Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visos laikos mežs cilvēkam ir kalpojis par barības, enerģijas un izejvielu avotu, turklāt mežs ir viens no būtiskākajiem dabisko procesu regulatoriem dabā. Mežs ir sarežģīta sistēma, kurā tā elementi savstarpēji saistīti ļoti komplicētās barības ķēdēs. Mežu galvenais elements ir koki.

Mežsaimniecībā ērts ir kokaudžu novērtējums pēc to produktivitātes. Piemēram, priežu mežus, kur augsne ir ļoti sausa un barības vielām nabadzīga, mežsaimnieki sauc par silu, kur zemi klāj galvenokārt virši un ķērpji. Pēc sastāva audzes iedala tīraudzēs un mistraudzēs. Audzi uzskata par tīraudzi, ja citu koku sugu piemistrojums ir mazāks par 5%. Tomēr mūsu mežā koku sugai ir vieta tikai tad, ja tās ir vairāk par 5%, tāpēc par tīraudzi šoreiz runa nebūs.

Viens no redzamākajiem kokiem mežā ir osis. Tā ir saimnieciski nozīmīga koku suga - osis tiek lietots mēbeļu, parketa izgatavošanā, arī laivu būvē. Osim ir dziļa sakņu sistēma gan tīraudzēs, gan jauktu koku mežaudzēs, tomēr jauktajos mežos oši iesakņojas dziļāk, lai konkurētu ar kokiem, kam ir seklas sakņu sistēmas. Miza osim ir pelēka vai brūna, cieta un grumbuļaina, bet zari mēdz būt nokareni. Jaunie zari ir olīvkrāsas, taču ar gadiem arī tie kļūst brūni un grumbuļainu mizu. Salīdzinājumā ar citām lapu koku sugām osis ir viens no tiem kokiem, kam lapas pavasarī uzplaukst visvēlāk un pirmais, kam tās rudenī nokrīt. Šie koki viegli identificējami ziemā, jo to melnie pumpuri pamanāmi jau no attāluma. Tāpat osim, bet ne tikai tam, bieži pie stumbra pieaug piepes, kas gan raksturīgs tikai Latvijas mežiem.

Osis bieži aug mālainās augsnēs, kas bagātas ar bezmugurkaulnieku faunu, it īpaši sliekām un citiem līdējiem. Osis pacieš īstermiņa plūdus, tomēr tas iet bojā ilgstošu plūdu vai sausuma apstākļos, jūtīgs pret bargām ziemām, nepacieš noēnojumu – tad ātri pārstāj augt un attīstīties.

Jaunos dzinumus bieži apgrauž zaķi un brieži, bet citi meža zvēri noplēš jaunajiem kociņiem mizu un nokož galotnes. Lieliem ošiem gadās arī cita nelaime – virsotnes zari mēdz sadalīties «V» formā, un katrs zars kļūst tik stiprs, ka pašu koku vienkārši saplēš. Ja mežsargs šo kaiti neiznīdē laikus, rezultātā nevienam zaram nekāda labuma nav – iet bojā visi zari, stumbrs, piepes un pat  zaķi, kuri bija paspējuši izveidot savas ligzdas oša pakājē. Šādus slimību nomocītus ošus vēlāk var izmantot labākajā gadījumā malkai vai mēslojumam.

Neskatoties uz oša vēlmi dzīvot un atrast iespējami auglīgāku augsni, izplatītākie mežā ir skujkoki – priedes vai egles, kuri sāk ziedēt 25 – 30 gadu vecumā. Dažkārt skujkoki izaug «U» formā. Skujukoki aug kā purvos, tā arī sausās vietās, priedēm ir gara mietsakne, kas ļauj noturēties arī smiltīs un tikt klāt dziļajiem pazemes ūdeņiem. Skujkokus daudz izmanto medicīnā – priežu preparātiem piemīt dezinficējošas īpašības, tie palīdz nervu, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. No parastās priedes iegūst terpentīnu, darvu un ogli. Aktivēto priežu ogli dažkārt lieto pret pūšanas procesiem un saindēšanos ar alkaloīdiem un citām vielām. Iespējams, skujkoku ārstniecisko un dezinficējošo īpašību dēļ tiem nelīp nekādu citu meža koku kaites.

Apstrādājot svaigi zāģētu priedes materiālu, ir jārēķinās ar tā sveķainību. Sveķi, kas ir aizsarglīdzeklis pret koka pūšanu, apgrūtina tā apstrādi, tostarp ar abrazīvajiem materiāliem – tie ātri pieķep, bet lietojot rotējošus slīpēšanas instrumentus, tie sāk piededzināt koksnes virsmu, veidojoties paaugstinātai berzei starp koka virsmu un abrazīvo materiālu. Tāpēc tam, kurš vēlas apstrādāt skujkoku parasti nākas daudz piepūlēties.

Mūžzaļie skujkoki ir ļoti sīksti, piemēram, parastā egle ir izteikti ēncietīga suga – tā var mūžīgi augt citu koku noēnojumā. Interesants ir “U” veida skujkoks kas parasti veidojas nokalstot primārajai galotnei. Tad divi zari kļūst par viens otru līdzsvarojošām galotnēm un stumbru tas nebojā – viens saules apspīdēts aug slaids, otrs, iemanījies izmantot ēnas puses priekšrocības, aug resnāks. Tāds skujkoks ir liels retums. Atrast tādu ir liela veiksme – īpaši noder aku ierīkošanai.

Pats stiprākais meža koks ir ozols. Tam ir spēcīga sakņu sistēma, un ozola koksne ir sevišķi cieta un izturīga. Kopš seniem laikiem ozola koksne ir atzīta par labāko žoga balstu izgatavošanai un kuģu būvēšanai. Ozola koksnē ir augsta tanīna koncentrācija, kas ir traucēklis ozola apstrādē, jo korodējoši iedarbojas uz darbarīkiem. Tanīns arī padara ozola koksni par puvuma izturīgu. Ozola zīles jeb augļi ir nozīmīgs barības avots dažādiem dzīvniekiem, piemēram, mežacūkām. Ozolam ir virkne ārstniecisku īpašību, piemēram, ozola mizu tautas medicīnā izmanto apsaldējumu gadījumos un skalojumiem.

Ozolam ir liela simboliska nozīme – piemēram, sapnī redzēt ozolu nozīmē ilgu mūžu, lielu godu, bagātību un varu, bet redzēt to nolūzušu – būs liela nelaime. Ozola zariem ir rotāts Latvijas ģerbonis, bet ozola lapa ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju simbols. Viens no skaistākajiem dižozoliem ir Vēveru dižozols, kurš jau 250 gadus iesakņojies Ventspils novadā. Tomēr ir arī selekcionētas dekoratīvas ozola šķirnes, kuras savu dekoratīvo funkciju bieži pilda reģionālajos mežos.

Lai nu kā, ozols ir tik dižs un spēcīgs koks, ka zem tā zariem nekas neaug un neviens pat nemēģina to nozāģēt vai izcirst, turklāt ozols vienmēr izdzīvo arī meža ugunsgrēku gadījumos. Pat indīgā latvāņa mēģinājumi ieaugt zem ozola zariem, nevainagojas panākumiem.

Atmetuši mēģinājumus cirst un citādi izmantot ozolu – daudzas meža iemītnieku paaudzes iemanās to pielūgt. Tāpēc ozols ir izplatītākais svētkoks.

Latvānim toties ticis galvenā meža kaitēkļa gods. Daudzi runā, ka latvānis ir unikāls Latvijai. Latvijā tam, protams, ir dažas unikālas īpašības, tomēr kopumā latvānis ar dažādiem nosaukumiem un aptuveni 70 sugām ir sastopams visā pasaulē. Latvānis ir spēcīga nezāle, kura saindē gan mežus, gan labības laukus un tā sēklas ātri izplatās gan ar vēju, gan ūdeni, putniem u.c. Cilvēkam bīstamākais latvānis Latvijā ir ievests, un tā ir vienīgā Latvijas invazīvo augu sarakstā ietvertā suga. Pirms 50 gadiem latvāni cerēja ieviest ražošanā kā perspektīvu lopbarības augu, tomēr nekas nesanāca, un izplatība astoņdesmito gadu beigās kļuva nekontrolējama. Apkarot to ir grūti vēl joprojām, tomēr daudzos reģionālajos mežos cilvēki ir iemācījušies ierobežot latvāņa izplatību.

Augu aizsardzības speciālists un botāniķis A. Rasiņš jau 1986. gadā latvāni dēvēja par botānisko "jenotsuni" un atzina par sevišķi bīstamu karantīnas nezāli. Cilvēks, kurš saindējas ar latvāni, toksiskās sulas dēļ iegūst ādas bojājumus, līdzīgus apdegumiem, kurus pavada vispārējs nespēks, galvassāpes, slikta dūša un pat redzes traucējumi.

Mežā ir vēl visādi grauzēji, ložņas, līdēji, viendieņi, mizgrauži, lidoņi un parazīti, bet par to kādu citu reizi.

Atsauce: meža un koku raksturojumiem pasakā izmantoti LLU Meža fakultātes, LU, Pasaules Dabas fonda un Vikipēdijas materiāli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...