Iesaki rakstu: 
Bieži, pastaigājoties pa Liepājas pludmali, no daudzo izkliedēto atkritumu koncentrācijas tikai vien uz nieka hektāru viennozīmīgi kļūst skaidrs, ka Liepājas pašvaldība vai nu nespēj vai nu arī nevēlas risināt šo problēmu, kad man kā liepājniekam kļūst neērti to pilsētas viesu priekšā, kuri redz, cik daudz urlu dzīvo šajā pilsētā.
Neapšaubāmi, ka cūkām nav pilnīgi nekāda sakara ar cilvēku kretīniskākās daļas raksturīpašībām un tādēļ nav nekāda pamata apvainot šo dzīvnieku sugu, kādēļ arī iesaku jau ierasto apzīmējumu "cūkmens" nomainīt pret daudz precīzāku, patiesāku un attiecībā pret dzīvniekiem taisnīgāku, kā arī, iespējams, kaut kādā mērā iedarbīgāku - "urlmens".
Pēc daudzajiem tukšo kokčiku, lielo vermutu pudeļu un ar lūpkrāsu noziesto izsmēķu krājumiem ir secināms, ka arī daiļais dzimums ļoti "mīl" jūru un dabu un visai altruistiski cenšas sagādāt darbu tā saucamajiem simtlatniekiem, pie reizes rādot arī "izcilu" piemēru nākamajām paaudzēm.
Esmu lasījis, ka par daiļo dzimumu sliktu spēj teikt tikai tie, kam ar pretējo dzimumu visai švaki iet intīmajās padarīšanās. Var jau būt, ka tā tas ir. Taču es tik un tā netaisos klusēt, gaidot, kad tas viss pārtaps par pilnīgi vairs nekontrolējamu sviestu, jo viennozīmīgi ir manāms, ka šī pārurlošanās tendence ar katru gadu tikai pieaug un pieaug, un jādomā, ka zināmā mērā pie vainas tur ir arī visur reklamētā, pārspīlētā un ačgārni izprastā tolerance pret jebkuru absurdu, pie reizes pateicoties arī tamlīdzīgiem "viediem" citātiem, kurus cenšas pārvērst par modernām tautas parunām.
Ne tuvu netaisos apgalvot, ka pie mums šajā aspektā būtu daudz draņķīgāk nekā citviet Latvijā un pasaulē, jo ir nācies pabūt arī daudz piedraņķotākās vietās par Liepājas pludmali, taču tas vismaz personiski man nekalpo par kaut kādu atvieglojumu, lai ar vieglu sirdi nodomātu, ka ir labi arī tāpat un nekas nav jāmēģina mainīt.
Līdz ar to man ļoti gribētos, ka pašvaldība pie katra celiņa, kas ved uz pludmali, uzstādītu plāksnītes, uz kurām latviešu un krievu valodā būtu uzrakstīts: "Pie mums mēslo tikai urlas."
Jādomā, ka katram sen jau ir skaidrs, ka nav pilnīgi nekādas jēgas uzstādīt aizlieguma zīmes, kas ataino, ka nedrīkst to vai šito, jo pieredze rāda, ka tas nedarbojas. Es iesaku plakātus, kas zīmētā veidā attēlo vieplīgas, trulas urlveida fizianomijas, kas nomet atkritumus zemē, lai katrs, kas to uzlūko un taisās tā rīkoties, varētu skaidri ieraudzīt, pie kādas cilvēku kategorijas tas īsti pieder un ko par viņu turpmāk domās katrs, kas viņu redzēs to darām.
Tagad nedaudz par būtisku problēmu laikā, kad peldsezona ir jau beigusies. Šī problēma ir pilnīgs lielo miskastu trūkums pludmales zonā, kur tie, kuri uz savu iniciatīvu paši salasa atkritumus, tos varētu izmest, jo šobrīd cits nekas neatliek kā vien tos novietot pie veloceliņa stacionārajām miskastēm, kuras atrodas pie iebūvētajiem atpūtas soliņiem.
Problēma ir tajā, ka šo atkritumu urnu izmēri ir daudz par mazu, lai tajās varētu iestūķēt ar drazām pilnu lielveikalu lielo iepirkumu maisiņu. Galu galā ne jau tādiem apmēriem tās ir paredzētas. Saprotams ir arī tas, ka rudenī, ziemā un pavasarī biežo vēju dēļ nav neko racionāli un saprātīgi pludmalē turēt ierastās lielās plastikāta atkritumu urnas. Līdz ar to būtu tikai pašsaprotami, ja nesezonā tās izvietotu uz veloceliņa pie katra vai vismaz katra otrā iebūvētā soliņa.
Tāpat ir skaidrs, ka ar vienu vai divām "lielajām" talkām gadā, nekas būtiski arī netiek risināts, jo tas ir salīdzināms ar Ziemassvētku tā saucamo "gaišo" laiku, kad pēkšņi visiem tiek ieteikts uz laiciņu kļūt labsirdīgiem, iecietīgiem un vēl nez kādiem, it kā tādiem nebūtu jābūt arī visu pārējo laiku.
Tādējādi iesaku pašvaldībai rīkot talkas katru otro vai trešo mēnesi, kā arī - katram, kuram nav slinkums un kauns no tā, kā tas izskatās no malas, kur jābaidās, ka kāds varētu padomāt, ka šamais ir iestājies nabaga simtlatniekos, - savas dzīvesvietas tuvumā salasīt ar drazām pilnu vienu ne pārāk grūti pastiepjamu gružu vai lielo iepirkuma maisiņu. Gabals taču no tā nenokritīs, vai ne?
Attēla fragments no alksn.is
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
