Ušakova vadītā pašvaldība divās nedēļās nespēj noskaidrot, kas tās uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu Rīgā
PIETIEK16.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nila Ušakova vadītā Rīgas pašvaldība divu nedēļu laikā nav spējusi noskaidrot, kas īsti tās uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu galvaspilsētā, un šīs informācijas apkopošanai un apstrādei esot vajadzīgs ilgāks laiks.
„Rīgas pilsētas būvvalde ir saņēmusi Jūsu 20.04.2018. iesniegumu (reģistrēts Rīgas domē 21.04.2018. ar Nr. RD-18-618-pi; turpmāk - Iesniegums) ar lūgumu sniegt informāciju par pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kas pašvaldības uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu galvaspilsētas teritorijā.
Būvvalde informē, ka pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu atbilde tiks sniegta līdz 21.05.2018., jo informācijas apkopošanai un apstrādei ir nepieciešams papildu laiks,” – šāda ir vienīgā atbilde, ko divu nedēļu laikā ir spējis sniegt Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.
Ušakova vadītajai pašvaldībai 20. aprīlī tika pieprasīts sniegt pilnu informāciju par to, kas ir tās pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, kas pašvaldības uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu galvaspilsētas teritorijā, par katru attiecīgo juridisko personu minot tās pilnu nosaukumu.
Tāpat pašvaldībai ir pieprasīts sniegt informāciju par to, cik gadījumos katra no šīm juridiskajām personām laikā posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 20. aprīlim ir veikusi koku izzāģēšanu galvaspilsētā.
Par katru gadījumu pašvaldībai pieprasīts sniegt datus par konkrētā koka nozāģēšanu precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu.
Kā zināms, Ušakova vadītā pašvaldība ir iemantojusi bēdīgu slavu ar to, ka Rīgā nozāģēto koku skaits ir vairākkārt pārsniedzis jauniestādīto koku skaitu. Tāpat pašvaldības darbinieki pēdējā laikā vēl apšaubāmāku popularitāti guvuši, pa naktīm iznīcinot stādus, ko tukšajās koku dobēs ir iestādījuši aktīvisti.
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
