Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmais septembris ir svētki – sākas jaunais mācību gads. Šogad Latvijas skolu direktori jauno mācību gadu gaida ar prieka vēsti acīs: kā nu ne – sākas mācību gads, kas noslēgsies ar pašvaldību vēlēšanām. Un tiesībsargs šogad retāk attapsies, ka izglītība ir bezmaksas, un mazāk skolas direktorus bārs. Un vispār – visi latvieši ir speciālisti trijos jautājumos: katrs zina, kā pareizi kaimiņu bērni jāmāca un jāaudzina, kādas zāles un magnētiskās rezonanses izmeklējums jāizraksta dakterim, kāds sastāvs jāliek laukumā un kā pareizi jāspēlē Latvijas hokeja (basketbola) izlasei.

Šo rindu autors nav izņēmums, viņš katru dienu lasa žurnālistu, politiķu, šarlatānu, urīndziednieku, makrobiologu padomus ārstniecībā, tādēļ pats labprāt izsakās par sev mazsaprotamo pedagoģiju. Īpaši tamdēļ, ka izlasījis visu, ko par pedagoģiju pēdējā gada laikā sarunājis un sarakstījis Ķīlis. Un iespaidojies no Ķīļa lēmuma – iznīdēt Zvaigznes ABC mācību grāmatas un to vietā skolniekiem iedot planšetdatoru.

Katru otro gadu pirmais septembris ir parasts nenozīmīgs datums, kad skolēni nes puķes skolotājiem, kad direktore ar skolotājām vakarā iedzer ne tikai tēju, bet arī vīnu, kad vecāki atbilstoši prasmēm un turībai ir pārkrāsojuši klases sienas un pat solus. Tas ir brīdis, kad uz skolas soliem vēl nav uzrakstītas ķīmijas formulas un angļu valodas vārdiņi, bet uz tualetes sienām sarakstīta savstarpēji apgūstama informācija, ko vajadzētu mācīt, bet patiesībā nemāca audzināšanas un veselības mācības stundās.

Čaklākie sesto un vecāku klašu audzēkņi skolas somā nav likuši izglītības ministra Ķīļa ienīstās Zvaigznes mācību grāmatas, bet pudeli 7% alus, ko divlitru pudelē par 85 santīmiem pašrocīgi iegādājušies veikalā. Šajos parastajos gados 1. septembrī skolēni parasti pēc stundām dodas uz klubu, kafejnīcu vai vienkāršu dzerstiņu un ar 2–6 promilēm alkohola asinīs tiek nogādāti atbilstoši mājās, policijas iecirknī vai reanimācijas nodaļā.

Reizi pa četriem gadiem rudenī Latvijā notiek Saeimas vēlēšanas, ja vien pa vidu netiek izdots kāds rīkojums Nr.2. Tad pirmajā septembrī uz skolu nāk dižpolitiķi, dāvina skolai datoru vai velosipēdu, bet potenciālajiem vēlētājiem – 12. klašu skolēniem – pildspalviņas ar partiju simboliku.

Toties daudz nozīmīgāks ir pašvaldību vēlēšanu gads, jo tieši šajā gadā uz skolu izvērsties jānāk tiem, kas par skolām patiesībā atbild – pašvaldību līderiem, kas alkst pārvēlēšanas. Skolu direktoriem šis gads nozīmē iespēju skolu remontēt, jaunu sporta zāli uzcelt, iegādāties vai iegūt datorus, grāmatas, televizorus, mūzikas centrus, aprīkojumu mājturības klasei vai pat jaunus logus un durvis. Katrs skolas direktors īpaši gatavojas šim ceturtajam „pirmajam septembrim”. Galvenais ir atrast iemeslu tikties ar esošajiem pašvaldību līderiem vai iespējamajiem deputātu kandidātiem.

Labi tām skolām, kuras daudzi deputātu kandidāti beiguši. Tā katru ceturto gadu var remontēt lielāko pilsētu pirmās ģimnāzijas, lai kā nu tās arī nesauktu, jo tās, kā likums, beiguši daudzi topošie un esošie politiķi. Citām skolām jārod citādāks risinājums: vislabāk atrast kādu apaļu gadaskaitli, un nu šogad visām skolām būtu jānosvin astoņdesmito, deviņdesmito vai pat simtdivdesmito dzimšanas dienu. Normālai lauku skolai attīstības ceļš sācies astoņpadsmitajā gadsimtā, un lāga pierādīt šo gadaskaitli nespēj pat baznīcas grāmatas Valsts arhīvā. Tādēļ gauži labi ir atzīmēt skolas divsimt piecdesmito dzimšanas dienu, jo galu galā pilsētā skola vienmēr bijusi un vienkārši mainījusi telpas un nosaukumu, kaut kad un kaut kā pakāpeniski kļuvusi par ģimnāziju.

Jubilejas svinībām ļoti labi atbilst arī brīži, kad skola pārvākusies uz jaunām telpām.

Esmu dzirdējis, ka kādas gauži cienījamas skolas vadība esot pārņēmusi kompartijas lozungu – piecgadi četros gados – un visas apaļās, ar pieci dalāmās jubilejas svin ik pa četriem gadiem.

Svētki ir nozīmīgi ar to, ka skolas bērni sasēdināti pēdējās rindās, un viņiem blakus nosēdinātais fizkultūras skolotājs rāda, kurā mirklī aplaudēt. Pirmajās rindās sēž skolotāji un pensionētie pedagogi, jo tie tomēr ir vēlētāji. Savukārt 11. un 12. klašu audzēkņiem jāizliekas par ļoti ieinteresētajiem topošajiem vēlētājiem.

Pēc neliela muzikāla priekšnesuma uz skolas skatuves kāpj pilsētas vadība vai deputātu kandidāti ar dāvanām. Partijām, kas dāvina karogu vai kaut ko tikpat mazvērtīgu, fizkultūras skolotājs liek aplaudēt tikai meitenēm. Partijai, kura nes pieklājīgu plazmas televizoru, fizkultūras skolotājs sarīko pieklājīgus aplausus. Partijai, kura nes datoru, – nedaudz skaļākus. Bet tad, kad bagātā pilsētas varas partija dāvā jaunus basketbola grozus, virtuves kombainu, ledusskapi un divus trenažierus, tiek sarīkotas ovācijas.

Neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ko saka, skolas vecāku komitejas pārstāve izjusti pateicas un slauka asaras, protams, tikai tad, ja pati nav kādā deputātu kandidātu sarakstā. Bet cerīgākie no partiju pārstāvjiem – mēri, vicemēri, ministri, frakciju vadītāji, lielu uzņēmumu vadītāji, dāsnākie sponsori – tiek bīdīti klasē, kur nolasīt lekciju pusaizmigušiem divpadsmitklasniekiem. Patiesībā jau tā īsti neviens nedāvina ne datoru, ne tāfeli, ne trenažierus, bet dāvina solījumu šo mantu uzdāvināt, ja vien skolēni labi mācīsies.

Parasti draudzīgais Ušakova/Amerika tandēms pa skolām rosās šķirti, jo visas skolas apmeklēt tik un tā neizdosies. Smilšu kalnu cēlājs Ušakovs beidzot var sabūvēt Gaisa pilis, bet Ameriks apsolīt visas esošās smilšu pilis novākt. Tiesa, solījumi šogad būs krietni lielāki par iespējām, jo Rīgas dome jau ir raženi pārtērējusies, būvējot grumbuļainu Dienvidu tiltu, visvisādus pārvadus, iegādājoties zemās grīdas tramvajus par 142 miljoniem latu (no katra Latvijas nodokļu maksātāja pa 150 latiem), būvējot superdārgus mazdzīvokļu namus nodokļu nemaksātājiem, lai tie, kas nodokļus maksā, allaž paliktu dzīvot Juglas vai Ķengaraga piecstāvenēs. Tomēr šogad Rīgas skolēni pilsētas satiksmē brauks par baltu velti, bet procentus par Rīgas aizņēmumiem maksās vēl 50 gadus, ja vien paliks dzīvot Rīgā.

Kas raksturīgs mācību gada sākuma uzrunām, – tās, kā likums, tiek teiktas ļoti sliktā latviešu valodā, kas bērniem rada iespaidu, ka politiķiem ar izglītību nudien nav nekā kopīga.

Un tomēr ne jau Rīgas dome vienīgā cels jaunā mācību gada sapņu pilis. Vēl raženāk mākoņus bīdīs izglītības ministrs Ķīlis, kurš savās runās jau ir apsolījis gan paaugstināt algas, gan saglabāt iepriekšējās, gan skolas gadu pagarināt līdz Jāņiem, gan mācības samazināt uz 11. klasēm, gan pārveidot mācību programmu, gan saglabāt iepriekšējo, bet 1. septembrī kurs sārtu, lai dedzinātu Zvaigznes izdotās mācību grāmatas. Izcilais reformators gada laikā vienīgās reformas veicis, ieliekot siltos ministrijas amatos sev pietuvinātus Kremļa sapņotājus. Un šie Ķīļa jaunstrādnieki ir apsolījuši nesekmīgos skolēnus gan atstāt, gan neatstāt uz otru gadu. Kā tu nesolīsi pretrunīgas lietas, ja pat Ķīļa partijas biedrs, cilvēks bez izglītības, ministrs Sprūdžs nevar izskaidrot – kad un  kāpēc atstāts uz otro, trešo vai ceturto gadu un kāpēc viņam nav izredžu saņemt diplomu.

Svētki ir svētki, un, pateicoties Saeimai un Ministru kabinetam, ir iemesls iedzert šņabi ar kolu. Saeima nav ļāvusi pasludināt 1. septembri par dienu, kurā alkoholu nepārdod. Un pamatoti nav ļāvusi, jo likums neparedzētu situāciju kā šogad – pirmais septembris ir sestdiena, un bērniem dzerstiņam atvēlēts pirmais, otrais un trešais septembris, – pirmā skolas diena tikai trešajā datumā. Un Saeima nudien nevar pieļaut trīs dienu nedzeršanu.

Savukārt Ministru kabinets devis mandātu Ķīlim skolēniem 12 stundas mācīt čemurziežu ziedkopas uzbūvi, bet ne stundu – par veselīgu dzīvesveidu vai to, kā 1. septembra dzerstiņu alkohola reibumā nepabeigt ar deputātam Parādniekam tīkamo dzimstības palielināšanas mēģinājumu un netīkamo abortu.

Un te nu trešā septembra novakare – iztēlojieties šo ainu! Saule jau norietējusi – uz Ušakova smilšu kalna Ķīlis ar cigareti aizdedzina Zvaigznes ABC grāmatu kaudzi un tad kopā ar Izglītības arodbiedrības priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško uzsāk vētrainu gatves deju, trejdekšņu vietā ritmiski kustinot planšetdatorus, bet aiz viņiem rindās skolas bērni – skandinādami lētu alkoholu skārdenēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...