Uz valdību atkārtoti virza Āboltiņas vīra biznesam vajadzīgos noteikumus; tos kritizē Konkurences padome

Konkurences padome savā negatīvajā atzinumā pauž aizdomas, ka "noteikumu projekts ir izstrādāts kādam konkrētam pretendentam" un aicina "deleģēšanu neveikt šādā slēptā veidā, bet atklātas diskusijas veidā, tajā skaitā pamatojot šādas izvēles lietderību un pamatotību pretstatā iespējamajām alternatīvām". Noteikumi izvirza virkni ar specifisku pieredzi saistītu kritēriju, kurus Konkurences padome izvērtējusi kā "nesamērīgus".

To, ka "valsts pārvaldei būtu jāievēro labas pārvaldības princips un jārīko konkurss tad, kad tas nepieciešams", savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai šajā saistībā 20. janvārī norādīja arī Valsts prezidents Andris Bērzņš, atmetot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Skatot šos likuma grozījumus Vienotības deputāta Ainara Latkovska vadītajā Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijā, tika ielobēta norma par elektronisko robežšķērsošanu un iespēju tās administrēšanu deleģēt privātpersonai. Noraidot aizdomas par politisko lobiju vīra biznesa interesēs, Āboltiņa likuma otrreizējās caurskatīšanas laikā uzstājās ar emocionālu runu no Saeimas tribīnes.

Finanšu ministrija (FM) atkārtoti kritizē, ka noteikumos "nav paredzēti ieņēmumi valsts budžetā, bet gan tikai privātpersonām" par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Lai gan noteikumu projekta anotācijā uzsvērts, ka privātpersona, ar kuru tiks slēgts deleģēšanas līgums, neprasīs līdzekļus no valsts, pakalpojumu ieviešot par saviem līdzekļiem, nekur nav minēti aprēķini, cik tas faktiski izmaksās un līdz ar to - kāda būs iespējamā peļņas daļa. Pretēji iepriekš uzsvērtajam, ka valsts no šī pakalpojuma neko nepelnīs, bet arī tajā neieguldīs, tagad FM pozīcijā parādījušās prognozes par iespējamiem zaudējumiem. FM aicinājusi valdības protokollēmuma projektā ierakstīt "Satiksmes ministrijai zaudējumu atlīdzību, ja tādi ir radušies, nodrošināt no ministrijai piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem, nepieprasot šim mērķim papildus valsts budžeta finansējumu".

Jau septembra sākumā notika neveiksmīgs mēģinājums šos noteikumus "izdzīt" caur valdību, bet to nobremzēja iebildes no Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas (IeM). Pauze tika skaidrota arī ar vēlmi nogaidīt, lai atkārtota publiska kritika neizskanētu pirms Vienotības kongresa 1. decembrī, kad Āboltiņa tika pārvēlēta partijas priekšsēdētājas amatā.

Uz pirmdienas MKK sēdi iesniegtajā dokumentu paketē nav atrodams deleģēšanas līgums, uz kuru atsaucas noteikumu projekts, līdz ar to nav iespējams izvērtēt, kāda būs vienošanās starp atbildīgo Satiksmes ministriju (SM) un privātpersonu, kurai zaļo gaismu iecerējusi dot valdība. Saskaņā ar noteikumu projekta anotāciju no autopārvadātāja plānots par elektronisko reģistrēšanos robežšķērsošanai iekasēt līdz 15 eiro (10,55 latiem). Tomēr noteikumi neparedz nekādus finanšu ieņēmumus valsts budžetā, bet tikai privātpersonām. Noteikumu ietekmes novērtējumā iepretim ieņēmumiem valsts budžetā ievilkts “0”, lai gan IeM iepriekš bija aplēsusi, ka gada ieņēmumi tikai vienā robežšķērsošanas vietā varētu būt aptuveni 1,7 miljoni eiro (ieņēmumu prognoze jāreizina vismaz ar divi, jo sākotnēji pakalpojumu plānots ieviest Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas punktos).

Avoti starp Latvijas autopārvadātājiem, kuri nevēlējās runāt oficiāli, lai neapdraudētu savu biznesu, Pietiek norāda uz ierasto shēmu, kāda tiek praktizēta Latvijas Auto: uzskrūvēt izmaksas tā, lai ienākumi budžetā nosedz izdevumus un finanšu pārskatos neparādās peļņa. Piemēram, 2011. gadā Latvijas auto ieņēmumi saskaņā ar Lursoft pieejamo oficiālo finanšu pārskatu bija 3,1 miljons latu, bet izdevumi – 3 miljoni, līdz ar ko peļņa norādīta tikai 110 419 lati. Lai gan asociācijas mājaslapā norādīti tikai 16 darbinieki, algās Latvijas Auto gada laikā izmaksājis 284 tūkstošus latu.

Aizkulisēs jau ilgstoši lobētā ideja par auto rindu administrēšanas komercializēšanu pierobežā par publisku kļuva pērnā gada pašās beigās. Tikai pēdējā brīdī likumā tika ielobētas norādes uz Latvijas Auto kā šī pakalpojuma sniedzēju. 2011. gada 8. decembrī, Saeimai otrajā lasījumā skatot grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, tika iebalsots iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Reformu partija) virzītais priekšlikums, ka robežas šķērsošanai autopārvadātāji savlaicīgi var reģistrēties elektroniski, ārējās sauszemes robežas rindu administrē SM, bet "šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai", neminot konkrētu personu vai kritērijus, pēc kuriem to varētu izraudzīties.

Tad debatēs pirms balsojuma pērnā gada 8. decembrī Saeimas tribīnē kāpa SM parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins, aicinot atbalstīt šo normu un atklāti norādīja uz Āboltiņas vīra pārstāvēto Latvijas Auto kā šīs jaunās sistēmas ieviesēju. "Asociācija Latvijas Auto ir norādījusi uz to, ka šādu sistēmu varētu ieviest mēneša laikā, vajadzīga vien zaļā gaisma no atbildīgajām institūcijām un sakārtota likumdošana. Satiksmes ministrijai ir jāuzņemas iniciatīva un beidzot jāatrisina šī „cīņa ar vējdzirnavām"," no Saeimas tribīnes paziņoja Olšteins.

Jau uz likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā 12. janvārī tajā bija ielobēta jauna redakcija, kas skaidri noteica, ka rindu administrēšana būs Latvijas Auto ziņā. Šo satiksmes ministra Aivja Roņa (saskaņā ar koalīcijas līgumu par viņa darbību politisko atbildību nes Vienotība un "olšteinieši") iesniegto priekšlikumu atbildīgajā Saeimas komisijā aizstāvēja Olšteins. Norma noteica vairs ne piļāvuma formā, ka SM "var deleģēt privātpersonai" rindu administrēšanu, bet, ka "ārējās sauszemes robežas rindas administrē autopārvadātāju profesionālā organizācija, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU".

Šādam kritērijam atbilst tikai Āboltiņa vadītā Latvijas Auto, jo IRU no katras valsts var tikt pārstāvēta tikai viena organizācija. Saeimas kuluāros jau tobrīd bija sākusies kurnēšana par Āboltiņas vīra biznesa lobēšanu un komisija nedaudz mīkstināja šo priekšlikumu, likuma gala redakcijā paturot SM tiesības izvēlēties, vai deleģēt šo uzdevumu. Tomēr tika atstāts konkurenci ierobežojošais, Latvijas Auto izdevīgais nosacījums, ka pretendentam jābūt pārstāvētam IRU. Pēc dažām nedēļām, 1. februārī Olšteina dzīvesbiedre Laura Ošleja tika pieņemta darbā Āboltiņas birojā par Saeimas priekšsēdētājas juridiski politisko padomnieci ar mēnešalgu 1347 lati pirms nodokļu nomaksas.

Pēc tam, kad Valsts prezidents šos likuma grozījumus "atmeta" otrreizējai caurlūkošanai, Saeima 16. februārī pieņēma tos nedaudz mīkstākā variantā, izsītrojot Latvijas Auto klaji lobējošo normu un paturot formulējumu, ka "ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai". Jau tobrīd Saeimas kuluāros bija dzirdams, ka jautājuma "sakārtošana" tiks pārnesta no Saeimas uz valdību un pakalpojums tik un tā nonāks Latvijas Auto pārziņā.

Novērtē šo rakstu: