Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī, pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam.

Politika, kura tiek īstenota Saskaņas iekšienē Nila Ušakova vadībā, ir absolūti neveselīga. Pašlaik atrasties Saeimas opozīcijā partijai ir izdevīgi. Taču, ja kādu apstākļu dēļ 2018.gada Saeimas vēlēšanās Saskaņa būs koalīcijā ar ZZS, tad Saskaņai būtu grūti uzņemties atbildību pozīcijā, jo partija pie tā nav pieradusi.

Tomēr vairāk es sliecos domāt, ka ZZS neveidos koalīciju ar Saskaņu. Tas var notikt, ja Saeimā tiek vairākas sīkas partijas, kuras tagad diezgan aktīvi darbojas. Pirmais mēģinājums ZZS Saeimā būs sadarboties ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai! –Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Ja kādai no labējām partijām būs liels deputātu skaits Saeimā, ZZS varētu mēģināt veidot koalīciju ar tām. Taču, ja tas neizdosies, tad varētu veidoties arī šī ZZS un Saskaņas koalīcija.

Taču es neredzu, ka Ušakovs varētu kādreiz piedāvāt profesionālu komandu, kura varētu pārstāvēt kaut vienu no Latvijas ministrijām. Sēžot Saeimas opozīcijā visus šos gadus, vadības spējas atrofējas. Pēc manām domām, tas ir tāpēc, ka Ušakovs nav komandas cilvēks un nemāk samierināties, ka citiem ir atšķirīgs viedoklis vai arī kāds ir profesionālāks par viņu. Tā laikam ir tāda cilvēkam raksturīga īpašība vai arī dziļi kompleksi – tas, lai paliek uz viņa sirdsapziņas.

Runājot par pašreizējo Rīgas domes valdošās koalīcijas darbu, ko veido Saskaņa un Gods kalpot Rīgai, jāuzsver, ka Saskaņa, būdama pie varas astoņus gadus, ir veikusi manāmus uzlabojumus, kas attiecas uz sociālo jomu – no izmaksu viedokļa Rīgā radīti labvēlīgāki apstākļi studentiem, bērniem un pensionāriem. Savukārt pilsētas attīstībā, jaunu darbavietu veidošanā šo gadu laikā nav manāmi teju nekādi uzlabojumi.

Vairākās pozīcijās, kur ir virzīta Andra Amerika un Ušakova politika un kur ir iesaistīta Rīgas dome, ir salīdzinoši vāja apsaimniekošana; kā piemēru var minēt Rīgas brīvostu. Apsaimniekošana un darbs Rīgas brīvostā, it īpaši pēdējā laikā, norit bez pārdomātas stratēģijas un bez konkrēta, mērķtiecīga mārketinga politikas.

Ušakovs piedāvā populistiskas lietas, kas saistītas ar sociālo politiku, un sabiedrībai tās patīk. Taču, lai kaut ko darītu attīstības labā, jāspēj pieņemt arī nepopulāri lēmumi, proti, par pilsētas budžeta deficītu.

Sabiedrības „mīlestība” pret Ušakovu, domājams, mainījās tā: Ušakovam lojālie cilvēki, kas balsoja par viņu, redzēja, ka to, ko Saskaņas vadītājs varēja politikā, viņš arī izdarīja. Pašlaik viņš nespēj solīt, ka darba iespējas Rīgā palielināsies, ka garantija par drošu nākotni būs, – viņš kā mērs to nespēj paust.

Par to arī liecina pēdējo pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Ušakovs kopā ar Ameriku knapi tika Rīgas domes vadošajos amatos. Ja iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viņu uzvara bija ar izteikti lielu balsu pārsvaru, tad šogad tā jau bija nepārliecinoša.

Tāpat uzskatu, ka Ušakovs ar savu uzvedību ir latviešiem iespļāvis sejā, proti, ar referendumu par otro valsts valodu, kā arī ar savu bezkaunīgo uzstāšanos medijos.

Tomēr Jerošenko atzīmē, ka par Ušakovu pašvaldību vēlēšanās balsoja vairāk krieviski runājošo. Šeit nostrādāja efekts – „сволочь, но наш” (maita, bet mūsējais).

labējās partijas ignorē krieviski runājošo elektorātu. Līdz ar to es nedomāju, ka tā ir Ušakova uzvara, bet gan labējo partiju lielā kļūda. Fenomens, kas Latvijā darbojas, – jo vairāk nacionāļi „apsaukā” krievus, jo vairāk tas kalpo Saskaņas labā.

Sākot darboties politikā, redzot, kā deputāti fokusējas uz nacionālajiem jautājumiem, es sapratu, ka Latvijas sabiedrībā ir problēma. Ir krietni sarežģītāk runāt par ekonomisko izaugsmi, par to, ko attīstīsim valstī, kā likvidēsim bezdarbu, kā strādāsim ar bezdeficīta budžetu. Daudz vienkāršāk ir pamest „nacionālistisko monētu”, jo tad uzreiz atbalstītāju grupa ir klāt. No labējām partijām šādu politiku īpaši piekopj Nacionālā apvienība.

To dara arī Saskaņa – apzināti izvairās no priekšlikumiem par ekonomiku un finansēm. Labākajā gadījumā viņi runā par sociālām lietām, bet zemteksts bieži vien vedina uz tematu par nacionālo piederību.

Inteliģentā sabiedrībā nav pieņemts runāt par trīs lietām – reliģiju, „cik tu pelni” un nacionālo piederību. Ja Latvijas politika fokusējas uz šiem jautājumiem, tas tikai raksturo politiskās inteliģences līmeni.

Centriskajām partijām Latvijā vienmēr ir bijis sarežģītāk, jo viņi nevar kāpt „svešās čībās” – runāt tikai par latvisku Latviju vai Latvijas pievienošanu Krievijai, vai dzīvošanu zaļā valstī. Es pašlaik ne no vienas partijas neesmu dzirdējis plānu, kurš veidots no pārdomātas sistēmas, kā attīstīt, uzlabot kādu no Latvijas nozarēm.

Novēlu tām partijām, kas atrodas pa vidu, lai tās būtu spējīgas izveidot stratēģiju Latvijas izaugsmei vismaz desmit gadu griezumā. Pietiks runāt un dzīvot tikai viena vēlēšanu termiņa ietvaros. Paliek garlaicīgi klausīties lozungus, kas jau ir zaudējuši nozīmi. Apnīk klausīties tos „večus”, kuri politikā ir vairāk nekā desmit gadu un nesaprot, ka ir laiks mainīt politisko kultūru un metodi.

* bijušais Saskaņas deputāts, finansists

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...