Ukrainas kriminālprocesā figurē arī Meļņika saistību raksts par 50 miljoniem dolāru
PIETIEK19.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ukrainā izmeklētajā kriminālprocesā par šīs valsts kompānijas līdzekļu izlaupīšanu 1,7 miljardu grivnu apjomā, kura ietvaros Ukrainas tiesa nolēmusi uzlikt arestu Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika mantai un kapitāldaļām, figurē arī kāds īpaši interesants dokuments – pēc visa spriežot, paša Meļņika parakstīts saistību raksts, apņemoties kādam Ukrainas uzņēmējam aptuveni 50 miljonus dolāru.
Šis ar roku rakstītais saistību raksts ir datēts ar 2012. gada 25. decembri, un tajā minēts, ka kāda persona "garantē nodrošināt ne mazāk kā trīs līdzekļu pieņemšanas finanšu kompānijas un līdzekļu atlikuma nosūtīšanu pēc kontrakta līdz 30.12.2012. Prasības attiecībā uz kompānijām - dažādas jurisdikcijas, dažādas bankas un ne Latvijā".
Savukārt Meļņiks, kā izriet no šī saistību raksta, no savas puses ir apņēmies veikt iespaidīgu finanšu līdzekļu pārskaitījumu: "Meļņiks V.I. apņemas veikt visu līdzekļu pārvedumu, apmēram, 50 miljonus dolāru, līdz 05.02.2013. Sastādīts ... klātbūtnē. ... V.I. Meļņiks."
Kāda tieši loma šim dokumentam ir Ukrainā notiekošajā izmeklēšanā, droši nav zināms. Taču oficiāli apliecināts ir fakts, ka jau 2016. gada beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija saņēmis tiesiskās palīdzības lūgumu no Ukrainas Ģenerālprokuratūras prokuroru grupas procesuālā vadītāja K. Kuļika, kurš izteicis interesi tieši saistībā ar uzņēmēju Meļņiku.
Kā medijos jau iepriekš aprakstīts, pēdējos gados labi zināmā Latvijas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami problēmas ar vietējām tiesībsargāšanas iestādēm sākās pēc tam, kad viņš pēc savu tuvu paziņu lūguma sācis pieprasīt uzņēmējam ar iniciāļiem V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru tas bijis parādā.
"Pa īstam viss sākās, kad G.Gulami pēc savu tuvu paziņu lūguma sāka pieprasīt V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru V.M. bija parādā. V.M. ar saviem bijušajiem un esošajiem augsti stāvošajiem ierēdņiem atrada savu "zelta iespēju", kā radīt G.Gulami problēmas un novērst no naudas atprasīšanas," – šādi pirms trim gadiem Pietiek publicētajā detalizētajā lasītāja vēstulē bija aprakstīts, kā pēc šī gadījuma sākušās Gulami problēmas ar Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm.
Saistībā ar tā saukto "Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušanu", kurā iesaistīts Gulami, procesi sākotnēji bija notikuši civiltiesiskā līmenī, taču pēc Gulami "draudzīgā atgādinājuma" Meļņikam par nepieciešamību pildīt saistības "pārvērtās" kriminālprocesā un notiesājošā spriedumā pirmās instances tiesā.
"Šī ir tipiska Meļņika metode - rīkoties caur trešajām un ceturtajām personām, pašam paliekot ēnā. Vajag atrisināt problēmu ar kādu nevēlamu cilvēku? Tiek iedarbināti kontakti valsts līmenī, vieni cilvēki prezidenta ēnā "kārto lietas", citi tikmēr nokārto, lai rodas vajadzīgie iesniegumi un lai iesniegumiem attiecīgajās tiesībsargāšanas struktūrās tiek dota zaļā gaisma - un attiecīgais "problemātiskais cilvēks" uz ilgu laiku aizmirsīs kaut kādu tur naudas atprasīšanu, viņš būs aizņemts ar paša problēmām," Pietiek skaidroja kāds izbijis Meļņika uzņēmumu "drošības speciālists".
Taču līdz ar pēdējām Ukrainas Ģenerālprokuratūras aktivitātēm pastāv iespēja, ka jaunās problēmas Meļņika metodēm var izrādīties arī neatrisināmas. Ukrainas tiesa ir Meļņikam paziņojusi, ka viņš tiek turēts aizdomās par virkni smagu noziegumu – sveša īpašuma iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli organizētas grupas sastāvā; uzrādīto naudas līdzekļu legalizāciju; ar iepriekšēju nodomu maldīgu dokumentu sastādīšanu un izdošanu, kā arī ar iepriekšēju nodomu maldīgu ziņu ietveršanu dokumentos organizētas grupas sastāvā.
Saistībā ar atmazgāšanu visbiežāk ir minēti aptuveni 40 miljoni dolāru, kas skandalozajā Ukrainas naftas platformas iegādes un piegādes darījumā 2011.-2013. gadā varētu būt tikuši atmazgāti un nozagts Rīgas kuģu būvētavas faktiskā saimnieka Meļņika virsvadībā.
Runa ir par šajā zemē bēdīgi slavenajām „Boiko platformām” – naftas un gāzes ieguves peldošajām platformām, kuru iegādes darījumos Ukrainas valstij saskaņā ar oficiālo versiju tika nozagti vismaz 120 miljoni dolāru, kaut patiesībā „pazudusī” summa bija daudz lielāka.
2011. gada novembra sākumā Rīgas kuģu būvētava noslēdza līgumu par pašpaceļošās urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas valsts uzņēmumam ar piegādes termiņu 2012. gada decembrī un līguma summu – 399,8 miljoni ASV dolāru.
Tieši šo pašu platformu, ko piegādāja Rīgas kuģu būvētava, par vairāk nekā divreiz mazāku summu - 179 miljoniem ASV dolāru - 2010. gada decembrī tās ražotājam, Singapūras uzņēmumam Keppel Fels bija pasūtījis Norvēģijas uzņēmums Standard Drilling. Tātad - afēras organizētāju kabatās kopā varēja būt iegūluši pat 220 miljoni dolāru.
Faktiski visa iespaidīgā naudas summa bija plūdusi caur britu "čaulas uzņēmumu" Northsale Logistics Limited, ko speciāli šim darījumam bija iegādājies Meļņiks ar Rīgas kuģu būvētavasstarpniecību. Lielākā daļa naudas aizplūda citiem starpniekiem un darbu veicējiem, savukārt Rīgas kuģu būvētavai 2012. gada beigās kontos bija naudas līdzekļi 23,6 miljonu latu (44 miljonu dolāru) apmērā.
Jau trīs mēnešus vēlāk uzņēmuma kontos bija palikuši vairs tikai 600 000 latu. Tas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā vairāk nekā 40 miljoni dolāru aizplūduši - visticamākais, uz Northsale Logistics Limited kontu Unicredit bankā, kaut no formālā viedokļa šādiem pārskaitījumiem pamata nebija. Taču, kā izrādās, arī britu "čaulas uzņēmumā" līdzekļi nav palikuši, bet aizplūduši vēl tālāk - uz grūtāk atšifrējamiem uzņēmumiem un to kontiem.
Izrādās, 46,5 miljoni dolāru laikā no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada marta vidum no Northsale Logistics Limited konta ir tikuši pārskaitīti nepazīstamam un nelielam Turcijas uzņēmumam, kas darbojas kuģu motoru remonta jomā.
Faktiski nav šaubu, ka šādā veidā notikusi naudas atmazgāšana, jo Turcijā saistībā ar jauno naftas platformu veikts tikai viens darbs – par summu, kas nepārsniedza 3 miljonus dolāru, demontēti un pēc tam atjaunoti naftas platformas balsti, turklāt to veicis platformas ražotājs Keppel Fels.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
