Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Uz Saeimu atkal tiek virzīts kārtējais likumdošanas brāķis

Biedrība „Zemes reformas komiteja”
25.09.2012.
Komentāri (28)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabinetā izsludināti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Pretēji likumprojekta anotācijā ietvertajām optimistiskajām deklarācijām par dzīvokļu īpašnieku un iedzīvotāju problēmu risinājumu zemes īpašnieki ir vērsuši likumprojekta izstrādātu un Ministru kabineta locekļu uzmanību uz apstākli, ka uz Saeimu atkal tiek virzīts kārtējais likumdošanas brāķis, kas ir ne vien sasteigts un juridiski nekvalitatīvs, bet arī neatbilst valdības deklarācijā ietvertajiem mērķiem un nav pat saskaņots Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Sagatavotais likumprojekts ir pretrunā ar vispārējām civiltiesību normām un visu Latvijas Republikas tiesību sistēmu kā tādu – likumprojektā ietvertie nosacījumi nomas maksas apmēra noteikšanai ir neloģiski un nesakarīgi un kārtējo reizi pārkāps zemes īpašnieku Satversmē nostiprinātās tiesības saņemt samērīgu un savlaicīgu ienākumu no sev piederošā īpašuma.

No otras puses, anotācijā norādītais - „lai pēc iespējas samazinātu zemes īpašniekiem radīto negatīvo ietekmi uz ienākumiem, būtu jārod risinājums nodokļu regulējošos normatīvajos aktos, paredzot šādiem zemes īpašniekiem kādus nodokļu atvieglojumus” - joprojām ir palicis tikai ideju līmenī, ja vienlaikus netiek izstrādāti attiecīgo tiesību normu grozījumu projekti.

1991. gadā likumdevējs izdarīja politisku izšķiršanos – atjaunot vai denacionalizēt īpašuma tiesības uz okupācijas varas nacionalizētajiem zemes un ēku īpašumiem to bijušajiem īpašniekiem (vai mantiniekiem). Dažus gadus vēlāk, 1995. gadā tika pieņemts likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, dodot iespēju personām, kas padomju laikos (galvenokārt - kā īrnieki) bija ieguvušas dzīvojamo platību šajā laikā uzceltajās daudzdzīvokļu mājās, kļūt par šo dzīvojamo platību īpašniekiem faktiski bez maksas.

Lai risinātu jautājumu par to, ka padomju gados uzceltās mājas atrodas uz okupācijas varas represēto zemes īpašnieku zemes, likumdevējs paredzēja zemes īpašniekiem tiesības saņemt zemes nomas maksu no ēku īpašniekiem (sākotnēji no Valsts un pašvaldības, vēlāk – no privātpersonām, kas dzīvokļus šajās ēkās iegādājušās no sākotnējiem vai vēlākiem to īpašniekiem).

Minētais likumdevēja lēmums bija saskaņā ar valsts un tiesību kontinuitātes principu – zemes īpašnieki atguva savai ģimenei piederošos īpašumus, bet, tā kā 50 gadu laikā tos bija sākušas lietot citas personas, tos atguva apgrūtinātus jeb iznomātus. Tomēr apgrūtinājuma jeb iznomājuma esamības fakts nevar un nedrīkst liegt zemes īpašniekam gūt samērīgus ienākumus no sava īpašuma. To paredz arī Satversmes 105. pants.

Var secināt, ka likumdevējs jau vairākkārtīgi ir pieļāvis kļūdas saistībā ar t.s. zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējumu. Populistisku mērķu vadīti, deputāti pirmsvēlēšanu drudzī ne reizi vien ir sagatavojuši sasteigtus likumprojektus, kuru būtība ir samazināt ēku īpašnieku maksājamo zemes nomas maksu, bet kuru faktiskais mērķis ir iegūt lielpilsētu privatizētajos dzīvokļos dzīvojošo vēlētāju atbalstu.

Ar šādu iniciatīvu arī īsi pirms 11. Saeimas vēlēšanām klajā nāca Saskaņas centrs, līdzīgu argumentu vadīti, steidzamības kārtībā tika pieņemti „ļoti kvalitatīvie” (tā deputāte A.Seile 06.12.2007. Saeimas plenārsēdē) grozījumi reformas likumā 2007. gada nogalē (grozījumus Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošiem).

Atkal tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un atkal tiek izstrādāti grozījumi, un ar pašvaldību pārstāvjiem tiek panākta vienošanās, kas ne tikai ir neloģiska no pašvaldību ieņēmumu viedokļa, bet kas arī kārtējo reizi pārkāps zemes īpašnieku Satversmē nostiprinātās tiesības saņemt [samērīgu un savlaicīgu] ienākumu no sev piederošā īpašuma.

Grozījumu projekti paredz samazināt maksimāli saņemamās zemes nomas maksas apmēru, samazināt kadastrālo vērtību piespiedu nomā iznomātajam zemes gabalamutml., tostarp, kārtējo reizi uzliekot zemes īpašniekampienākumu vērsties tiesā nomas līguma noslēgšanai, pilnībā ignorējot faktu, ka tiesvedība (piem., Rīgā) prasa ~7 gadus, kuru laikā zemes īpašniekam ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis no personīgajiem ienākumiem, pārsvarā - no zemes īpašnieka vecuma pensijas.

Grozījumu anotācijās tiek runāts par nepieciešamību samazināt „nesamērīgos” maksājumus, tomēr nav skaidrs, ar ko gan maksājumu apmērs ir salīdzināts jeb samērots. „Nesamērīgās” nomas maksas apmērs nekur nav salīdzināts ar apmēru, kas personai jāmaksā par zemes nomu, vai ar zemes pirkuma maksu (kredītmaksājumu), pērkot dzīvokli jaunuzceltā mājā. Priekšstats par „nesamērību” balstās tikai uz atsevišķiem, skaļāku un uzstājīgāku privātpersonu iesniegumiem. No otras puses, privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, īpaši tiem, kas dzīvokļus ieguvuši privatizācijas ceļā (kā norādīts iepriekš, faktiski – bez maksas), bieži iztrūkst izpratnes par privātīpašuma jēdzienu un tiesībām un pienākumiem, ko tas uzliek. Šīs personas visskaļāk protestē ne vien pret pienākumu maksāt kādai personai (zemes īpašniekam) atlīdzību par to, ko līdz valsts deokupācijai tās izmantojušas par velti, bet arī izsaka sašutumu, ka valsts vai pašvaldība neapsaimnieko tām kopīpašumā piederošo namu, neremontē tā saucamos ‘iekškvartālu’ ceļus, nelabo jumtus un nekrāso kāpņu telpas.

Priekšstats par maksājumu nesamērību rodas vienīgi tad, ja to salīdzina ar padomju gadiem, kad par nacionalizēto īpašumu saprātīga maksa nebija jāmaksā nevienam (zemes lietojuma maksa bija niecīga vai nebija jāmaksā nemaz). Jānorāda, ka nav nekāda racionāla pamata salīdzināt zemes īpašnieka izdevumus, tostarp - maksājamo nodokli ar ienākumiem, ko tas gūst no sava īpašuma (ar nosacījumu, ka ēkas īpašnieks nomas maksu vispār maksā, lai arī vairumā gadījumu tas notiek pēc 5-10 gadu ilgas tiesvedības). Šāds salīdzinājums būtu līdzvērtīgs secinājumam, ka īpašuma īres maksai jābūt korelācijā ar komunālajiem maksājumiem, kas pēc savas būtības ir absurdi (Saskaņā ar šādu loģiku, jaunās, siltinātās vai t.s. „pasīvās ēkās” īres maksai būtu jābūt niecīgai).

Tāpat nomas maksa nevar būt atkarīga no nomnieku pirktspējas, ēkas vērtības vai veida, kādā ēka tiek lietota. Salīdzinājumam - arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot regulējamos tarifus, nevadās pēc pakalpojuma pircēju pirktspējas, bet gan pēc objektīviem radītājiem, tostarp, paredzot pakalpojumu sniedzēja tiesības saņemt visu izdevumu kompensāciju, vismaz 8% atdevi no nekustamajiem īpašumiem, nodrošinot arī saprātīgu un garantētu peļņu. Sekojoši, arī regulējamās - elektroenerģijas, siltumenerģijas un citu publisko pakalpojumu cenas demokrātiskā valstī atbilst tirgus principiem, pat tad, ja tās tiek regulētas vai uzraudzītas.

Savukārt zemes nomas līguma noslēgšanā ir ieinteresēts tikai un vienīgi zemes īpašnieks, jo ēkas īpašnieks zemes gabalu var turpināt lietot arī nomas maksu nemaksājot (kā tas notiek ļoti lielā daļā gadījumu). Turklāt nomas līguma esamība nedod nekādu labumu nomniekiem, tāpēc tieši zemes īpašnieks, proti, persona, kurai zemes gabalu 1940. gadā atņēma, tās mantinieks, vai kāds, kuram bijušais īpašnieks zemes gabalu atsavinājis, ir persona, kura vēršas tiesā, maksā valsts nodevu, lai pēc ilgstošas tiesvedības saņemtu spriedumu, kurā noteikts zemes nomas maksas apmērs, kas ļauj celt nākamo prasību par zemes nomas maksas piedziņu.

No otras puses vairākums ēkas dzīvokļu īpašnieku, kuri dzimuši un uzauguši t.s. sociālismā (pārsvarā, pat ne Latvijas PSR) un kuriem bieži pietrūkst izpratnes par privātīpašuma būtību, jēgu un ar to saistītajiem pienākumiem, zemes gabala īpašnieku uzskata par „kapitālistu”, jo tas vēlas gūt „bezstrādes” [tā Saskaņas centra likumprojekta anotācijā] ienākumus no sava īpašuma.

Valdības deklarācijā kā mērķis un uzdevums ir definēta dalītā īpašuma izbeigšanai vispār. Tomēr ir pašsaprotami, ka nomas maksas samazināšana nosprausto ilgtermiņa mērķi neveicina. Gluži pretēji! Ja pastāvot dalītam īpašumam zemes nomas maksa ir mazāka un zemes gabala lietotājam nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, atšķirībā no situācijas, kad ēkas un zemes īpašums ir vienots, ēku (dzīvokļu) īpašniekiem nav finansiāli izdevīga dalītā īpašuma izbeigšana. Ekonomiski nepamatoti pazemināta nomas maksa tādējādi mazina ēkas īpašnieku motivāciju dalīto īpašumu izbeigt. Līdz ar to likumdevēja nelikumīgā iejaukšanās rada kārtējo ekonomikas izkropļojumu. Īstermiņa mērķu sasniegšana, proti, popularitātes vairošana pirms vēlēšanām, nedrīkst nonākt pretrunā valsts ilgtermiņa mērķiem un it kāīstermiņā aizsargātās sabiedrības daļas ilgtermiņa interesēm. Ir beidzot jāizšķiras par problēmas fundamentālu risinājumu, kas rezultātā dos lielāku labumu visām iesaistītajām pusēm – gan zemes, gan ēku īpašniekiem.

Uzziņa:

Zemes reformas komiteja (ZRK) ir biedrība, kuras darbības mērķi ir zemes reformas rezultātā izveidoto dalīto zemes un ēkas nekustamo īpašumu tiesiskā regulējuma sakārtošana, dalīto īpašumu izbeigšanas veicināšana, cilvēktiesību ievērošana, īpaši ar pastāvīgiem ēku īpašumiem apgrūtinātozemes īpašumu īpašnieku tiesību aizsardzība, tiesu un tiesību aizsardzības iestāžu darbības efektivitātes veicināšana.

Zemes reformas komitejas biedru vidū ir vairākas personas, kas jau reiz ir vērsušās Satversmes tiesā, lūdzot atzīt par Satversmei neatbilstošām tā saucamās zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības regulējošās tiesību normas (lietas nr. 2008-34-01, 2008-36-01,2010-22-01, 2010-75-01, 2011-01-01,2011-13-01, 2002-12-01. Pamatojoties uz minētajiem pieteikumiem, Satversmes tiesa vairākkārtīgi par Satversmei neatbilstošām atzinusi likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta un pārejas noteikumu, kā arī likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta un pārejas noteikumu normas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...