Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmais septembris ir svētki – sākas jaunais mācību gads. Šogad Latvijas skolu direktori jauno mācību gadu gaida ar prieka vēsti acīs: kā nu ne – sākas mācību gads, kas noslēgsies ar pašvaldību vēlēšanām. Un tiesībsargs šogad retāk attapsies, ka izglītība ir bezmaksas, un mazāk skolas direktorus bārs. Un vispār – visi latvieši ir speciālisti trijos jautājumos: katrs zina, kā pareizi kaimiņu bērni jāmāca un jāaudzina, kādas zāles un magnētiskās rezonanses izmeklējums jāizraksta dakterim, kāds sastāvs jāliek laukumā un kā pareizi jāspēlē Latvijas hokeja (basketbola) izlasei.

Šo rindu autors nav izņēmums, viņš katru dienu lasa žurnālistu, politiķu, šarlatānu, urīndziednieku, makrobiologu padomus ārstniecībā, tādēļ pats labprāt izsakās par sev mazsaprotamo pedagoģiju. Īpaši tamdēļ, ka izlasījis visu, ko par pedagoģiju pēdējā gada laikā sarunājis un sarakstījis Ķīlis. Un iespaidojies no Ķīļa lēmuma – iznīdēt Zvaigznes ABC mācību grāmatas un to vietā skolniekiem iedot planšetdatoru.

Katru otro gadu pirmais septembris ir parasts nenozīmīgs datums, kad skolēni nes puķes skolotājiem, kad direktore ar skolotājām vakarā iedzer ne tikai tēju, bet arī vīnu, kad vecāki atbilstoši prasmēm un turībai ir pārkrāsojuši klases sienas un pat solus. Tas ir brīdis, kad uz skolas soliem vēl nav uzrakstītas ķīmijas formulas un angļu valodas vārdiņi, bet uz tualetes sienām sarakstīta savstarpēji apgūstama informācija, ko vajadzētu mācīt, bet patiesībā nemāca audzināšanas un veselības mācības stundās.

Čaklākie sesto un vecāku klašu audzēkņi skolas somā nav likuši izglītības ministra Ķīļa ienīstās Zvaigznes mācību grāmatas, bet pudeli 7% alus, ko divlitru pudelē par 85 santīmiem pašrocīgi iegādājušies veikalā. Šajos parastajos gados 1. septembrī skolēni parasti pēc stundām dodas uz klubu, kafejnīcu vai vienkāršu dzerstiņu un ar 2–6 promilēm alkohola asinīs tiek nogādāti atbilstoši mājās, policijas iecirknī vai reanimācijas nodaļā.

Reizi pa četriem gadiem rudenī Latvijā notiek Saeimas vēlēšanas, ja vien pa vidu netiek izdots kāds rīkojums Nr.2. Tad pirmajā septembrī uz skolu nāk dižpolitiķi, dāvina skolai datoru vai velosipēdu, bet potenciālajiem vēlētājiem – 12. klašu skolēniem – pildspalviņas ar partiju simboliku.

Toties daudz nozīmīgāks ir pašvaldību vēlēšanu gads, jo tieši šajā gadā uz skolu izvērsties jānāk tiem, kas par skolām patiesībā atbild – pašvaldību līderiem, kas alkst pārvēlēšanas. Skolu direktoriem šis gads nozīmē iespēju skolu remontēt, jaunu sporta zāli uzcelt, iegādāties vai iegūt datorus, grāmatas, televizorus, mūzikas centrus, aprīkojumu mājturības klasei vai pat jaunus logus un durvis. Katrs skolas direktors īpaši gatavojas šim ceturtajam „pirmajam septembrim”. Galvenais ir atrast iemeslu tikties ar esošajiem pašvaldību līderiem vai iespējamajiem deputātu kandidātiem.

Labi tām skolām, kuras daudzi deputātu kandidāti beiguši. Tā katru ceturto gadu var remontēt lielāko pilsētu pirmās ģimnāzijas, lai kā nu tās arī nesauktu, jo tās, kā likums, beiguši daudzi topošie un esošie politiķi. Citām skolām jārod citādāks risinājums: vislabāk atrast kādu apaļu gadaskaitli, un nu šogad visām skolām būtu jānosvin astoņdesmito, deviņdesmito vai pat simtdivdesmito dzimšanas dienu. Normālai lauku skolai attīstības ceļš sācies astoņpadsmitajā gadsimtā, un lāga pierādīt šo gadaskaitli nespēj pat baznīcas grāmatas Valsts arhīvā. Tādēļ gauži labi ir atzīmēt skolas divsimt piecdesmito dzimšanas dienu, jo galu galā pilsētā skola vienmēr bijusi un vienkārši mainījusi telpas un nosaukumu, kaut kad un kaut kā pakāpeniski kļuvusi par ģimnāziju.

Jubilejas svinībām ļoti labi atbilst arī brīži, kad skola pārvākusies uz jaunām telpām.

Esmu dzirdējis, ka kādas gauži cienījamas skolas vadība esot pārņēmusi kompartijas lozungu – piecgadi četros gados – un visas apaļās, ar pieci dalāmās jubilejas svin ik pa četriem gadiem.

Svētki ir nozīmīgi ar to, ka skolas bērni sasēdināti pēdējās rindās, un viņiem blakus nosēdinātais fizkultūras skolotājs rāda, kurā mirklī aplaudēt. Pirmajās rindās sēž skolotāji un pensionētie pedagogi, jo tie tomēr ir vēlētāji. Savukārt 11. un 12. klašu audzēkņiem jāizliekas par ļoti ieinteresētajiem topošajiem vēlētājiem.

Pēc neliela muzikāla priekšnesuma uz skolas skatuves kāpj pilsētas vadība vai deputātu kandidāti ar dāvanām. Partijām, kas dāvina karogu vai kaut ko tikpat mazvērtīgu, fizkultūras skolotājs liek aplaudēt tikai meitenēm. Partijai, kura nes pieklājīgu plazmas televizoru, fizkultūras skolotājs sarīko pieklājīgus aplausus. Partijai, kura nes datoru, – nedaudz skaļākus. Bet tad, kad bagātā pilsētas varas partija dāvā jaunus basketbola grozus, virtuves kombainu, ledusskapi un divus trenažierus, tiek sarīkotas ovācijas.

Neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ko saka, skolas vecāku komitejas pārstāve izjusti pateicas un slauka asaras, protams, tikai tad, ja pati nav kādā deputātu kandidātu sarakstā. Bet cerīgākie no partiju pārstāvjiem – mēri, vicemēri, ministri, frakciju vadītāji, lielu uzņēmumu vadītāji, dāsnākie sponsori – tiek bīdīti klasē, kur nolasīt lekciju pusaizmigušiem divpadsmitklasniekiem. Patiesībā jau tā īsti neviens nedāvina ne datoru, ne tāfeli, ne trenažierus, bet dāvina solījumu šo mantu uzdāvināt, ja vien skolēni labi mācīsies.

Parasti draudzīgais Ušakova/Amerika tandēms pa skolām rosās šķirti, jo visas skolas apmeklēt tik un tā neizdosies. Smilšu kalnu cēlājs Ušakovs beidzot var sabūvēt Gaisa pilis, bet Ameriks apsolīt visas esošās smilšu pilis novākt. Tiesa, solījumi šogad būs krietni lielāki par iespējām, jo Rīgas dome jau ir raženi pārtērējusies, būvējot grumbuļainu Dienvidu tiltu, visvisādus pārvadus, iegādājoties zemās grīdas tramvajus par 142 miljoniem latu (no katra Latvijas nodokļu maksātāja pa 150 latiem), būvējot superdārgus mazdzīvokļu namus nodokļu nemaksātājiem, lai tie, kas nodokļus maksā, allaž paliktu dzīvot Juglas vai Ķengaraga piecstāvenēs. Tomēr šogad Rīgas skolēni pilsētas satiksmē brauks par baltu velti, bet procentus par Rīgas aizņēmumiem maksās vēl 50 gadus, ja vien paliks dzīvot Rīgā.

Kas raksturīgs mācību gada sākuma uzrunām, – tās, kā likums, tiek teiktas ļoti sliktā latviešu valodā, kas bērniem rada iespaidu, ka politiķiem ar izglītību nudien nav nekā kopīga.

Un tomēr ne jau Rīgas dome vienīgā cels jaunā mācību gada sapņu pilis. Vēl raženāk mākoņus bīdīs izglītības ministrs Ķīlis, kurš savās runās jau ir apsolījis gan paaugstināt algas, gan saglabāt iepriekšējās, gan skolas gadu pagarināt līdz Jāņiem, gan mācības samazināt uz 11. klasēm, gan pārveidot mācību programmu, gan saglabāt iepriekšējo, bet 1. septembrī kurs sārtu, lai dedzinātu Zvaigznes izdotās mācību grāmatas. Izcilais reformators gada laikā vienīgās reformas veicis, ieliekot siltos ministrijas amatos sev pietuvinātus Kremļa sapņotājus. Un šie Ķīļa jaunstrādnieki ir apsolījuši nesekmīgos skolēnus gan atstāt, gan neatstāt uz otru gadu. Kā tu nesolīsi pretrunīgas lietas, ja pat Ķīļa partijas biedrs, cilvēks bez izglītības, ministrs Sprūdžs nevar izskaidrot – kad un  kāpēc atstāts uz otro, trešo vai ceturto gadu un kāpēc viņam nav izredžu saņemt diplomu.

Svētki ir svētki, un, pateicoties Saeimai un Ministru kabinetam, ir iemesls iedzert šņabi ar kolu. Saeima nav ļāvusi pasludināt 1. septembri par dienu, kurā alkoholu nepārdod. Un pamatoti nav ļāvusi, jo likums neparedzētu situāciju kā šogad – pirmais septembris ir sestdiena, un bērniem dzerstiņam atvēlēts pirmais, otrais un trešais septembris, – pirmā skolas diena tikai trešajā datumā. Un Saeima nudien nevar pieļaut trīs dienu nedzeršanu.

Savukārt Ministru kabinets devis mandātu Ķīlim skolēniem 12 stundas mācīt čemurziežu ziedkopas uzbūvi, bet ne stundu – par veselīgu dzīvesveidu vai to, kā 1. septembra dzerstiņu alkohola reibumā nepabeigt ar deputātam Parādniekam tīkamo dzimstības palielināšanas mēģinājumu un netīkamo abortu.

Un te nu trešā septembra novakare – iztēlojieties šo ainu! Saule jau norietējusi – uz Ušakova smilšu kalna Ķīlis ar cigareti aizdedzina Zvaigznes ABC grāmatu kaudzi un tad kopā ar Izglītības arodbiedrības priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško uzsāk vētrainu gatves deju, trejdekšņu vietā ritmiski kustinot planšetdatorus, bet aiz viņiem rindās skolas bērni – skandinādami lētu alkoholu skārdenēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...