Ušakovs pats iedevis Pūcem rokās izšķirošo pamatojumu Rīgas mēra atlaišanai

Likuma “Par pašvaldībām” XII nodaļā “Domes un tās priekšsēdētāja atlaišana” ar 91. panta 1. daļu noteikts: “Saeima var atlaist domi, ja tā [...] atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.”

Tā kā aizvadīto mēnešu laikā mediju publicētie fakti arvien uzskatāmāk norādījuši, ka Rīgas domē konstatētās nelikumības (korupcija, nesaimnieciskums, “vajadzīgo cilvēku” pieņemšana darbā Rīgas kapitālsabiedrībās par nekā nedarītājiem utt.) sakrājušās tieši tajos pašvaldības uzņēmumos, kas ir mēra Nila Ušakova tiešā kontrolē (viņš tajos ir pašvaldības kapitāldaļu turētājs), tad šobrīd ir skaidrs, ka tiesisks pamats ir atlaist ne visu domi kopumā, bet mēru vienu pašu, jo no ierindas deputātiem šīs shēmas tikušas slēptas — tāpat kā no parastajiem rīdziniekiem.

Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas veic pašvaldību pārraudzību un iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda laikā jau sagatavoja lēmuma projekta uzmetumu par domes atlaišanu un jaunu (ārkārtas) vēlēšanu nozīmēšanu Rīgā, pieiet N. Ušakova iespējamajai atlaišanai ar maksimālu nopietnību. Iemesls — kādreizējā ministra Edmunda Sprūdža mēģinājums bez cieti pierādītiem likumpārkāpumiem atlaist Ventspils mēru Aivaru Lembergu beidzās ar to, ka tiesa rīkojumu par A. Lemberga atstādināšanu pilnībā anulēja, savukārt politiskā karjera ir galā nevis tam, kuru atlaida, bet gan tam, kurš bija atlaišanas organizators. VARAM nevēlas piedzīvot tādu pašu iznākumu ar N. Ušakova atlaišanu.

Minētā likuma 93. pants, aprakstot domes priekšsēdētāja atlaišanu, cita starpā nosaka: “Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. [...] Domes priekšsēdētājam septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemts ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem.”

Līdz šim mēra atbalstītāji ir varējuši argumentēt, ka Rīgas Satiksmē vai pārējās kapitālsabiedrībās visādus nanoūdeņus un tamlīdzīgas afēras taisa citi, tāpat Saskaņai vajadzīgās personas par “konsultantiem” pieņem darbā nevis N. Ušakovs personīgi, bet citi atbildīgie. Tomēr, nepielaižot darbā ar tiesas spriedumu amatā atjaunoto Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu, bet pazeminot viņu par velorikšu un taksometru kontrolieri, ir principiāli citāda situācija — šāds lēmums ir pieņemts N. Ušakova līmenī, nevis to izdarījušas kādas citas padotās personas.

Kā LNT Ziņām pastāstīja V. Reinbahs, viņš no darba nekaunas, lai kāds arī tas nebūtu: “Protams, es strādāšu šo darbu kā vecākais kontrolieris. Tas mani nebiedē. [...] Es mērķtiecīgi cīnījos visu šo dīkstāves laiku, lai strādātu, nevis sēdētu dīkstāvē! Mana izvēle bija strādāt, bet Ušakovs neļāva.”

V. Reinbahs tika atlaists no Satiksmes departamenta direktora amata pirms trim gadiem — it kā lai kādu sodītu par jūkli ielu remontdarbos. Viņa vietā par pienākumu izpildītāju iecēla Emīlu Jakrinu, taču viņa laikā ielu remontdarbi kļuvuši vēl lēnāki, bedru skaits audzis vēl katastrofālāk.

Tiesas līdz pat kasācijas instancei atzina, ka N. Ušakovam nav taisnība: V. Reinbahs padzīts bez pamata, turklāt prettiesiskā procedūrā, tāpēc nekavējoties atjaunojams darbā.

Tieši ar tiesas sprieduma nepildīšanu un V. Reinbaha neatjaunošanu darbā, bet pazemināšanu par satiksmes kontrolieri N. Ušakova vadītā dome ir beidzot iedevusi rokā ministram Jurim Pūcem neapstrīdamu pierādījumu: N. Ušakovs nepilda spēkā stājušos tiesas spriedumu — viens no trim gadījumiem, kad mērs ir jāatlaiž. Mēra uzskatu, ka viņam it kā esot iespēja vai tiesības pazemināt darbinieku amatā, nevar salīdzināt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu — tam piemīt likuma spēks.

Turklāt Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums nosaka: departaments ir tieši pakļauts Rīgas domes priekšsēdētājam, vienlaikus domes Satiksmes un transporta lietu komiteja realizē deputātu kontroli pār Satiksmes departamenta darbību. Satiksmes departamentu vada tā direktors, kuru ieceļ amatā vai atbrīvo no darba Rīgas dome pēc Satiksmes un transporta lietu komitejas ieteikuma.

2016. gada augustā domes sēdē ticis plānots skatīt jautājumu par V. Reinbaha atlaišanu, taču N. Ušakovs to pēdējā brīdī noņēmis no dienaskārtības. Tātad V. Reinbahs ticis atlaists nelikumīgi, jo tādu lēmumu drīkst pieņemt tikai dome, bet tā par šo jautājumu vispār balsojusi nav. Tāpat domes sēdē nav skatīts pienākumu izpildītāja iecelšanas jautājums, bet pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās šajā gadā dome nav balsojusi vispār ne par kādu vadības maiņu Satiksmes departamentā, jo direktora amatā, kā to nosaka tiesas spriedums, jāatgriežas V. Reinbaham.

Tā kā V. Reinbahs pazemināts amatā, tādā veidā apzināti nepildot tiesas spriedumu, neatjaunojot V. Reinbahu darbā un neļaujot viņam pildīt tiešos darba pienākumus, tad N. Ušakovs pats tagad izdarījis to, kas visu laiku pietrūka J. Pūcem, lai iedarbinātu likuma “Par pašvaldībām” 93. pantu un atlaistu N. Ušakovu — konstatēts neapgāžams gadījums, kad netiek izpildīts spēkā stājies tiesas spriedums.

Novērtē šo rakstu: