Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Facebook lapas ar Rīgas pašvaldības informāciju savulaik izveidoju es pats, un, tiesai pieņemot lēmumu par nepieļaujamību komunicēt citās valodās, bija tikai divi varianti – tās vienkārši slēgt vai pārņemt atpakaļ privātā kontrolē. Šādi pēc vairāku dienu klusuma Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pirmdien Pietiek skaidroja savu redzējumu par situāciju ap Facebook lapām.

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā, tiesai nepieņemot apelācijas sūdzību, stājās spēkā Ušakovam kā Rīgas domes priekšsēdētājam piemērotais 140 eiro naudas sods. Tas viņam tika piemērots sakarā ar pašvaldības īstenoto saziņu sociālajos tīklos arī svešvalodās - krievu un angļu valodā.

Uz šo sodu un tiesas nolēmumu Ušakovs reaģēja, paziņojot, ka turpmāk saziņu sociālajos tīklos uzturēšot par saviem, nevis pašvaldības līdzekļiem. Līdz ar to valodas likumdošana uz viņu vairs neattiekšoties, jo „šo saziņu neīstenos pašvaldība, bet gan vienkārši personu grupa, kas vēlas palīdzēt pašvaldībai un rīdziniekiem”.

„Līdz Satversmes tiesas spriedumam esošās Rīgas domes Facebook lapas krieviski un angliski uzturēšu es pats un mani kolēģi. Un tikai par saviem, nevis pašvaldības līdzekļiem. Šajās lapās mēs turpināsim izvietot visu nepieciešamo informāciju, kā arī atbildēt uz rīdzinieku jautājumiem tajās valodās, kurās būs rīdziniekiem ērtāk komunicēt, tajā skaitā krieviski,” publiski paziņoja Ušakovs.

Jau pašlaik iepriekšējo pašvaldības Facebook profila lapu krievu valodā rotā uzraksts – tāpat krievu valodā – „šī lapa tiek uzturēta ar brīvprātīgo un personiski Nila Ušakova atbalstu”. Tas nozīmē, ka lapas „prihvatizācija” jau ir notikusi.

Tas nozīmē, ka Ušakovs kā privātpersona kopā ar saviem vārdos nenosauktajiem domubiedriem pašlaik ir „prihvatizējis” pašvaldības izveidoto un par nodokļu maksātāju naudu uzturēto pašvaldības Facebook profilu, kuram pašlaik ir vairāk nekā 20 000 sekotāju – vērā ņemams resurss gaidāmo vēlēšanu gaidās.

Pats Ušakovs Pietiek gan saka – viņš, protams, apzinoties, ka situācija nav viennozīmīga un skaidri vērtējama, tā ka viena viedokļa pārstāvji notikušo varot uzskatīt arī par „prihvatizāciju”. Taču, viņaprāt, skaidrību lietā par pieļaujamību vai nepieļaujamību pašvaldības vārdā komunicēt ne tikai valsts valodā vien viesīs tikai Satversmes tiesas lēmums.

Savukārt pašlaik pirmās instances tiesas nolēmums un apgabaltiesas lēmums nepieņemt apelāciju, kā skaidro Ušakovs, radījis situāciju, ka abas Facebook lapas, kas publicējušas identisku pašvaldības informāciju latviskajai lapai, tikai attiecīgi krieviski un angliski, būtu vienkārši jāslēdz. Vienīgais alternatīvais risinājums bijis – pārņemt tās atpakaļ savā pārziņā un arī informācijas ievietošanu turpmāk administrēt par saviem, nevis pašvaldības līdzekļiem.

Ušakovs norāda uz to, ka visas trīs – gan latviskā, gan krieviskā un angliskā – Facebook lapas faktiski „ved” uz Rīgas pašvaldības interneta lapu. Arī tagad, kad krieviskā un angliskā lapa pārgājušas „privātpersonu” rokās, nekas nemainīšoties – tajās attiecīgi krieviski un angliski tikšot publicēta tā pati informācija, kas latviskajā Facebook lapā.

Tiesa, pašvaldības darbinieku darbs abu „privāto” lapu administrēšanai vairs netikšot izmantots, tāpēc nākšoties mainīt arī dažu darbinieku amata aprakstus. Taču jebkurā gadījumā, kā uzskata Ušakovs, nevarot apgalvot, ka ir „prihvatizētas” sociālo tīklu lapas, kurās ieguldīti pašvaldības līdzekļi. Tiesa, viņš atzīst, ka šis ir „labs jautājums”, kurš var tiek traktēts principiāli citādāk – tāpat kā jautājums, vai Facebook lapas vispār ir uzskatāmas par īpašumu.

Kā zināms, Pietiek ar aicinājumu izvērtēt notikušo ir vērsies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), gan Valsts policijā. KNAB jau ir paziņojis, ka sācis pārbaudi par šiem faktiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi