidrumu paraugi. Eksperts savā atzinumā norāda, ka tika saņemtas 14 pudeles ar šķidruma paraugiem. Uz paraugiem Nr.1., Nr.2., Nr.3., Nr.5., Nr.6., Nr.7., Nr.8., Nr.9 - uzlīmētas papīra lapas ar parauga numuru un tvertnes numuru. Respektīvi, parauga numurs sakrīt ar tvertnes un pudeles numuru.

Tātad, paraugi Nr.1., Nr.2., Nr.3., Nr.5., Nr.6., Nr.7., Nr.8., Nr.9 (kopumā 8) atbilstoši uzlīmētajām lapām ir ņemti no tvertnēm Nr.1., Nr.2., Nr.3., Nr.5., Nr.6., Nr.7., Nr.8., Nr.9.

Tālāk eksperts norāda, ka:

uz pudeles Nr. 4 ir uzlīmēta papīra lapa ar uzrakstu, ka tas ir paraugs Nr. 4, kas izņemts „angārā no tvertnes Nr.5, kurā atradās 950 litri šī šķidruma" ;

uz pudeles Nr. 11 ir uzlīmēta papīra lapa ar uzrakstu, ka tas ir paraugs Nr. 11, kas izņemts „angārā no tvertnes Nr.11, kurā atradās 700 litri šī šķidruma";

uz pudeles Nr. 12 ir uzlīmēta papīra lapa ar uzrakstu, ka tas ir paraugs Nr. 12, kas izņemts „angārā no tvertnes Nr.12, kurā atradās 650 litri šī šķidruma";

uz pudeles Nr. 13 ir uzlīmēta papīra lapa ar uzrakstu, ka tas ir paraugs Nr. 13, kas izņemts „angārā no tvertnes Nr.13, kurā atradās 750 litri šī šķidruma";

uz pudeles Nr. 14 ir uzlīmēta papīra lapa ar uzrakstu, ka tas ir paraugs Nr. 14, kas izņemts „angārā no tvertnes Nr.11, kurā atradās 950 litri šī šķidruma";

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka ekspertam:

no tvertnes Nr. 5 nodoti divi paraugi - paraugs Nr.5 un paraugs Nr. 4;

no tvertnes Nr. 11 nodoti divi paraugi- paraugs Nr. 11 un paraugs Nr.14.

No tvertnes Nr.10 - paraugs nav bijis, jo eksperta atzinumā šādu paraugu vispār nenorāda un nesniedz par to atzinumu.

Minēto apliecina arī fakts, ka saskaitot kopā paraugus - tos, kam sakrīt kārtas numuri un tos, kam nesakrīt- eksperta atzinumā aprakstīti 13 nevis 14 paraugi. Tāpat secināms, ka paraugi nav ņemti un nav iesniegti ekspertam no tvertnēm Nr.4 un Nr.10.

Tāpat no 2013.gada 8.maija Apskates protokola izriet, ka paraugiem izņemšanas laikā netika uzlīmētas papīra lapas ar uzrakstiem, tilpumiem un tvertņu numuriem, jo šādas darbības atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām ir jāfiksē protokolā, uz ko konkrētajā gadījumā protokolā nav norādes.

Ievērojot to, ka izņemtajiem paraugiem uzlīmētās papīra lapas sagatavotas datordrukā, tas viennozīmīgi norāda uz to, ka ar izņemtajiem paraugiem jau pēc izņemšanas ir veiktas manipulācijas un šo manipulāciju rezultātā paraugi ir sajaukti vai pat tikuši nomainīti apzināti, jo izņemšanas laikā policijas darbiniekiem nebija iespējas sagatavot uzrakstus datordrukā.

Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu" 7.punkts nosaka, ka lietisko pierādījumu, kuru nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, ar procesa virzītāja lēmumu nodod glabāšanai iestādēm vai personām, ievērojot šādas prasības: lietisko pierādījumu, kas nav minēts šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5. vai 7.6.apakšpunktā vai kuru nav iespējams glabāt šo noteikumu 7.7.apakšpunktā norādītajā lietisko pierādījumu glabātavā, nodod glabāšanā aģentūrai līdz galīgai jautājuma izlemšanai par turpmāko rīcību ar lietisko pierādījumu.

Savukārt, Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu" 9. un 10.punkts paredz, ka procesa virzītājs uzskaita lietisko pierādījumu un ir atbildīgs par tā saglabāšanu līdz lietiskā pierādījuma nodošanai glabāšanā aģentūrai, citai personai vai iestādei vai līdz lietiskā pierādījuma iznīcināšanas beigām. Aģentūra, cita persona vai iestāde, kura pieņēma lietisko pierādījumu glabāšanā. atbild par tā saglabāšanu no tā pieņemšanas brīža līdz nodošanas brīdim personai vai iestādei vai līdz brīdim. kad lietiskais pierādījums tiek realizēts vai iznīcināts. Lietisko pierādījumu tā glabāšanas laikā aizliegts nodot lietošanā fiziskai vai juridiskai personai, valsts vai pašvaldību iestādei vai tās amatpersonai.

Tātad Ministru kabinets ir noteicis, kādas personas ir atbildīgas par lietisko pierādījumu glabāšanu, bez tam, atbilstoši Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes mājas lapā norādītājam, veicot naftas produktu un viegli uzliesmojošo vielu izpēti (kods 15.05) ir sekojošie iepakošanas, uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumi: Izņemtos naftas produktus un visus objektus, uz kuriem var būt viegli uzliesmojošu un degt spējīgu šķidrumu pēdas, uz ekspertīzi jānogādā cieši aiztaisāmos, hermētiskos stikla, metāla vai plastmasas traukos, nepieļaujot naftas produktu vai citu šķidrumu noplūdi vai iztvaikošanu vai to pēdu iztvaikošanu. Izņemtos naftas produktus un visus objektus, kuros var būt viegli uzliesmojošu un degt spējīgu šķidrumu pēdas, jāuzglabā vai jātransportē tā, lai nepieļautu iepakojumu dehermetizāciju un naftas produktu vai citu šķidrumu noplūdi vai iztvaikošanu vai pēdu iztvaikošanu. (http://www.ekspertize.vp.gov.lv/?sadala=3#nafta).

Augstāk norādītais rada šaubas gan par izņemta šķidruma tilpuma precizitātes, gan par izņemta šķidruma identitātes noteikšanu, jo kā jau tas tika norādīts iepriekš, paraugi netika paņemti no visām tvertnēm, bet gan no atsevišķām tvertnēm divreiz, kas savukārt norāda uz to, ka trīs "izņemtajām tvertnēm" netika veikta ne tilpuma uzmērīšana, ne šķidruma sastāva noteikšana.

Šaubas attiecībā uz lietisko pierādījumu falsifikāciju apstiprina arī Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.55 zvērināta tiesu izpildītājas Sandras Rundeles 2015.gada 27.augusta Akts Nr.282 par fakta fiksēšanu, no kura izriet, ka 2015.gada 27.augustā, plkst.14:00, zvērināta tiesu izpildītāja veica fakta fiksēšanu par to, ka saskaņā ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora A.Kļaviņa 2015.gada 3.jūlija paziņojumu Nr.4- 3803/2015, Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāvis nodod Jurim Kuklim lietiskos pierādījumus - degvielas sūknis ar skaitītāju, gumijas caurulēm un degvielas pistoli, un 14 degvielas konteineri (turpmāk tekstā - Manta); Mantas stāvokli, tajā skaitā, bet ne tikai, vai tajos ir kāds šķidrums, vai degvielas konteineri ir noplombēti; ka Mantu saņem Juris Kuklis kā AS "REDĪSS TOMĀTS SĪPOLS", Reģ.Nr.40002007126, kā Agra Biezā, personas kods 220281­-xxxxx, un kā Ginta Dzeņa, personas kods 150782-xxxxx, pilnvarotā persona; vai Nodrošinājuma valsts aģentūras amatpersonas nododot 14 degvielas konteinerus, veica kādus mērījumus tajos.

Tiek fiksēts:

NVA pārstāvis U.Liepiņš uzrāda un nodod J.Kuklim konteinerus. Kopā ir 14 (četrpadsmit) konteineri (plastmasas, metāla rāmī). Ir redzams, ka konteineri ir gandrīz tukši. Katrā konteinerā atrodas nedaudz nenosakāma viela/šķidrums.

Uz konteineriem ir uzrakstīti cipari (ar zaļu krāsu). Ir redzams, ka cipari ir pārlaboti uz citu ciparu, piemēram - „8" uz „7", „9" uz „8", „10" uz „9".

Konteineriem virspusē ir vāks (sarkans vai melns, plastmasas). Vākam ir piestiprināta plombe ar nosaukumu „Aizplombēts" un norādīta ciparu virkne. Vāka vidusdaļā ir korķis/atvere (aptuveni 5 cm diametrā), kurš atveras tā, ka var piekļūt konteinera tvertnes iekšējai tilpnei, saglabājot pie vāka esošo plombi neskartu.

Uz konteineriem atrodas nepiestiprinātas divu veidu plombes: ar uzrakstu „NVA" - 01458365, 01458364, 01458385, 01458548, 01458366, 01458381, 01458382, 01458386, 01458363, 01458388, 01458390, 01458389, 01458383, 01458384, 01458387; ar uzrakstu „Latvijas valsts POLICIJA" - 0000102, 0000114, 0002066, 0002061, 0000103, 0000119, 0002067, 0000115, 0000104, 0002065, 0000101, 0002068, 0000107, 0000110, 0000120, 0000106, 0000116, 0000105, 0002064, 0000118, 0000117.

Konteineriem lejas daļā ir krāns (balts, plastmasas, ar zilu vai baltu rokturi). Krāniem ir piestiprinātas plombes ar nosaukumu „Aizplombēts" un norādīta ciparu virkne. Krānus no konteinera tvertnes noskrūvē, saglabājot pie krāna esošo plombi neskartu. Pagriežot krāna rokturi, atveras piekļuve konteinera tvertnes iekšējai tilpnei, saglabājot pie krāna esošo plombi neskartu.

Eksperts no katra konteinera paņem paraugus vielai/šķidrumam, kas atrodas konteineros. Paraugi tiek paņemti, nenoņemot plombes. Katru paraugu Eksperts ielej atsevišķā pudelē un uz pudeles uzliek marķējumu, atbilstoši numuram ar kuru ir apzīmēts konteiners, ņemot vērā izlabotos ciparus uz konteinera (ar tumšāku/spilgtāku krāsu rakstītais numurs).

J.Kuklim tiek nodots viens konteiners, kurš līdz pusei ir piepildīts ar vielu/šķidrumu. Uz konteinera ir uzraksts „Jāatgriež īpašn. Org. Šķidr.". Eksperts no konteinera paņem paraugu, atverot konteinera augšpusē vāka vidusdaļas korķi/atveri, nenoņemot plombi.

Eksperts par paņemtajiem 15 (piecpadsmit) paraugiem sastāda „Degvielas paraugu atlases akts" ar reģistrācijas Nr.L-11975 uz trīs lapām.

J.Kuklis paziņo, ka divos konteineros bija atstrādātās eļļas, ūdens, tosols, bet šobrīd šajos konteineros ir cita viela.

U.Liepiņš paskaidro, ka vakar pārsūknējot vielu/šķidrumu no J.Kuklim nododamajiem konteineriem uz NVA konteineriem un sastādot aktu par šo procesu, tika ņemti vērā tie apzīmējumi/cipari uz konteineriem, kuri ir rakstīti ar tumšāku/spilgtāku krāsu.

No J.Kuklim nododamajiem konteineriem pārsūknētā viela/šķidrums, ir iepildīta līdzīgos konteineros, kuriem virspusē ir vāks (sarkans vai melns, plastmasas). Vākam ir piestiprināta plombe ar nosaukumu „Aizplombēts" un norādīta ciparu virkne. Vāka vidusdaļā ir korķis/atvere (aptuveni 5 cm diametrā), kurš atveras tā, ka var piekļūt konteinera tvertnes iekšējai tilpnei, saglabājot pie vāka esošo plombi neskartu.

J.Kuklim tiek nodots degvielas sūknis ar skaitītāju, gumijas caurulēm un degvielas pistoli.

Savukārt, 2013.gada 8.maija apskates protokolā norādīts, ka tvertnes pēc paraugu izņemšanas tiek aizzīmogotas ar plombām, bet 2013.gada 25.jūnija apskates protokolā norādīts, ka pirms paraugu noņemšanas tiek noņemtas gan plombas, gan arī zīmoglentas, gan zīmogstieples - no tvertnēm ar Nr.8., 9., 11., 13., turklāt no tvertnes Nr. 11, kas pēc 2013.gada 8.maija protokola aizzīmogota ar plombu Nr.0000102, tiek noņemta zīmogstieple Nr.0000103.

Bez tam, 2013.gada 8.maija apskates aktā norādīts, ka tvertne Nr.1 apzīmogota ar plombām Nr.0002068 augšā un Nr.0002069 apakšā. Plomba Nr.0002069 nav noņemta ne 2013.gada 26.jūnijā, ne arī 2015.gada 26.augustā- kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka tā vispār nav bijusi.

2015.gada 25.jūnija apskates protokolā norādīts, ka no tvertnes Nr.1 tiek noņemta plomba Nr.0002068. 2015. gada 26. augustā Nodrošinājuma valsts aģentūras darba izpildes aktā kriminālprocesā Nr.11816009613 (KL-4378) no tvertnes Nr.1 šī pati plomba tiek noņemta vēlreiz. Respektīvi, pats prokurors A.Kļaviņš, piedaloties šī akta sastādīšanā un parakstīšanā, apliecina, ka plomba Nr.0002068, kura saskaņā ar 2013.gada 26.jūnija protokolu it kā ir noņemta, ir neskarta un nebojāta.

No iepriekš minētā izriet, ka kratīšanas laikā izņemto šķidrumu paraugi, kā arī degvielas tvertņu glabāšana netika nodrošināta tādā veidā, lai trešajām personām būtu liegta iespēja brīvi piekļūt tvertnēs esošajam šķidrumam, veikt kādas manipulācijas gan ar izņemtajiem paraugiem, gan ar tvertnēs esošo šķidrumu, kas savukārt norāda uz neprofesionālu vai pat ļaunprātīgu rīcību, vai savu pienākumu nepildīšanu no procesa virzītāja puses.

Kriminālprocesa likuma 127.pants paredz, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteikts, ka pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Vēl viens apstāklis, kas liecina par lietisko pierādījumu iespējamo viltošanu ir tas, ka nevienā apskates aktā nav fiksēts, ka tvertnēm būtu mainīta numerācija, savukārt, kā izriet no tiesu izpildītājas aktā fiksēta: "uz konteineriem ir uzrakstīti cipari (ar zaļu krāsu). Ir redzams, ka cipari ir pārlaboti uz citu ciparu, piemēram - ..8" uz „7", „9" uz „8", ..10" uz „9"."

Prokurors A.Kļaviņš lēmumā norāda, ka: "tiesu izpildītājs ir fiksējis apstākļus, kādi ir bijuši pie tukšu tvertņu atgriešanas, nevis lietisko pierādījumu uzglabāšanas laikā". Šādam apgalvojumam nevar piekrist, jo lietiskie pierādījumi ir jāsaglabā neizmainītā un neskartā formā līdz pat brīdim, kad tie tiek atgriezti īpašniekam vai tiek iznīcināti. Prokurors, nepārbaudot apstākļus, nevar apgalvot, ka numerācijas labojumi uz degvielas tvertnēm ir radušies pēc tam, kad šīs tvertnes ir zaudējušas pierādījuma statusu.

Kriminālprocesa likuma 130.pants nosaka, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas: 1) izmantojot vardarbību, draudus, šantāžu, viltu vai spaidus; 2) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo likumu nebija tiesību to veikt; 3) pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu; 4) pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus. Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot citus procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās procesā iegūtās ziņas.

Ņemot vērā apstākli, ka jau kopš kriminālprocesa uzsākšanas tika konstatēta policijas darbinieku personīgā ieinteresētība šajā lietā, kā arī radās šaubas par policijas darbinieku godprātīgu rīcību, veicot šī kriminālprocesa izmeklēšanu, tika pieaicināts SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" eksperts piedalīties lietisko pierādījumu saņemšanā no Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Minētais eksperts paņēma paraugus no katras tvertnes (kopā no 14 tvertnēm), un veica testēšanas pārskatu, un secināja sekojošo:

No SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" 2015.gada 8.septembra Atzinuma Nr.E01-1513 par degvielas paraugu atbilstību Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" prasībām izriet, ka paraugi no tvertnēs Nr.5 un Nr.13 neatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" prasībām pēc sēra satura. Destilācijas rādītāji, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu saturs un blīvums paraugam no tvertnes Nr.5, kā arī policiklisko aromātisko ogļūdeņražu saturs un blīvums paraugam no tvertnes Nr.13 atbilst minēto noteikumu prasībām mērena klimata apstākļos izmantojamai dīzeļdegvielai. Pārējo reglamentēto parametru atbilstību minēto noteikumu prasībām nav iespējams novērtēt, jo nav veikta to testēšana (saskaņā ar novērtēšanas pasūtītāja - AS "Pagastiņi" pieteikumā Nr.L-11975 27.08.2015 definēto).

Paraugi no tvertnēm Nr.4 un Nr.12 neatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" prasībām, jo šāda veida paraugi (neviendabīgi, sastāvoši no diviem atsevišķiem slāņiem) nav derīgi testēšanai ar minētajos noteikumos noteiktajām metodēm un saskaņā ar šīm metodēm izmantojamās iekārtās.

Paraugu no tvertnēm Nr.11, Nr.3, Nr.2, Nr.10 un Nr.14 atbilstību Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" prasībām nav iespējams novērtēt, jo saskaņā ar novērtēšanas pasūtītāja AS "Pagastiņi" pieteikumu Nr.L-11975 27.08.2015., ir dots norādījums testēt tikai daļu no minētajos noteikumos dīzeļdegvielai reglamentētiem parametriem un tāpēc nav veikta visu reglamentēto parametru pārbaude. Pēc novērtēšanas pasūtītāja pieprasījuma testētie parametri - destilācijas rādītāji, blīvums, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu un sēra saturs paraugos no tvertnēm Nr.11, Nr.3, Nr.2 un Nr.14, kā arī blīvums, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu un sēra saturs paraugā no tvertnes Nr.10 atbilst minēto noteikumu prasībām mērena klimata apstākļos izmantojamai dīzeļdegvielai.

Paraugu no tvertnēm Nr.1, Nr.6, Nr.7, Nr.8 un Nr.9 atbilstību Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" prasībām nav iespējams novērtēt jo saskaņā ar novērtēšanas pasūtītāja AS "Pagastiņi" pieteikumu Nr.L-11975 27.08.2015., ir dots norādījums testēt tikai daļu no minētajos noteikumos dīzeļdegvielai reglamentētiem parametriem un tāpēc nav veikta visu reglamentēto parametru pārbaude. Pēc novērtēšanas pasūtītāja pieprasījuma testētie parametri - destilācijas rādītāji, blīvums, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu un sēra saturs paraugos no tvertnēm Nr.1, Nr.6, Nr.7, Nr.8 un Nr.9 atbilst minēto noteikumu prasībām mērena klimata apstākļos izmantojamai dīzeļdegvielai. Sēra saturs paraugos no tvertnēm Nr.1, Nr.6, Nr.7, Nr.8 un Nr.9 atbilst minēto noteikumu prasībām mērena klimata apstākļos izmantojamai dīzeļdegvielai, ņemot vērā rezultātu interpretāciju atbilstoši standartam LVS ISO 4259:2007 "Naftas produkti - Datu precizitātes noteikšana un lietošana testēšanas metodēs".

Savukārt, 2015.gada 24.septembra papildinājumos testēšanas pārskatiem ir norādīts, ka paraugos, kas paņemti no tvertnēm Nr.2., Nr.9., Nr.11., Nr.14 ir konstatēti taukskābju metilesteri, kas ir bioloģiskās degvielas sastāvdaļa, 0.06%.

Biodīzeļdegvielas esamība izņemtajos šķidrumos samērā nelielā proporcija var būt izskaidrojama ar to, ka dīzeļdegviela noliktavā tika glabāta tvertnēs, kuras tika izmantotas pastāvīgi, saņemot dīzeļdegvielu no piegādātājiem, tas nozīme, ka dīzeļdegviela gan ziemas (kurai netiek pievienota biodīzeļdegviela), gan vasaras tika glabāta vienās un tajās pašās tvertnēs, kas arī izskaidro ķīmiskā sastāva neatbilstību dīzeļdegvielas atbilstības dokumentiem.

Savukārt, tas apstāklis, ka nevienā no iepriekš veiktajām ekspertīzēm paraugos nav konstatēta biodegvielas klātbūtne, ļauj viennozīmīgi secināt, ka degviela tvertnēs ir tikusi nomainīta vai arī valsts policijas darbinieku izņemtie paraugi, kas nodoti ekspertiem nav ņemti no šīm tvertnēm, respektīvi, no procesa virzītāja puses netika izdarīts viss nepieciešamais, lai padarītu neiespējamu nesankcionētu piekļuvi degvielas tvertnēm.

Kriminālprocesa likuma 235.panta trešā daļa nosaka, ka atdodot izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas vai dokumentus īpašniekam vai likumīgajam valdītājam pēc tam, kad veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, krimināllietā, ja nepieciešams, saglabā attiecīgo lietu paraugus vai dokumentu kopijas.

No iepriekš minētā secināms, ka izņemtā šķidruma ķīmiskajam sastāvam, kas tika izņemts kratīšanas laikā un kas tika konstatēts lietisko pierādījumu nodošanas laikā, būtu jāsakrīt, t.i., ķīmiskais sastāvs nedrīkst atšķirties.

Savukārt, ņemot vērā SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" eksperta konstatēto, rodas šaubas, ka ķīmiskais sastāvs netika mainīts un vai tieši izņemtais šķidrums tika nodots ekspertiem testēšanas pārskatu veikšanai, sekojošo iemeslu dēļ:

kā izriet no Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora A.Kļaviņa 2015.gada 8.maija lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzība) - AS "RTS TRANSPORTS BALTIC AS", kuru pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Juris Kuklis, kopš 2010.gada 6.septembra glabāja 11950 litrus dīzeļdegvielas bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, 13 gab. 1m3 tilpuma tvertnēs līdz 2013.gada 8.maija plkst.14.00, kad policijas darbinieki konstatēja un izņēma nelikumīgi uzglabāto dīzeļdegvielu 13.gab. 1m3 tilpuma tvertnēs ar kopējo tilpumu 119001.

Savukārt, kā izriet no SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" eksperta testēšanas pārskatiem, tad nevienā tvertnē netika konstatēta dīzeļdegviela, kas atbilstu Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" prasībām, tātad ne pēc ķīmiskā sastāva, ne iespējamās pielietošanas vai izmantošanas;

- No minēta secināms, ka starp Valsts tiesu ekspertīžu biroja Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta 2013.gada 13.maija eksperta slēdzienu Nr.13-778, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta 2013.gada 20.jūnija eksperta slēdzienu Nr.13-778, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitas laboratorijas 2013.gada 16.jūlija atzinumu Nr.27.12/57886 un SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" testēšanas pārskatiem ir konstatējamas nesakritības, kas savukārt liecina par to, ka šķidrums kopš izņemšanas brīža netika glabāts tādā veidā, lai saglabātu tā ķīmisko sastāvu nemainīgu un, lai nevienai nepiederošai personai nebūtu iespējams šķidrumam piekļūt un veikt ar to kādas darbības.

Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļā nosaka, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Bez tam, lai noteiktu visu izņemto šķidrumu vērtību, vispirms ir jākonstatē izņemtā šķidruma daudzums, kas nav izdarīts kriminālprocesā, un līdz ar to, vai vispār saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20.pantu, ir konstatējams noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Izvērtējot iepriekš norādītos faktus un to, ka paraugu ņemšanu kriminālprocesa ietvaros veikušas vienas un tās pašas personas, ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā gadījumā ir notikušas nelikumīgas darbības ar pierādījumiem, kuru mērķis ir nepamatotas apsūdzības izvirzīšana Jurim Kuklim.

Pierādījumu vākšana, nostiprināšana un saglabāšana ir primārais procesa virzītāju pienākums. Pie esošajiem apstākļiem un pieļauto „kļūdu" rakstura jāsecina, ka konkrētajā gadījumā, iespējams, ir veikta apzināta pierādījumu viltošana ar mērķi panākt personas nepamatotu saukšanu pie kriminālatbildības.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2007.gada 12.decembra lēmumā lietā Nr.SKK-695/2007 ir norādījis: „Gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība var ietekmēt noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju un lietā pastāv strīds par kvalifikāciju šā iemesla dēļ, ir nepieciešams pēc iespējas precīzāk un, pamatojoties uz objektīvām ziņām, noteikt noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību."

Prokurors lēmumā, pamatojoties uz Krimināllikuma 20.pantu norāda: "noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība nosakāma atbilstoši likumīgā apritē esošu preču vērtībai, jo nelikumīgā apritē noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtību nav iespējams noteikt."

Konkrētajā gadījumā, pat tad, ja prokuroram šķiet, ka esošās ekspertīzes un lietisko pierādījumu glabāšana ir bijusi neapšaubāma un šaubas neizraisoša, izņemtās „dīzeļdegvielas" vērtība nevar tikt noteikta pēc CSP vidējām degvielas cenām Latvijā, jo tieši tā kā to apgalvo prokurors- šāda ķīmiskā sastāva dīzeļdegviela vispār nav tirgus apritē, jo tā neatbilst degvielas kvalitātes prasībām un ķīmiskajam sastāvam. Tādējādi arī tai nevar būt tirgus cena vai vērtība. Savukārt, ja izņemtā „degviela" atbilst citas kategorijas naftas produktiem, piemēram, kurināmās dīzeļdegvielas ķīmiskajam sastāvam, tad pēc tās tirgus cenas arī nosakāma izņemto naftas produktu vērtība.

Krimināllikuma 220.'pantā noteikto naftas produktu vērtība nav atkarīga no tā, kādiem nolūkiem tā var tikt izmantota, bet gan no tā, kāds ir tās ķīmiskais sastāvs un atbilstība konkrētas kategorijas naftas produktam.

Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" 1.punkts nosaka, ka noteikumi nosaka kvalitātes prasības Latvijas tirgū piedāvātajam benzīnam un dīzeļdegvielai, kas paredzēti iekšdedzes dzinēju ar dzirksteles aizdedzi un iekšdedzes dzinēju ar kompresijas aizdedzi darbināšanai, kā arī nosaka tirgus uzraudzības institūcijas, degvielas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību.

Tātad, šie noteikumi nosaka precīzus kritērijus: kombinētās nomenklatūras kodus, kā arī dīzeļdegvielas ķīmiski fiziskās īpašības - kam jāatbilst mazumtirdzniecības tīklā piedāvātajām degvielām.

Izņemtie šķidrumi, kā tas izriet no SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" eksperta veiktajiem testēšanas pārskatiem, nebija tikai dīzeļdegviela, bet gan dažādi naftas produkti ar dažādiem nomenklatūras kodiem.

Visi šie naftas produkti atbilst dažādiem kombinētiem nomenklatūras kodiem, līdz ar to, katram šķidrumam jānosaka gan tā daudzums, gan cena kas ir atbilstoša konkrētajam produktam, nevis visam izņemtajam šķidrumam jāpiemēro automobiļu dīzeļdegvielas DUS mazumtirdzniecības cena.

Kriminālprocesa likuma 126.pants ceturtā daļa paredz, ka uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī uz alibi jānorāda personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šā nodarījuma izmeklēšanu, ja vien šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā. Ja persona uz šādiem apstākļiem vai alibi nenorāda, apsūdzībai nav pienākuma pierādīt to neesamību, tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā, bet personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies, nepamatoti turot to aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.

Kriminālprocesa likuma 123.pantā noteikts, ka pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

Savukārt, Kriminālprocesa likuma 124.pants nosaka, ka pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti. Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Saistītie fakti nav kriminālprocesā pierādāmie apstākļi, bet ir ar tiem saistīti un dod pamatu izdarīt secinājumu par pierādāmajiem apstākļiem. Ar palīgfaktiem tiek pamatota kāda cita pierādījuma ticamība vai neticamība, kā arī iespējamība vai neiespējamība to izmantot pierādīšanā. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Pamatojoties uz minēto, uzskatu, ka Valsts tiesu ekspertīžu biroja Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta 2013.gada 13.maija eksperta slēdzienu Nr.13-778, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta 2013.gada 20.jūnija eksperta slēdzienu Nr.13- 778, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitas laboratorijas 2013.gada 16.jūlija atzinumu Nr.27.12/57886 nevar izmantot kā pierādījumu kriminālprocesā, jo tajā norādītie eksperta secinājumi ir apšaubāmi, ņemot vērā SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" testēšanas pārskatos Nr.75338, Nr.75339, Nr.75340, Nr.75341, Nr.75342, Nr.75343, Nr.75344, Nr.75345, Nr.75346, Nr.75347, Nr.75348, Nr.75349, Nr.75350, Nr.75351 fiksēto, kā arī SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" 2015.gada 24.septembra papildinājumos testēšanas pārskatiem Nr.75339/1, Nr.75346/1, Nr.75348/1 un Nr.75351/1.

Bez tam, ņemot vērā zvērinātas tiesu izpildītājas 2015.gada 27.augusta aktā Nr.282 kopā ar fotogrāfijām uz 27 lapām, fiksēto, secināms, ka lietiskie pierādījumi netika glabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, netika nodrošināta lietisko pierādījumu neaizskaramība, kas savukārt, liecina par iespēju pierādījumus viltot, mainot to ķīmisko sastāvu, vai tos aizvietot.

Kā norādīts tiesību teorijā, tad: „Līdz ar noziedzīga nodarījuma objekta kvalifikācijas procesā nereti jānoskaidro arī noziedzīgā nodarījuma priekšmets- tie konkrētie materiālās pasaules priekšmeti (lietas, nauda, vērtspapīri, ieroči, narkotiskās un psihotropās vielas, transportlīdzekļi u.c), pret kuriem vērsta noteikta prettiesiska darbība (bezdarbība), tādējādi apdraudot ar krimināllikumu aizsargātas intereses." (Liholaja V. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija: Likums Teorija Prakse, Rīga, 2003, 25.lpp.)

Konkrētajā gadījumā Krimināllikuma 220.'pants paredz atbildību par nelikumīgu naftas produktu glabāšanu. Likuma normā ietvertais jēdziens „naftas produkti" ietver jebkāda veida un ķīmiskā sastāva naftas produktus, piemēram, eļļa, benzīns, u.tml. Tomēr, veicot iespējamā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, ir jānoskaidro, kāda veida, daudzuma un vērtības naftas produktu nelikumīga uzglabāšana ir veikta. Noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība var ietekmēt kvalifikāciju.

Ņemot vērā, ka J.Kuklis ir apsūdzēts saskaņā ar Krimināllikuma 220.' panta otro daļu, tad noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtībai ir nozīme kvalifikācijā. Savukārt, lai noteiktu noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību konkrēta kriminālprocesa ietvaros, ir jānosaka gan šī priekšmeta piederība konkrētai naftas produktu grupai, tā daudzums un arī mantiskā vērtība.

Likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20.pants nosaka, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai laikā

Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

Nozieguma priekšmeta vērtību pēc tirgus cenām nav iespējams noteikt, ja nav zināms, kāda konkrēta veida „precei" un daudzumam šī vērtība vai cena nosakāma.

Augstākās tiesas Senāts lietā Nr. SKK - 84/2009 norādījis, ka ar faktiskajiem apstākļiem jāsaprot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta, izdarīšanas veids, apsūdzētā vainas forma, motīvi, noziedzīgā nodarījuma sekas. Personai ir tiesības zināt, par kādu konkrēti darbību veikšanu tā tiek apsūdzēta, tādēļ noziedzīgās darbības apsūdzībā jānorāda tādā apmērā, lai persona spētu aizstāvēties. Senāts jau vairākkārt iepriekš ir norādījis, ka Kriminālprocesa likuma 405.pants, kurā norādītas prasības apsūdzības saturam, jāaplūko kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu, kas paredz personas tiesības uz aizstāvību, proti, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. (skat. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 21.oktobra lēmumu lietā Nr. SKK-520/2009, Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 28.janvāra lēmums lietā Nr. SKK- 22/2011, Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 28.decembra lēmums lietā Nr. SKK-690/2011).

Ja apsūdzībā nav norādīts preces kvantitatīvais daudzums, līdz ar to apsūdzībā norādītā preces vērtība, nezinot, ar kādu preces daudzumu tā jāsalīdzina, liedz izdarīt viennozīmīgus secinājumus, kas ir pretrunā ar prasību par apsūdzības pilnīgumu, formulējumu viennozīmīgumu un precizitāti.

Šāda prasība ir paredzēta arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta 3.punktā , kur noteikts, ka ikvienam, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir šādas minimālas prasības: tikt nekavējoties informētam, viņam saprotamā valodā un detalizēti, par viņam izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu. Kriminālprocesa likuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē. LR AT Senāta Krimināllietu departamenta 2009. gada 21.oktobra lēmums lietā SKK-520/2009

Ņemot vērā minēto, lūdzu:

izvērtēt iesniegumā minētos faktus;

atcelt Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora A.Kļaviņa 2015.gada 16.septembra lēmumu par pieteikuma daļēju noraidīšanu;

pievienot kriminālprocesa materiāliem SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" papildinājumi testēšanas pārskatiem Nr.75339/1, Nr.75346/1, Nr.75348/1 un Nr.75351/1;

precīzi noteikt izņemtā šķidruma tilpumu, veicot tā uzmērīšanu;

izslēgt no pierādījumu saraksta izņemtā šķidruma eksperta slēdzienus - Valsts tiesu ekspertīžu biroja Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta 2013.gada 13.maija eksperta slēdziens Nr.13-778, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta 2013.gada 20.jūnija eksperta slēdziens Nr.13-778, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitas laboratorijas 2013.gada 16.jūlija atzinums Nr.27.12/57886;

izbeigt kriminālprocesu Nr.11816009613.

Pielikumā:

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora A.Kļaviņa

2015.gada 16.septembra lēmums par pieteikuma daļēju noraidīšanu (kopija);

SIA "Latvijas sertifikācijas centrs" papildinājumi testēšanas pārskatiem Nr.75339/1,

Nr.75346/1, Nr.75348/1 un Nr.75351/1.

Ar cieņu, Juris Kuklis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai budžets un nauda ir veselības mēraukla? Cik plaši veselību vērtēt ar kvantitatīviem rādītājiem?

FotoSaeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
Lasīt visu...

20

"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!

FotoVSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Lasīt visu...

6

Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

FotoMinistru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Lasīt visu...

6

Mēģināšu izlikties, ka es nemaz neierosināju atdot nabagiem pārtiku ar beigušos derīguma termiņu

FotoPēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Lasīt visu...

20

Kas ir un kas nav seksuālā uzmākšanās: pieredzējuša eksperta padomi

FotoTurpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Lasīt visu...

20

Demokrātija nav visatļautība, nav pieļaujama vēršanās pret "sabiedrisko" mediju un manu domubiedri Olgu!

FotoGadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Lasīt visu...

12

Vēl viens trieciens Eiropas "zaļajam kursam"

FotoZviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu, un skaidrās naudas rezerves bija palikušas tikai vienai nedēļai.
Lasīt visu...

21

Visas Kariņa laikā radītās siles ir likvidējamas

FotoSociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo skatu uz goda plāksni ar daudzajiem labāko laukstrādnieku attēliem.
Lasīt visu...

21

Eiropa uzņem kursu uz komunismu. Vai Latvijai ir jāseko?

FotoEiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi