Iesaki rakstu: 
Publiski pieejami dati rāda, ka pēdējos gados un īpaši, kopš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) darbību ir pārņēmusi Inga Vanaga, arodbiedrības popularitāte skolotāju vidū ir kļuvusi arvien zemāka un zemāka. Dati par arodbiedrības pārstāvēto skolotāju skaitu un to dinamiku ir noslepenota, bet zināmu ieskatu sniedz LIZDA publiskie pārskati, kur norādīta informācija par biedru naudas apjomiem gadu no gada.
Ko mums rāda šie dati? Dati rāda, ka 2014.gadā, pirms I.Vanagas ēras, LIZDA tiešām bija nopietna un ietekmīga organizācija, ar nopietnu biedru naudas apjomu. 2014.gadā skolotāji biedru naudās LIZDAI bija samaksājuši vairāk nekā 620 000 tūkstošus eiro. No tiem tikai 31% jeb nedaudz vairāk nekā 193 000 eiro tika tērēti organizācijas štata algošanai, pārējā summa tika tērēta skolotāju un citu izglītības nozares darbinieku vajadzībām.
Skaitļi rāda, ka, laikam ejot, LIZDA popularitāte skolotāju vidū katru gadu krītas. Lai gan algas skolotājiem palielinās, naudas apjoms, ko viņi apņēmušies veltīt LIZDA arodbiedrībai, katru gadu ir samazinājies. Acīmredzot skolotāji no šīs organizācijas neredz nekādu jēgu un savu izvēli izdara, “balsojot ar maciņu”.
Publiski pieejamā informācija rāda, ka biedru naudas, ko skolotāji bijuši gatavi veltīt LIZDA, ir samazinājušās katru gadu un pagājušajā gadā sarukušas līdz nepilniem 547 tūkstošiem eiro. Lai gan dati par 2020.gadu nav publiskoti, neoficiāla informācija liecina, ka šogad skolotāju neuzticība LIZDA ir turpinājusi augt un LIZDA ieņēmumi no biedru naudām ir turpinājuši sarukt. Neskatoties uz inflāciju, neskatoties uz valsts izglītības budžeta pieaugumu, piecos gados LIZDA biedru naudas apjoms ir krities par 12%.
Lai arī skolotāji masveidā novēršas no LIZDA, tas nav kavējis LIZDA vadību gadu no gada kāpināt savas algas un turpināt trekni dzīvot uz skolotāju rēķina, ik pa laikam taisot skaļus publiskās brēkšanas šovus. Publiskie dati rāda, ka izdevumi atalgojumam kopumā ir palielinājušies no 31% attiecībā pret biedru naudām, līdz pat 40% - un vai tiešām 2020.gadā puse no visām biedru naudām varētu aiziet uzblīdušā aparāta algošanai? Lai arī skolotāju maksājumi ir krituši par 12%, izdevumi algām ir pieauguši par 13% un sasnieguši pat 220 tūkstošus eiro.
Kam tad alga šajos gados augusi visstraujāk? Izrādās, ka visstraujāk algu spējusi audzēt pati I.Vanaga. Diemžēl publiski nav pieejama visa informācija par laiku no 2015.gada, tomēr jau esošie publiskie dati rāda, ka I.Vanagas alga tikai pāris gados no 2017.gada līdz 2019.gadam ir strauji augusi - vismaz par 19,5%. Ja proporcionāli šāds algas pieaugums ir ticis pieredzēts arī iepriekšējos gados, tas ļauj secināt, ka I. Vanagas alga varētu būt augusi pat par 40%! Tajā pašā laikā, kamēr skolotāju maksājumi arodbiedrībai kritušies par 12%. Apetīte rodas ēdot, un var droši prognozēt, ka I.Vanaga arī turpmāk algās centīsies izmaksāt sev arvien lielākas summas no pastāvīgi rūkošā LIZDA biedru budžeta.
Skolotājiem būtu jābūt iespējai vērtēt, vai LIZDA vadones ieņēmumi 30 708 eiro gadā, jeb gandrīz 2 600 eiro mēnesī ir adekvāti un atbilst paveiktajam darbam. Vai tiešām viņi ir gatavi turpināt maksāt biedru naudu, lai barotu uzblīdušo LIZDA aparātu un tās vadoni, kas arodbiedrību izmanto savu kabatu piepildīšanai un kā platformu, lai atgrieztos publiskajā politikā, no kurienes pirms dažiem gadiem velētāji I.Vanagu padzina.
Nezinātājam atgādināsim I. Vanagas politiķes karjeru kopš 2005.gada, kad viņa neveiksmīgi centās iekļūt Jelgavas domē no toreiz populārās partijas “Latvijas ceļš”. Pēc četriem gadiem – 2009.gadā I.Vanaga mēģināja atkal, šoreiz jau no Aināra Šlesera veidojuma LPP/LC, bet arī toreiz cieta sakāvi.
2011.gadā, saredzot sev iespēju tikt amatā, I. Vanaga pievienojās vēlāk jau bēdīgi slavenajai Zatlera Refomu partijai. No šīs partijas viņa kandidēja uz Saeimu, kur arī pirmo un vienīgo reizi tika ievēlēta. Tomēr Zatlera Reformu partija sabruka, un I.Vanagai nācās meklēt jaunu partiju savu ambīciju realizēšanai. 2014.gadā viņa iestājās Reģionu aliansē un atkal neveiksmīgi kandidēja uz Eiropas parlamentu. Tad viņa pārmetās uz Latvijas Reģionu apvienību un darbojās Saeimā par frakcijas konsultantu, līdz 2015.gadā nokļuva siltajā LIZDA vadones krēslā. Nu atkal tiek meklēta partija kārtējai sabiedrībai muļķošanai.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
