Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem kara noziedznieks Putins uzsāka “specoperāciju”. Plāns bija 96 stundās iekarot Ukrainu, paredzot, ka ukraiņu valdība bēgs, armija bez ierunām padosies, bet sajūsminātā Ukrainas tauta bučos “atbrīvotāju” tankus un sagaidīs tos ar ziediem un pīrāgiem. Ukraiņu varonīgā pretošanās apturēja šo murgaino ieceru īstenošanu par PSRS impērijas atjaunošanu un “krievu pasaules” iedibināšanu no Vladivostokas līdz Lisabonai.
Putinisms ir vissatrunējušākā un visprimitīvākā vara
Nav šaubu, ka, ātri uzveicot Ukrainu, sekotu uzbrukums Polijai, Baltijas valstīm un Zviedrijai ar mērķi iznīcināt Rietumu demokrātiju un NATO. Tomēr, lai kā Krievija gribēja parādīt savu pseidovarenību, šobrīd iluzorās “krievu pasaules” Potjomkina sādža brūk un plīst pa visām šuvēm.
Jāatceras, ka visi asiņainie diktatori - Kadafi, Huseins un citi - savu dzīvi beidza nožēlojami traģiski. Putins nebūs izņēmums - jau šobrīd visa civilizētā pasaule gaida viņa galu. Jautājums vien, cik lielā apmērā izaugs izsludinātā atlīdzība par bunkurā tupošā fīrera novākšanu un kurš būs tas, kas ne vien atbrīvos pasauli no šī asiņainā pundura, bet pie viena arī labi nopelnīs!
Eiropa atkal pieredz krievu barbaru plosīšanos
Šķiet, šodien pasaulē nav neviena, kurš nezinātu, kas ir Buča un Mariupole. Šīs Ukrainas pilsētas uz visiem laikiem cilvēces kolektīvajā apziņā tiks saistītas ar baisu slaktiņu, kurā krievu orki, t.i. krievu armija ar baudu izvaroja, nogalināja un spīdzināja visus ukraiņus pēc kārtas - arī mazus bērnus.
Diemžēl ne jau pirmo reizi Eiropa spiesta saskarties ar šo tumsonīgo necilvēku invāziju - 1945. gadā krievu armija Vācijā izvaroja vismaz 2 miljonus sieviešu vecumā no 8 līdz 80 gadiem. Līdzīgi tā rīkojās arī Ungārijā, Latvijā un citās valstīs, kas pieredzējušas krievu īstenoto “atbrīvošanu”.
Krievu vardarbībai ir arī gluži “materiālistiskas” saknes - kā vaņku marodieri laupīja Austrumprūsijā un Berlīnē, tā šodien tie to pašu dara Ukrainā. Netiek smādētas ne mikroviļņu krāsnis, ne televizori un pat ne sieviešu apakšveļa, tualetes podi un suņu būdas. Turklāt šo laupīšanu neveic kādi mistiski, nezin no kurienes uzradušies “indivīdi” - to veic regulārā Krievijas armija, kas tādējādi īsteno savas valsts varas apzināto politiku - masveida teroru un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Vistraģiskākais, ka daudzi krievi joprojām atsakās ticēt acīmredzamajam. Šķiet, ka tik ļoti ar propagandas aklumu sistai tautai nākotnes var arī nebūt, - tāds var izrādīties “krievu pasaules” celšanas plāna baisais atlikums.
Patiesības mirklis ir klāt arī Latvijā
Šis baisais karš ir parādījis, kas īsti ir kas arī Latvijā. Ja kvēlo putinistu jeb tā sauktās piektās kolonnas esamība īpašu pārsteigumu neradīja, tad kopējais nozombēto ļautiņu skaits, sevišķi Latgalē, ir šokējošs.
Paldies Dievam, ka mūsu valdībā vēl ir tādi vīri kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Paldies Dievam, ka mūsu valdībā nav Gobzema vai Šlesera. Ar pārējiem valdības un Saeimas nīkuļiem un naudas izšķērdētājiem, kuri īpaši “izcēlās” COVID laikā, vēlētāji tiks galā pie rudenī gaidāmo vēlēšanu urnām.
Tikmēr neatslābsim, jo pašlaik notiek civilizācijas karš ar barbarismu. Krievijas agresijai ir jāatbrīvo mūs no egoisma un vienaldzības. Kaut uz laiku aizmirsīsim sīkos strīdus par to, vai saldējums jāsauc par melnīti vai baltīti, beigsim kašķēties par to, kurš ir vakseris, antivakseris, kovididiots, liberasts vai konservs. Esam vienoti, jūtam līdz un palīdzam Ukrainai, atbalstām tās armiju un sniedzam patvērumu kara bēgļiem.
Gļēvuļi un vienaldzīgie kļūst par vergiem, nākotne pieder brīviem un drosmīgiem cilvēkiem! Katra brīvību mīloša cilvēka ieguldījums ir svarīgs, citādi karš jau visā drīzumā var pieklauvēt pie mūsu namdurvīm.
Slava varoņiem! Slava Ukrainai! Dievs, svētī Latviju!






Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.