Iesaki rakstu: 
Aiz ofšora Intex L.L.C., kuram politiķis Jānis Urbanovičs pirms vairākiem gadiem caur citiem uzņēmumiem no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos nekustamos īpašumus Latgalē, kā patiesais labuma guvējs tiešām slēpies politiķa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde, kurš turklāt ārzonas uzņēmumu „piemirsis” norādīt amatpersonas deklarācijā, - to apliecina Uzņēmumu reģistrā atrodamie dokumenti.
Kā Pietiek jau informēja, laikā no 2001. līdz 2005. gadam Urbanovičs ar SIA Reviteko slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vesela virkne nekustamo īpašumu sākotnēji vismaz formāli pārgāja no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem tika oficiāli atpirkti par vairākkārt lielāku naudu.
Uzņēmumam Reviteko Urbanovičs 2002. gadā šos īpašumus oficiāli pārdeva par nedaudz vairāk kā 95 tūkstošiem latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 tūkstošiem latu. Savukārt jau 2005. gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA Reviteko atpirka, oficiāli kopā samaksājot kopumā vairāk nekā 311 tūkstošiem latu.
Sākotnēji Urbanovičs nepieminēja, ka 2001. gadā, formāli „pārdodot” īpašumus Reviteko, viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda firmas.lv datu bāze, jau kopš 2001. gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% Reviteko kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA Reference Vitalis. Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai Reviteko, bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdeva pats sev, savukārt atpirka jau no publiski nezināmiem ļaudīm, iespējams, arī pats no sevis: kopš 2002. gada septembra SIA Reference Vitalis īpašnieki ir paslēpušies ārzonā, un kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors Intex L.L.C.
Pēc pirmās konsultēšanās ar savu juristu Urbanovičs, atbildot uz Pietiek jautājumiem, atminējās, ka ar Reviteko tomēr bijis saistīts, savukārt, jautāts par ārzonas kompānijas Intex L.L.C. labuma guvējiem, norādīja kādreizējā pašvaldības uzņēmuma SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētāja vietnieka Roberta Bindes virzienā. Tāds esot bijis Bindes nosacījums – iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur Intex L.L.C..
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kuras viņš iesniedzis kā SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA Reviteko 200 latu vērtībā. To apliecina arī Uzņēmumu reģistra dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās, ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija Intex L.L.C.
Pats Binde, kurš 2002. gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, Pietiek atteicās atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču. Viņš aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Pietiek Uzņēmumu reģistrā iegūtie dokumenti tad arī skaidri parāda, ka Binde laikā, kad pildījis pašvaldības uzņēmējsabiedrības Getliņi EKO vadītāja vietnieka pienākumus un skaitījies valsts amatpersona, vienlaikus arī, pēc visa spriežot, tiešām bijis Intex L.L.C. vienīgais vai viens no īpašniekiem.
Tieši Binde saskaņā ar Uzņēmumu reģistra dokumentiem jau 2002. gada septembrī, kad notika Reference Vitalis kapitāldaļu „pārdošana” ārzonas kompānijai, bijis šī ofšora pilnvarotais pārstāvis. Spriežot pēc Uzņēmumu reģistrā atrodamajiem dokumentiem, nekas viņa statusā nav mainījies arī vēlāk.
Kad Binde 2003. gadā kļuva par valsts amatpersonu, viņš nav norādījis ne savā īpašumā esošu ārzonas kompāniju, ne arī to, ka ir šīs ārzonas kompānijas „īstenais un likumīgais pilnvarnieks”.
Taču uz Pietiek jautājumiem par šo tēmu Binde atbildēt nevēlējās. Arī Urbanovičs ne uz kādiem papildus uzdotiem Pietiek jautājumiem atbildēt vairs nevēlējās. Pirms tam politiķis īpatnos darījumus skaidroja ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
