Droši vien katras jomas profesionāļiem ir sava valoda - jēdzieni, kas it kā ir latviski, taču īsti neatbilst tam, kā tos lieto tauta. Redz, Gaiziņkalns nav kalns, bet paugurs, Deglava tilts nav tilts, bet pārvads, un ķirsis nav oga, bet ķirbis gan ir. Parasti profesionāļi, dzirdot tautas pieļautās "kļūdas", vieglā pārākuma apziņā vienkārši norāda uz neprecīzo izteikumu, bet ir arī tādas pārteikšanās, kuras dzirdot profesionāļi aizsvilstas (pamēģiniet, piemēram, pateikt ornitologam "putni un dzīvnieki"). Meža nozares runasvīri šajā jomā ir gājuši vēl tālāk.
Pēdējā laikā parādījusies tendence asi apkarot frāzi "mežu izciršana", tos, kas šo frāzi izmanto, ierindojot pie meža nozares pretiniekiem vai labākajā gadījumā vienkārši nejēgām. "Mežu izciršana", lūk, esot tas pats, kas "atmežošana", t.i. meža nociršana, to pēc tam vairs neatjaunojot, bet zemi izmantojot citiem mērķiem. Meža nozare Latvijā nodarbojoties ar "mežu ciršanu", bet nekādā gadījumā ne ar mežu izciršanu, un tie, kas apgalvo pretējo, akli seko vides organizāciju demagoģijai.
Nonācis pat tik tālu, ka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pēc koku ciršanas noteikumu grozījumiem veltītā Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" (skatāms šeit), metās rakstīt sūdzību Latvijas Radio vadībai, norādot, ka tēmas formulējumā ietvertā "mežu izciršana", liecinot par to, ka radio pieslējies vienas interešu grupas viedoklim.
A. Muižnieka vēstuli pilnībā var izlasīt šeit, bet te būtiskākais fragments: "Vēršam uzmanību, ka sabiedriskajam medijam, piedāvājot tēmas par konkrētām nozarēm, vajadzētu lietot terminus, kādi tiek lietoti nozaru normatīvajos aktos. Mums ir MK noteikumi par koku ciršanu mežā, par meža atjaunošanu utml. Mums nav normatīvos noteikumi, kuros ir atrunāta kārtība par koku IZCIRŠANU. Koku izciršana normatīvos ir atrunāta MK noteikumos par atmežošanu, t.i., zemes lietojuma maiņa no meža zemes uz citu veidu, piemēram, apbūvei un vai infrastruktūras izbūvei.
Šajos gadījumos MEŽA TAJĀ VIETĀ VAIRĀK NEBŪS. Savukārt mežsaimniecībā arī pēc koku nociršanas to vietā pēc noteikta laika būs mežs. Tādējādi sabiedriskais medijs, lietojot terminu "meža izciršana" runājot par mežsaimniecību, maldina sabiedrību, veidojot negatīvu viedokli pret vienu no Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem svarīgākajām nozarēm..."
Šeit redzams galvenais iemesls, kāpēc parādījusies tendence tik nikni cīnīties pret jēdzienu "izciršana" - sabiedrībai par to ir negatīvs viedoklis. Bet vai tiešām šī vārda lietošana mežsaimniecības kontekstā ir pret meža nozari noskaņoto demagogu izgudrojums? Šķistu pašsaprotami, ka pagaidām vēl neapkarotais jēdziens "izcirtums" apzīmē kaut ko tādu, kas rodas izciršanas rezultātā, bet labi - paskatīsimies, ko nozīmē pats vārds "izcirst".
Var sākt, vienkārši iegūglējot... Tā jūs nonāksiet, piemēram, Akadēmiskajā terminu datubāzē, kur, atsaucoties uz J. Dolača "Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcu", doti tulkojumi jēdzienam "izcirst (mežu)" citās valodās. Pēc šiem tulkojumiem ir skaidrs, ka izciršana nenozīmē tikai atmežošanu, bet arī parastu mežizstrādi. Un arī Valsts meža dienests ar "izciršanu" nesaprot tikai atmežošanu.
Lūk, piemēram, attēls no VMD interneta lapas: https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/01/48/75/Izcirstasplatibasvienlaidus2005-2018.gadosha.jpg
Bet kā ar normatīvajiem aktiem, kuru terminoloģijas ievērošanu pieprasa A. Muižnieks? Noteikumos par koku ciršanu mežā vārds "izcirst" dažādos locījumos lietots vairākkārt (26., 43., 44., 52., 72., 76., 88. punktā un 13. pielikumā), un tikai 43. un 44. punktā, kuros runāts par ainavu cirtēm, šis vārds lietots attiecībā uz tādu darbību, pēc kuras izcirsto vairs neatjauno. Savukārt "MK noteikumos par atmežošanu" jeb Noteikumos par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību vārds "izcirst"... nav lietots ne reizi.
Tā nu iznāk, ka A. Muižnieks tik ļoti aizsvilies dusmās uz Latvijas Radio, ka nav pat veltījis laiku, lai pārskatītu normatīvos aktus, kuru terminoloģijas ievērošanu prasa no žurnālistiem. Vai arī šis ir kārtējais gadījums, kad fakti tiek sagrozīti pavisam apzināti, jo, kā jau esmu norādījis iepriekš (šeit), koku ciršanas noteikumu grozījumu virzītāji neizceļas ar cieņu pret faktiem.
Taču meža nozares sabiedrisko attiecību slīpētāji un vārda "izcirst" apkarotāji nav ņēmuši vērā būtiskāko - sabiedrības nepatika ir ne jau pret vārdu kā tādu, bet pret to, kas notiek mežā. Pārsauciet mežu izciršanu kaut par "gaismas nešanu", un ticiet man - pēc kāda laika sabiedrībai nepatiks arī šie vārdi.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com






Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.