Ukrainas bankai piešķirti valsts līdzekļi krāpnieciskās shēmās plūduši arī uz divām Latvijas bankām
PIETIEK28.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Baltic International Bank un Trasta komercbankas kontos nonākuši fiktīvos darījumos no Ukrainas Delta Bank aizplūdušie līdzekļi, kurus kredītiestādei refinansēšanai piešķīrusi Ukrainas Nacionālā banka, ziņo portāls Economics.unian.net. Latvijas bankas atsakās sniegt ziņas par klientiem, taču apgalvo, ka par šiem darījumiem nekādus pieprasījumus no tiesībsargājošām iestādēm nemaz neesot saņēmušas.
Ukrainā sākta pārbaude par Delta Bank darījumiem, tajā skaitā naudas pārskaitīšanu uz divām Latvijas bankām. Pārbaude notiek kriminālizmeklēšanas ietvaros par Nacionālās bankas piešķirto refinansēšanas līdzekļu aptuveni desmit miljardu grivnu (4,2 miljonu eiro) apmērā piesavināšanos.
Naudas pārskaitījumus uz Latvijas bankām, kā arī Amsterdam Trade Bank NV, veikušas kompānijas, kuru vadītāji ir arī bankas darbinieki. Ukrainas tiesībsargājošās iestādes secinājušas, ka šiem darījumiem ir fiktīvu darījumu un krāpšanas pazīmes.
Baltic International Bank komunikāciju un mārketinga departamenta vadītāja Antra Laumane, taujāta par bankas komentāru saistībā ar šo Ukrainā veikto izmeklēšanu, norāda, ka banka kā licencēta kredītiestāde darbojas atbilstoši likumam un augstiem profesionālās darbības standartiem, tajā skaitā, attiecībā arī uz konfidenciālas informācijas neizpaušanu.
„Līdz ar to banka nevar sniegt ziņas par klientu darījumu tiesisko attiecību esamību vai neesamību,” norāda Laumane, vienlaikus uzsverot, ka banka veic tikai tos darījumus, kam ir atbilstošs likumīgais pamats.
Tāpat uz liegumu paust ziņas par klientiem atsaucas Trasta komercbankas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elīna Bikuļča: „Ņemot vērā, ka banka ir īpaša tiesiska regulējuma objekts, un šī regulējuma normas nosaka kārtību, kādā tiek atklāta konfidenciāla informācija, kā arī stingri ierobežo personu loku, kam ir tiesības pieprasīt šādu informāciju, bankai nav tiesību apspriest nekādas bankas transakcijas ar personām, kas nav iekļautas ar likumu noteikto personu sarakstā. Diemžēl, līdz ar to mēs neesam tiesīgi sniegt jebkuru citu informāciju par konkrētiem darījumiem.”
Vienlaikus banka piebilst, ka pašlaik neesot saņēmusi nekādu pieprasījumu no tiesībsargājošām institūcijām saistībā ar Ukrainā veikto izmeklēšanu par pārskaitījumiem no Delta Bank.
Trasta komercbanka arī uzsver, tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas nosaka skaidrus aizdomīgu darījumu kritērijus, kurus identificējot, banka likumā noteiktajā kārtībā gan iesniedz ziņojumu kompetentajām iestādēm, gan piemēro iekšējos pasākumus, lai novērstu mēģinājumus izmantot banku noziedzīgiem mērķiem. Banka regulāri veicot darbinieku apmācību, lai nodrošinātu tiem nepieciešamās zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēl nav sniegusi atbildi uz Pietiek jautājumu, vai saistībā ar izmeklēšanu Delta Bank lietā ir saņemti kādi pieprasījumi no tiesībsargājošām iestādēm un vai FKTK ir bijušas aizdomas, ka divas Latvijas bankas piedalījušās naudas izkrāpšanā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
