Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc apvienības Par labu Latviju (PLL) smagā zaudējuma 10. Saeimas vēlēšanās tai būtu jārīko „kļūdu izvērtēšanas konference”, lai apzinātu, kur meklējami neveiksmes cēloņi un, kā rīkoties tālāk, uzskata PLL valdes priekšsēdētājs, eksprezidents Guntis Ulmanis. „Es atlaidīšu valdi,” vēlēšanu naktī, kad Andris Šķēle un Ainārs Šlesers jau sen bija pametuši rezultātu sagaidīšanas vietu viesnīcā Rīdzene, Pietiek paziņoja Ulmanis. Šoku par PLL izgāšanos pret rītu neslēpa arī apvienības valdē pārstāvētie miljonāri, kuri šo sev negaidīto iznākumu apsprieda vieni paši, bez 2.

PLL miljonāri šokā

Ko darīt ar neveiksmi piedzīvojušajiem PLL līderiem – Šķēli un Šleseru –, kā arī ideju par Tautas partijas un LPP/LC saplūšanu vienā politiskajā spēkā, drīzumā būs jālemj apvienības valdei. Tomēr pārliecības, ka Ulmanis vēlēšanu rezultātu emociju iespaidā pausto apņemšanos par valdes atlaišanu realizēs, līdz galam nav. Līdz šim toni PLL ir diktējuši Šķēle un Šlesers. Pietiek zināms, ka arī vēlēšanu naktī par spīti tam, ka neveiksmē tika vainoti tieši 2, viņi abi atļāvušies Ulmanim aizrādīt par rezultātu pārāk paškritisko komentēšanu televīzijas tiešraidēs.

Šlesers izvairījās no vēlēšanu neveiksmes iemeslu meklēšanas pašā PLL, vairākkārtīgi uzsverot, ka Vienotība un tās premjers Valdis Dombrovskis šīs vēlēšanas nopirkuši par starptautisko aizdevēju piešķirto kredītu. „Cilvēki balsoja par stabilitāti, kas ir mazākais ļaunums. Mēs nevarējām sacensties ar valdību, kurai ir tādi resursi.” Savukārt Šķēle no Rīdzenes drīz bija devies uz pustukšo TP biroju, kur nedaudzie no reģioniem sabraukušie partijas biedri atstāja apjukušu iespaidu.

Pietiek Šķēli pamanīja vientuļu sēžam tumšā stūrī un datora ekrānā apskatām vēlēšanu provizoriskos rezultātus, kas jau tobrīd ziņoja par PLL sakāvi. Politiķis atstāja nelīdzsvarotu iespaidu, kad ar garu pārmetumu tirādi atteicās runāt ar Pietiek un portāla Ir.lv žurnālistēm, pirmajai pārmetot to, ka portāls reģistrēts Islandē, nevis Latvijā, otrai – to, ka viņa pārstāv „angažētu izdevumu”. „Es jums neticu!” uz priekšu sagumis, ar spīdumu acīs skaldīja Šķēle.

Tikmēr centrālais jautājums, ko līdz rītam bez Šķēles un Šlesera klātbūtnes pārrunāja PLL kampaņu finansējušie miljonāri un eksprezidents Ulmanis, bija: „Kādēļ vēlētāji nenoticēja Šķēlem un Šleseram?”

Atzīstot kļūdas un atšķirībā no 2 – arī neveiksmīgo vēlēšanu rezultātu, Ulmanis Pietiek dedzīgi uzsvēra, ka nevienu brīdi nenožēlo iesaistīšanos PLL. Tas, ko viņš sev pārmetot, – nepietiekami aktīvo darbību, piekrītot, ka priekšplānā izvirzās Šķēle un Šlesers. „Mani bukleti palika manas mašīnas bagāžniekā, un manas runas palika manā galvā,” vēlēšanu naktī sarūgtināti noteica eksprezidents.

Ulmaņa noskaņojums vēlēšanu naktī lielā mērā balstījās PLL ietekmīgo miljonāru viedoklī, no kuriem daži līdz rīta gaismai ar eksprezidentu neformālā gaisotnē diskutēja par vēlēšanu iznākuma iemesliem viesnīcas Rīdzene bārā. „Es esmu šokā par rezultātu,” pret rītu atzina PLL valdes loceklis, būvuzņēmuma Skonto būve līdzīpašnieks Guntis Rāvis.

Gāzes kompānijas Itera Latvija šefs Juris Savickis, uzklausot viedokļus par neveiksmes cēloņiem, pēkšņi pārtrauca domīgo klusēšanu, retoriski izmetot: „Jā, mēs vienkārši izšķiedām naudu, nu, ko darīt, nu?” Rāvis vairākkārt uzsvēra, ka nav politiķis un priekšvēlēšanu taktikas izvēlē ir paļāvies uz Šķēli un Šleseru: „Ko es tur varu apšaubīt, ja man trīskārtējs premjers saka – tā vajag?”

Šmidre: no varas taisīt biznesu nav pareizi

Kā versijas par galvenajiem neveiksmes iemesliem izkristalizējās „Šķēles faktors”, kā arī abu 2 nevēlēšanās mainīt komunikācijas stilu ar sabiedrību, nerespektējot to, ka lielā daļā sabiedrības ir pārliecība par viņu negodīgumu un savtīgajiem nolūkiem. Jau iepriekš avoti PLL un ar to saistīto uzņēmēju aprindās Pietiek bija atklājuši, ka sākotnēji vēl tikai idejas stadijā esošās apvienības uzņēmēju spārnam bijušas iebildes pret to, ka Šlesers veido tandēmu ar Šķēli.

Viens no šiem uzņēmējiem, Rīgas piena kombināta līdzīpašnieks Atis Sausnītis vēl 2009. gada augustā, kad gaisā jau virmoja runas par Šķēles iespējamo atgriešanos, atklātā sarunā teica: „Šķēles spējas ir fenomenālas, bet otrreiz vienā upē neiekāpsi.” Dažus mēnešus vēlāk viņš tomēr nostājās aiz PLL un veicināja Šķēles atgriešanos. Vēlēšanu naktī Sausnītis savu kritiku fokusēja uz PLL priekšvēlēšanu kampaņas un sabiedrisko attiecību veidotājiem. Arī vairāki citi PLL miljonāri mētājās ar frāzēm: „Ēriks [Stendzenieks, kurš gadiem ilgi veido Šlesera kampaņas] ir jāizmet.”

Tikmēr vēlēšanu uzvarētāju - Vienotības – svinību vietā viesnīcā Elizabete no miljonāriem bija sastopams Pēteris Šmidre, kurš savu kapitālu ir nopelnījis telekomunikāciju biznesā un 2002. gadā, dibinoties Jaunajam laikam, tam ziedoja 25 000 latu. Vienotības uzvarētāju smaids atspīdēja arī Šmidres sejā, un viņš sevi nošķīra no to miljonāru kategorijas, kuri dažus kvartālus tālāk gaidīja PLL vēlēšanu rezultātus. „Tie cilvēki tur aizgāja, lai taisītu varu un no varas taisītu biznesu, bet tādas lidmašīnas tālu nelido, jo tas nav pareizi,” Pietiek vērtēja Šmidre.

Tas, ko līdztekus priekam par pašu uzvaru varēja saklausīt Vienotības un ZZSvēlēšanu nakts svinībās, bija gandarījums par divu lielo spēlētāju – Šķēles un Šlesera ietekmes zaudējumu. Visizteiktāk tas bija jūtams pie ZZS. Un tas ir saprotams, jo uz 2 neveiksmes savu ietekmi ir palielinājis trešais oligarhs – Aivars Lembergs. Tieši viņš un ZZSvēl bez PLL pretendēja uz to elektorāta daļu, kuriem tuva „saimnieku” ideoloģija.

Iepriekšējā reize, kad tik spilgti bija jūtams politisko konkurentu gandarījums par kādas partijas galu, bija 1999. gada 17. jūnijs, kad Tautas partija, TB/LNNKun sociāldemokrāti Saeimā bloķējās, lai par Valsts prezidenti ievēlētu Vairu Vīķi-Freibergu. Latvijas ceļš toreiz cieta sakāvi, un aizkulišu vienošanās starp konkurentiem jau iezīmēja jaunas koalīcijas aprises. TP un tēvzemiešu prieks par LC gala sākumu tonakt Saeimas kuluāros pat aizēnoja prezidenta vēlēšanu izdošanos.

Runā par uzņēmēju politisko staigāšanu

Rīgā jau pāris divas nedēļas pirms vēlēšanām, kad bija skaidrs, ka PLL reitingi nerāda kāpumu, runāja, ka sākusies nervozitāte apvienību atbalstošo uzņēmēju vidū. Atsevišķi uzņēmēji, kuru vārdi netiek atklāti, meklējuši kontaktu ar sagaidāmajiem vēlēšanu uzvarētājiem – Vienotību un Saskaņas centru. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze neuzrāda, ka šī tendence sakristu ar oficiāliem ziedojumiem. Tomēr atsevišķi PLL atbalstītāju lokam pieskaitāmi uzņēmēji no būvfirmu vidus mēnesi pirms vēlēšanām ir noziedojuši JL. Tā ar ceļubūves firmu A.C.B. saistītā Aizputes ceļinieka līdzīpašnieks Mārtiņš Lāma JL 9. septembrī ziedojis 18 000 latu. Arī SIA Arčers pārstāvis Kaspars Garkanis 9. septembrī JL ziedojis 18 000 latu. 31. augustā viņš 10 000 latu bija ziedojis PLL.

Edgars Jaunups, kurš ir viens no tiem, kas no Jaunā laika puses tradicionāli uztur kontaktus ar uzņēmējiem, Pietiek šādu tendenci neapstiprināja. Tikmēr SC līderis Saeimā Jānis Urbanovičs nenoliedza, ka ar viņu runājuši vairāki ar PLL saistīti uzņēmēji. „Viņi ir bažīgi par sava biznesa attīstību, viņi nevar atļauties izšķērdību,” kādu laiku pirms vēlēšanām Pietiek teica Urbanovičs. Uzņēmēju vārdi netika atklāti, bet teikts, ka labvēlība izpaužas kā apliecinājums, ka viņiem piederošajos uzņēmumos darbinieki tiek mudināti balsot vai nu par PLL, vai SC.

Vienlaikus Skonto būves līdzīpašnieks Rāvis, vēlēšanu naktī apstiprinot, ka noteikti centīsies ar vēlēšanu uzvarētājiem nodot savu izpratni par ekonomisko politiku, uzsvēra, ka piesliešanās Vienotībai nav iespējama: „Es nevaru iet ar tiem, kuri saka, ka nodokļi ir jāpaceļ. Es gadā nodokļos samaksāju 10 miljonus, un man ir svarīgi, lai netiktu kropļota konkurence – lai nodokļi būtu zemāki, bet maksātu visi.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...