Iesaki rakstu: 
Tuvākās nedēļas laikā plānots veikt izmaiņas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošās Privatizācijas aģentūras valdē, iespējams, politiskas vienošanās rezultātā labi atalgotajā un saimnieciski ietekmīgajā valdes locekļa amatā bīdot mazpazīstamo eksministres Baibas Brokas bijušo biroja vadītāju Anniju Freimani (attēlā no kreisās), liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Privatizācijas aģentūras valdes loceklis gadā vidēji nopelna vismaz 35 000 eiro.
Uz Privatizācijas aģentūras valdi bīdītā Freimane netiek uzskatīta ne par juridisku, ne valsts pārvaldes spīdekli – tāpat kā tūkstoši citu ieguvusi jurista diplomu Latvijas Universitātē, un viņas karjeras vienīgā virzītāja bijusi tuvība Nacionālās apvienības spicei un sponsoriem. Tādēļ tiek uzskatīts, ka aiz viņas virzīšanas uz ietekmīgo amatu stāv iespējama politiska vai saimnieciska vienošanās un Freimane būtu tikai "pastnieks", Privatizācijas aģentūrā pārstāvot partiju sponsorus.
Privatizācijas aģentūra ir akciju sabiedrība, kuras valstij piederošo kapitāldaļu turētāja ir Ekonomikas ministrija. Parasti akciju turētāja pārstāvji dažādās valsts kapitālsabiedrībās ir ministriju valsts sekretāri vai to vietnieki, - tas ministriem ļauj formāli norobežoties no politiski izraudzītu kandidātu bīdīšanas, apgalvojot, ka procesā nav bijuši iesaistīti un par aizkulišu vienošanām neko nezina.
Tomēr Privatizācijas aģentūras akciju turētāja pārstāvis saskaņā ar privatizācijas likumu ir ekonomikas ministrs, līdz ar to Freimanes kandidatūra apstiprināšanai akcionāru sapulcē būtu jāvirza pašai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Ministre svētdien Pietiek norādīja, ka Privatizācijas aģentūras valdes kandidātu atlases procesā neiejaucas un pirmdien viņai solīts iepazīties ar izskatītajiem kandidātiem un to vērtējumiem.
Privatizācijas aģentūras saimnieciskā ietekme un nozīmība partiju sponsoru acīs vēl aizvien nav mazinājusies, līdz ar to saglabājas tās politiskā loma. Aģentūra vēl aizvien ir valstij piederošo akciju turētāja gan SIA Lattelecom, gan SIA Latvijas Mobilais Telefons. Pēc bankas Citadele pārdošanas Privatizācijas aģentūra vēl aizvien turpina būt AS Reverta 84,15% akciju īpašniece, tāpat tai pilnībā pieder bijušo Hipotēku bankas nekustamo īpašumu pārvaldītājas SIA Hiponia kapitāldaļas. Amats Privatizācijas aģentūras valdē parasti mēdz būt durvis uz citiem labi atalgotiem amatiem.
Freimane iepriekš, pateicoties tuvām attiecībām ar atsevišķiem Nacionālās apvienības politiķiem, tikusi iekārtota maznozīmīgākos amatos, tostarp vadījusi demisionējušās tieslietu ministres Baibas Brokas biroju. Freimane jau iepriekš vienlaikus ar Vienotības politoķi Olafu Pulku tika iekārtota Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā Pasažieru vilciens, kur ieguva labi apmaksātu konsultāciju līgumu. 2014. gadā līdz novembrim viņa no Pasažieru vilciena saņēmusi gandrīz 15 000 eiro. Vēl 20 000 eiro Freimane nopelnījusi par darbu Brokas birojā.
Kad aizvadītajā vasarā citā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā – Latvijas Gaisa satiksme – viņai tika gatavots amats, kurā iesēsties līdz ar nule demisionējušās Brokas atgriešanos šī uzņēmuma valdē, atpakaļgaita tika ieslēgta pēc Pietiek uzdotajiem jautājumiem. Vēl senāk Freimane vadījusi cita Nacionālās apvienības politiķa Jurija Stroda biroju laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs.
Tiek uzskatīts, ka lielā mērā Freimanei durvis uz labi atalgotiem amatiem paver viņas ietekmīgais tēvs – Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Freimanis, kuram daudzi šādā veidā vēlas izdarīt pakalpojumu, kā arī attiecības ar ietekmīgiem cilvēkiem – jaunā sieviete iecienījusi Rīgas dārgākos restorānus, kur darbdienu vidū redzēta arī partiju sponsoru sabiedrībā. Tieši tuvu attiecību uzturēšana, kalpojot par "pastnieku" starp politiķiem, amatpersonām un uzņēmējiem, pēc avotu teiktā, ir Freimanes otrs trumpis.
LTV raidījums deFacto nesen demonstrēja slepeni ierakstītas sarunas, kurās bijusī prokurore Irina Bogdanova par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Freimani izsakās: "Es tev saku, (Juris) Freimanis ir ļoti vecs buks. Viņš ir tik jau, kā saka, ar pieredzi. Viņš pasniedzējs bijis universitātē. Viņš tās izejas baigi zina. Ja viņam samaksā, ja viņam samaksā, viņš pilnīgi izdarīs, kā vajag. Viņš uztaisīs melnu par baltu, ko puse neizdarīs."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
