Uldis Pīlēns – vecs komjaunietis ar labu “reputāciju” jaunā maisā
Pietiek lasītājs02.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā 14.Saeimas vēlēšanas nav vairs aiz kalniem, no visām malu malām lien ārā vecie komjaunieši, Kremļa adepti un visādi uzņēmēji ar vairāk vai mazāk apšaubāmu reputāciju, lai izmantotu šo brīdi un izdarītu visu iespējamo, lai tiktu pie “siles”. Šoreiz manu uzmanību ir pievērsis bēdīgi slavenā Andra Šķēles draugs Uldis Pīlēns, kurš ir nolēmis iet politikā, nodibinot partiju “Apvienotais Latvijas saraksts”, apvienojot tajā politiskos spēkus, kas visu šo laiku ir parazitējuši un radījuši iespaidu par aktīvu darbību.
Piemēram, ar kādiem labi paveiktiem darbiem jums asociējas šajā apvienībā iekļautā Latvijas Reģionu apvienība, Zaļā partija un Liepājas partija? Man, piemēram, Reģionu partija asociējas ar Nelliju Kleinbergu, kura vienkārši atsēdēja sev piešķirto laiku 12.Saeimas sastāvā, nonākot pirmajās vietās pēc saņemto piemaksu un kompensāciju apjoma salīdzinājumā ar pārējiem 99 tautas kalpiem. Par Zaļo un Liepājas partijām labāk nemaz nesākšu.
Kaut kur tas viss jau ir piedzīvots un redzēts neskaitāmas reizes. Proti, kārtējais bijušais komunists, šoreiz Pīlēns, piesakās glābt Latviju. Piekrītu, cilvēkam ir laba/veiksmīga uzņēmēja reputācija, bet tikai vienu nesaprotu – priekš kam atkal jālien valsts pārvaldē? Neticu, ka viņam ir iesāpējusies sirds par latviešu tautu, vai Latviju kopumā.
Lai lieki netērētu laiku, izlasiet paši šīs rindas par Pīlēnu no Liepājas avīzes “KOMUNISTS” Nr.190 (1983.10.05.):
“Pilsētas 17. sasaukuma Tautas deputātu padomes 6. sesijā Uldis Pīlēns apstiprināts par pilsētas galveno arhitektu. Uldis Pīlēns dzimis 1956. gadā Liepājā. 1974. gadā beidzis Liepājas 5. vidusskolu, viņš iestājās Rīgas politehniskā institūta arhitektūras fakultātē. 1976. gadā komandēts uz Vācijas Demokrātisko Republiku, lai turpinātu studijas Veimāras augstākajā arhitektūras un celtniecības skolā. 1980. gadā viņš to beidza ar izcilību.
Pēc augstskolas beigšanas Uldis Pīlēns strādāja Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko pētījumu institūtā par dizaina centra vadītāju. Viņš ir Latvijas PSR Valsts plāna komitejas tehniskās estētikas problēmu padomes biroja loceklis. Kopš 1983. gada PSRS Mākslinieku savienības jauno mākslinieku apvienības biedrs.
U. Pīlēns dienējis Padomju Armijā, apbalvots ar otrās pakāpes medaļu «Par izcilību karadienestā». Viņš apbalvots arī ar Vācu un padomju draudzības biedrības (VDR) sudraba goda nozīmi, Starptautiskās arhitektu savienības medaļu un diplomu. Kopš 1970. gada U. Pīlēns ir VĻĶJS (Vissavienības Ļeņina komunistiskā jaunatnes savienība) biedrs.”
Cik saprotu, Pīlēns vienmēr ir labi kalpojis sistēmai, komunistu sistēmai, kā nekā bijis komjaunatnes biedrs. Tie tomēr nebija nekādi pionieri, kur visiem jāstājas piespiedu kārtā. Komjaunatne bija zīmogs, ka tās biedrs ir lojāls padomju iekārtai. Vēl jo vairāk, cik jūs pazīstat cilvēkus, kas no dienesta PSRS armijā ir atgriezušies mājās ar otrās pakāpes medaļu «Par izcilību karadienestā»? Par šo medaļu vien Pīlēnam neredzēt pielaidi valsts noslēpumam kā savas ausis.
Nezinu, kā Jums, bet man šis politiskais projekts izskatās pēc Šķēles Tautas partijas reanimēšanas mēģinājuma…
Avoti:
periodika.lv - Liepājas avīzes “KOMUNISTS” Nr.190 (1983.10.05.)
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
