Iesaki rakstu: 
Pirms diviem gadiem Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs veicis apjomīgus nekustamo īpašumu darījumus ar vienu no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas īpašniekiem Aivaru Ločmeli. Taču izrādās, ka dažus gadus iepriekš politiķis daļu no šiem zemesgabaliem te pārdevis, te atkal pircis atpakaļ, turklāt vismaz daļa no aizdomīgajām īpašumu shēmām rada iespaidu par to fiktīvo raksturu.
Dīvaini darījumi
Kā rāda Urbanoviča amatpersonas deklarācija, 2008. gadā viņš no Ločmeļa saņēmis 318 tūkstošus latu, noslēdzot kopumā veselus astoņus pirkuma – pārdevuma līgumus par summām no 14,7 līdz 112,3 tūkstošiem latu. Šie darījumi politiķim ļāvuši nokārtot savas kredītsaistības nepilnu 296 tūkstošu latu apmērā.
Taču, kā rāda zemesgrāmatu informācija, vismaz no daļas pārdoto īpašumu Urbanovičs vienreiz šķīries jau iepriekš, turklāt darījumi vismaz no formālā viedokļa politiķim nav bijuši izdevīgi.
Tā 9,8 hektārus Rēzeknes novada Verēmu pagastā Urbanovičs 2001 gadā iegādājies par 2000 latu, dažus mēnešus vēlāk pārdevis par divarpus tūkstošiem kādai SIA Reviteko, savukārt pēc trim gadiem, 2005. gadā šo pašu zemi atkal nopircis jau par 29,4 tūkstošiem latu. Vēl trīs gadus vēlāk, 2008. gada februārī, kad nekustamo īpašumu krīze vēl īsti nebija sākusies, Urbanovičs zemesgabalu Ločmelim tomēr pārdevis par precīzi tādu pašu summu – 29,4 tūkstošiem latu.
Ar vēl 4,9 hektāriem noticis tieši tāpat: 2001. gada rudenī Urbanovičs tos nopircis par 1000 latiem, dažus mēnešus vēlāk pārdevis par Ls 957, 2005. gada aprīlī no tās pašas SIA Reviteko nopircis jau par 14,7 tūkstošiem latu, bet trīs gadus vēlāk Ločmelim pārdevis par tādu pašu summu.
Savdabīgajos darījumos bijusi iesaistīta arī Urbanoviča māsa Marija Ločmele: 2,7 hektāru zemesgabalu Verēmu pagastā viņa brālim 2001. gadā pārdevusi par 1277 latiem, viņš to SIA Reviteko pusgadu vēlāk pārdevis par 1276 latiem, vēl par 84 535 latiem kompānija iegādājusies arī ēkas, tad 2005. gadā Urbanovičs visu īpašumu atpircis par 112 380 latiem un par tādu pašu summu trīs gadus vēlāk pārdevis Ločmelim.
Vēl 6,9 hektārus Verēmu pagastā Urbanovičs no māsas nopircis par 3750 latiem, Reviteko pārdevis par 6380 latiem, atpircis par 20 700 latiem un jau atkal par tādu pašu summu pēc trim gadiem pārdevis Ločmelim.
Politiķis veicis arī vēl īpatnākus darījumus. 1,9 hektārus Rēzeknes novada Griškānu pagastā Urbanovičs no tās pašas SIA Reviteko 2005. gadā iegādājies par 36 tūkstošiem latu, bet 2008. gadā Ločmelim pārdevis jau par nieka 14,8 tūkstošiem latu. Vēl 20,9 hektārus Verēmu pagastā Urbanovičs no Reviteko nopircis par 41,8 tūkstošiem latu un par tādu pašu summu pārdevis Ločmelim.
Urbanoviča skaidrojumi
2001. gada pavasarī, tikai dažus mēnešus pirms šīs gandrīz septiņus gadus ilgušās darījumu ķēdes aizsākuma Latvijas Avīze informēja, ka Urbanovičs netālu no Rēzeknes ceļot māju, kuras vērtība kopā ar iekopto un labiekārtoto apkārtni varētu būt 225 tūkstoši latu.
Tad laikraksts informēja, ka viena jau uzcelta māja turpat netālu reģistrēta uz Urbanoviča dzīvesbiedres Ritas vārda, bet zeme zem iespaidīgās jaunceltnes piederot politiķa māsai Marijai Ločmelei – „vienkārši medmāsai”. Tika pieminēts gan ģimenes draugs, kuram patiesībā piederot ievērojamā būve, gan Uzbekistānas biznesmeņi, kuri atmaksājuši kādu pakalpojumu.
Savukārt paša politiķa skaidrojums tagad ir: uz šīs zemes Rēzeknes pievārtē, kas robežojas arī ar Urbanoviča piemājas zemi, politiķis savulaik ar ģimenes draugu cēlis viesu namu, kas bijis iecerēts kā kopīgs biznesa projekts. Pēc tam, kad kompanjons 2001. gada maijā traģiskā incidentā nogalināts, vēl nepabeigtais projekts palicis uz Urbanoviča pleciem. Viesu nama pabeigšanai ņemts kredīts bankā un privāti aizņēmumi.
Tieši ar kredītmaksājumu slogu un nepieciešamību pēc kredīta summas palielināšanas uz izdevīgākiem nosacījumiem Urbanovičs Pietiek skaidro īpatnos darījumus ar SIA Reviteko. „Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,” skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi – VEF bankā).
Ko politiķis noklusē
Urbanovičs apgalvo, ka SIA Reviteko bijis šī objekta apsaimniekotājs „uz absolūti transparentiem pamatiem”. Taču pirmām kārtām jau Urbanoviča ģimenes drauga vārds saistībā ar šiem īpašumiem nav atrodams ne zemesgrāmatās, ne arī Uzņēmumu reģistrā.
Tāpat spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, Urbanoviča māsa no 2002. līdz pat 2004. gadam bijusi SIA Reviteko izpilddirektore ar paraksta tiesībām. Politiķis atzīst, ka tiešām iekārtojis viņu darbā šajā uzņēmumā, bet tas nenozīmējot, ka aiz Reviteko stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Tomēr Urbanovičs uzskata par labāku nepieminēt, ka 2001. gadā, formāli „pārdodot” īpašumus Reviteko, viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda Lursoft datu bāze, jau kopš 2001. gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% Reviteko kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA Reference Vitalis. Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai Reviteko, bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002. gada septembra SIA Reference Vitalis īpašnieki ir paslēpušies ārzonā – kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors Intex L.L.C. Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā Intex nav norādīta.
Puspolitiskie darījumi
Par to, kāpēc 2008. gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 tūkstošiem latu pārdevis Ločmelim, politiķis skaidro, ka pārdot īpašumu viņu spiedušas finansiālās grūtības – neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. (Tiesa, no amatpersonas 2007. gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.)
„Pārdevu par kredītu,” saka Urbanovičs. Skaidra nauda darījumā neesot apgrozīta – viņa vienīgais ieguvums no tā esot atbrīvošanās no kredītmaksājumiem. Ar Ločmeli viņš esot bijis pazīstams vēl pirms šī darījuma – gadus četrus, piecus.
Ločmelis šogad maksimālo summu – 18 tūkstošus latu – ziedojis apvienībai Par labu Latviju un kandidējis no tās kā sestais numurs Vidzemes sarakstā, kā arī vēl aizvien ir PLL valdē. Ločmelis saistīts arī ar Urbanoviču, jo uzņēmējs savulaik ziedojis naudu Baltijas forumam, kura prezidents ir Saskaņas centra Saeimas frakcijas līderis.
Ločmelis Pietiek neslēpj, ka viņš un citi uzņēmēji foruma kuluārus ir izmatojuši biznesa sarunām ar ietekmīgām Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem, kuru atlasīšana ir Urbanoviča kā foruma prezidenta rokās. Urbanovičs nepiekrīt vērtējumam, ka, slēdzot biznesa darījumu ar uzņēmēju, kurš iepriekš izmantojis viņa politiskos sakarus, būtu jaucis biznesu ar politiku.
„Tā bija tīra biznesa interese,” uz Pietiek jautājumu, vai vairāk nekā 300 tūkstošu latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsver arī Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008. gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis. Kāpēc šādā zelšanas laikā tas pārdots par kredīta summu un Urbanovičs faktiski zaudējis vairākus gadus maksātos procentus, netiek paskaidrots.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
