Iesaki rakstu: 
“Ja ukraiņu rīcībā jau būtu viss iepriekš pieminētais, tad pat bērnudārzniekam ir skaidrs turpmāko notikumu scenārijs - ukraiņi atkāpjas dziļāk savā teritorijā, ievilinot pretinieku un piespiežot to izstiept loģistiku. Tiek veikts māņu pretuzbrukums citā virzienā. Tam seko trieciens ar HIMARS, izmantojot arī ATACMS raķetes pa pretinieka noliktavām un komandcentriem. Ar tanku ķīļu palīdzību tiek aplenkts pretinieka grupējums vai grupējumi (atkarībā no situācijas), vienlaicīgi nogriežot tos to apgādes līnijām. Tad artilērija un aviācija sāk metodiski iznīcināt aplenkto grupējumu līdz pēdējam okupantam.”
Tas ir fragments no mana šī gada februārī Pietiek.com publicēta raksta ar virsrakstu “Pulkstenis tikšķ Donbasā”. (https://pietiek.com/raksti/pulkstenis_tiksk_donbasa/). Atzīšos, ka cerēju gūt estētisku baudu, vērojot, kā NATO apmācīti un apbruņoti ukraiņu spēki veic pretinieka aizsardzības pārrāvumu, kas rezultējas vienā vai vairākos operatīvajos aplenkumos, vai, ja spēki to atļauj, veic stratēģiska līmeņa aplenkumu ar sekojošu pretinieka iznīcināšanu - kaut kas līdzīgs Vērmahta operācijām pirmajos mēnešos pēc apsteidzoša uzbrukuma PSRS.
Diemžēl realitāte ienesa savas korekcijas. Šajā sakarā vēl viens izraksts no iepriekš pieminētā raksta: “Izlasot šo, lasītājam var rasties jautājums - kāpēc tāda steiga ar smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un tikai tagad. Faktiski tagad ir runa par to, kurš pirmais paspēs - Kremļa žurka vai ukraiņi.” Izskatās, ka pirmie paspēja iebrucēji. Pieļauju, ka krievu ģenerālštābs cītīgi seko maniem rakstiem Pietiek.com, tāpēc arī savlaicīgi izveidoja dziļi ešelonētu aizsardzības līniju visā frontes garumā. Attiecībā uz pirmo daļu tas, protams, ir joks, bet pārējais atbilst realitātei. Arī Kahovskas HES tika uzspridzināta, lai aizkavētu ukraiņu uzbrukumu virzienā Hersona-Azovas jūras piekraste, kas no militāra viedokļa bija pareizs solis.
Šeit rodas loģisks jautājums - kāpēc Ukrainas sabiedrotie nedeva smago bruņojumu jau pēc agresora Kijivas ieņemšanas operācijas izgāšanās, kad kļuva skaidrs, ka nekāda partizānu kara nebūs, bet būs pilna mēroga karš ar visa veida bruņojuma pielietošanu? Ja šis bruņojums būtu savlaicīgi piegādāts, tad šodien ukraiņiem nenāktos “grauzties” nocietinātās pretinieka pozīcijās. Ar raķešu ATACMS un F-16 lidaparātu piegādi nav skaidrības pat šodien.
Pastāv viedoklis, ka ASV nav ieinteresēta Krievijas ātrai sagrāvei Ukrainas teritorijā, bet cer pakāpeniski novājināt Kremļa režīmu līdz tā sabrukumam. Šim viedoklim varētu piekrist, ņemot vērā to, ka Kremļa “gopņiks” ar savu kodolrungas vicināšanu ir parakstījis sev nāves spriedumu, turklāt cita loģiska izskaidrojuma “gumijas vilkšanai” ar bruņojuma piegādi vienkārši nav (par to, ka visas atrunas attiecībā uz F-16 piegādi ir baltiem diegiem šūtas, biju jau rakstījis iepriekš- https://pietiek.com/raksti/kapec_ukrainai_nedod_f-16/?nomob).
Šādos apstākļos ukraiņu ģenerālštābs ir izvēlējies nogaidīšanas taktiku, taupot dzīvā spēka resursus un necenšoties par katru cenu pārraut pretinieka aizsardzību, bet tā vietā izmantot savas priekšrocības izlūkošanā un augstas precizitātes artilērijā.
Saskaņā ar vairuma analītiķu pausto Ukrainas BS uzbrukuma “karstā fāze” bija sākusies 05.06.2023. Līdz tam tika veikti izlūkošanas reidi nelielu grupu sastāvā (līdz rotai). Sākot no 5.jūnija, tika iesaistīti jau lielāki spēki bataljonu taktisko grupu sastāvā, un uzbrukumi tika veikti 3- 4 virzienos praktiski visā frontes garumā, turklāt atsevišķos virzienos nedēļas laikā pretinieks tika atspiests līdz 5 km attālumā. Vēlāk gan šīs virzības ātrums samazinājās, kas ļāva KF AM runasvīram Konošenkovam muldēt par to, ka Ukrainas armija ir kārtējo reizi pilnīgi iznīcināta. Savukārt Kremļa žurka Pēterburgas forumā paziņoja saviem viesiem no Āfrikas, ka esot iznīcināti pieci no diviem uz to brīdi ukraiņu rīcībā esošajiem Patriot kompleksiem.
Šajā fāzē ukraiņu uzdevums acīmredzot ir uztaustīt vājās vietas pretinieka aizsardzībā, lai tad veiktu pārrāvumu aizsardzības dziļumā, novirzot tur stratēģiskās rezerves ar sekojošu izeju operatīvajā telpā un uzbrukuma izvēršanu. Vienlaikus tas liek pretiniekam “izšķīdināt” savas rezerves paliekot neziņā par ukraiņu plānoto galvenā trieciena virzienu. Tanī pat laikā atsevišķās vietās, piemēram, pie apdzīvotās vietas Velika Novosilka un Bahmutā, kur pretiniekam bija izveidojušies izvirzījumi ar izstieptiem flangiem, ukraiņu spēki, veicot flangu triecienus, ir radījuši krieviem operatīvā aplenkuma draudus. Kā uzskata daži analītiķi, tad kopumā dotajā periodā kaujās tika iesaistītas 3 ukraiņu brigādes no tām 12, kas tika sagatavotas un apbruņotas atbilstoši NATO standartiem, gatavojoties vasaras ofensīvai.
Lai aiztaupītu kreņķi maniem kritiķiem - dažādiem nelgām un dīvānā pirdējiem, nobeigumā atzīmēšu, ka raksts ir tapis 17.06.2023 un uz tā publicēšanas brīdi var būt notikušas būtiskas izmaiņas kara laukā. Sekojam līdzi. Un vēl - viss šeit sarakstītais ir simtprocentīgs atstāsts tam, ko 30 gadus atpakaļ prognozēja un savā YouTube blogā izklāstīja pazīstamais analītiķis un ex-čekists Jurijs Švecs, atsaucoties uz savu insaideru LV ZS štābā majoru Jāni Slaidiņu.
Slava Ukrainai un necilu galu krievu okupantiem!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
