Urīndzeltenā KNAB aisberga “meistari” nobīstas no PIETIEK jautājumiem, nevēlas atklāt arī objekta un visas kampaņas tāmi
PIETIEK09.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka vēl vakar dienas otrajā pusē Toms Šrāders, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par 25 410 eiro pasūtītā urīndzeltenā „valsts naudas izšķiešanas aisberga” radītājas – SIA Sparta media īpašnieks un vadītājs, solījās sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem šai sakarā, tie tomēr valsts naudas apguvējam izrādījās neatbildami. Pietiek šodien publicē neatbildētos jautājumus, un jāpiebilst, ka tieši tāpat uz jautājumiem aisberga sakarā pagaidām nav vēlējies atbildēt arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, kurš tieši atbildīgs par to, ka šai „sociālajai kampaņai” netika rīkots atklāts konkurss, bet „īstie” pretendenti tika izvēlēti paslepus.
SIA Sparta media rakstiski uzdotie jautājumi (uzņēmums jau iepriekš paziņoja, ka mutiski ne uz vienu jautājumu atbildēt netaisoties):
- no iepirkuma dokumentiem izriet, ka tieši Jūsu uzņēmums ir bijis atbildīgs par KNAB sociālās kampaņas vides objekta – “korupcijas aisberga” izgatavošanu un uzstādīšanu. Vai tā ir?
- kas tieši izgatavoja minēto objektu? Lūdzu, aprakstiet tā konstrukciju, izmantotos materiālus un to konkrētās izmaksas. Pievienojiet arī detalizētu objekta tāmi.
- no kā tieši bija izgatavota aisberga baltā/vēlāk dzeltenā daļa – putuplasta, makrofleksa putām vai kā cita? Atbildei, lūdzu, pievienojiet apliecinājumu par attiecīgā materiāla nekaitīgumu dabai, izmantojot to vides objektam,
- vai aisberga makets un izmantotie materiāli tika saskaņoti ar KNAB? Ja jā, ar kuru tieši KNAB amatpersonu? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
- kādu tieši iemeslu dēļ objects vides ietekmē kļuva dzeltens? Vai par šādu izmantoto materiālu īpašību Jums iepriekš nebija zināms?
- Vai Sparta media bija saskaņojusi vides objekta peldināšanu Daugavā ar vides iestādēm? Atbildei pievienojiet attiecīgo saskaņojumu.
- KNAB ir informējis, ka pirms objekta palaišanas Daugavā Jūs esot veikuši upes gultnes izpēti. Kas tieši to veica? Kādēļ tas bija nepieciešams? Ar kādu tieši metodiku un aparatūru tas tika veikts?
- Kas vēl būs KNAB pasūtītajā kampaņā, kādas kampaņas sastāvdaļas vēl paredzētas? Lūdzu, pievienojiet arī pilnu kampaņas tāmi.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
