Ugunsdzēsēju pārbaudes slēdziens par Rīgas pili atklāj katastrofālas nolaidības ainu

Kopumā pārbaudes slēdzienā uzskaitīti gandrīz trīs desmiti dažādas nozīmības pakāpes pārkāpumu, no kuriem daži ir bijuši tikai formalitātes (dažādu reģistru noformējums utml.), savukārt citi - ārkārtīgi nopietni. Tie konstatēti saistībā gan ar ūdens piegādi, gan ugunsgrēka signalizāciju, gan dažādu pārbaužu neveikšanu.

Tā VUGD konstatējis, ka nav veikta Rīgas pils bēniņu (jumta) ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem apstrādāto koka konstrukciju (spāres utml.) degtspējas pārbaude. Tāpat objekta telpas nav bijušas pilnā apjomā nodrošinātas ar ugunsaizsardzības sistēmu (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, ugunsgrēka izziņošanas sistēmas, avārijas un evakuācijas apgaismojuma, kā arī evakuācijas izeju izgaismoto norādītāju) elementiem.

Problēmas atklātas arī ūdens piegādes sistēmā. Tā pagrabstāvā konstatēti iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas cauruļvadu bojājumi, bet iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas sūkņu ūdensapgāde nav bijusi nodrošināta no diviem ievadiem. Turklāt nav arī bijusi veikta ugunsdzēsības sūkņu pārbaude.               

Nopietnas problēmas konstatētas arī signalizācijas sistēmā. Kontroles un signalizācijas pultī BMZ ugunsgrēka atklāšanas zonā (prezidenta kabinetā) ir bijis bojājums, kas nav novērsts 24 stundu laikā pēc bojājuma atklāšanas brīža.

Tāpat, kā teikts slēdzienā, nav izstrādāts tehniskais risinājums automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas uz BMZ kontroles un signalizācijas pults bāzes tālākajai ekspluatācijai vai sistēmas darbspējas atjaunošanai, kaut gan sistēma ekspluatēta aptuveni 20 gadus un ražotājs jau pārtraucis šī tipa pulšu ražošanu.

Bēniņos atklāti arī citi pārkāpumi - VUGD konstatējis, ka ne tikai pils bēniņos, bet arī pagrabā un citās vietās "tiek izmantoti vadi un kabeļi ar bojātu izolāciju, kā arī tie savienoti tāda veidā, kas var radīt bīstamu pārejas pretestību". Nav arī veiktas zemējuma un zibensaizsardzības ierīču pārbaudes un elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumi.    

Nopietni pārkāpumi konstatēti arī organizatoriskajā jomā: atklāts, ka nav izstrādāts un saskaņots iestādes civilās aizsardzības plāns un ka nav nodrošināta un veikta darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos, nodrošinot savstarpēju sadarbību starp Valsts prezidenta kancelejas un Drošības dienesta darbiniekiem cilvēku un materiālo vērtību evakuācijai vai glābšanai.

Visbeidzot, VUGD pārbaudē atklāts tas, ka pilī vispār nav bijis izstrādāts rīcības plāns ugunsgrēka gadījumam un attiecīgi saskaņā ar rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam nav organizētas praktiskās nodarbības.

Pietiek pašlaik noskaidro, kura no valsts institūcijām bijusi atkarīga par katra konstatētā pārkāpuma novēršanu un kāpēc, pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, daudzi būtiski pārkāpumi tā arī nav tikuši pilnībā novērsti līdz pat liktenīgajam šā gada jūnija ugunsgrēkam.

Pils oficiālā saimniece - valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi - līdz šim, atbildot uz Pietiek jautājumiem, ir dažādos veidos centusies radīt iespaidu, ka faktiski pilnībā par pils telpu ugunsdrošību esot atbildīgs nomnieks - Valsts prezidenta kanceleja.

Taču Pietiek rīcībā pašlaik jau esošie dokumenti liek apšaubīt šo Valsts nekustamo īpašumu vadības apgalvojumu. Gaidāms, ka jau rīt Pietiek par to varēs sniegt plašāku informāciju.

Pietiek jau jūnija beigās pieprasīja Valsts nekustamo īpašumu vadībai nekavējoties nodrošināt iespēju iepazīties gan ar VUGD 2009. gadā veiktās Rīgas pils kompleksās ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem, kas tai pašā 2009. gadā tikuši nodoti Valsts nekustamajiem īpašumiem, gan ar pārskatu par to, kādas tieši darbības nākamajos gados Valsts nekustamie īpašumi veikuši saistībā ar šo dokumentu.

Sākotnēji Valsts nekustamo īpašumu vadība paziņoja, ka operatīvi sniegšot pieprasīto informāciju, taču pēc tam, kā liecina Pietiek avotu stāstītais, izrādījās, ka Valsts nekustamie īpašumi nemaz nespēj sniegt šādu pārskatu par darbībām pils ugunsdrošības situācijas uzlabošanai, jo tādas nemaz nav veiktas.

Rezultātā Valsts nekustamo īpašumu vadība pieņēmusi lēmumu VUGD slēdzienu nepubliskot, liekot saprast, ka tāda tās rīcībā nemaz neesot, turklāt būtisks arguments esot tas, ka "pārbaudē piedalījās VUGD un nomnieka [Valsts prezidenta kancelejas] pārstāvji, Valsts nekustamo īpašumu pārstāvji šajā pārbaudes veikšanā nepiedalījās".

Saskaņā ar Strautmanes akceptēto skaidrojumu ne vienmēr Valsts nekustamie īpašumi esot atbildīgi par to it kā apsaimniekotajiem valsts īpašumiem. Tā esot arī ar Rīgas pili: "Saskaņā ar Valsts nekustamo īpašumu noslēgtā nekustamā īpašuma Rīgā, Pils laukumā 3, telpu nomas līguma nosacījumiem, ugunsdrošības normatīvo aktu ievērošana un izpildes nodrošināšana ir nomnieka pienākums."

Tiesa, Valsts nekustamie īpašumi tomēr bija spiest atzīt, ka laika posmā no 2009.gada 26. līdz 27.novembrim VUGD tiešām veicis ugunsdrošības komplekso pārbaudi Rīgas pilī. Tāpat netieši uz līdzšinējām neizdarībām norāda arī Valsts nekustamo īpašumu apliecinājums, ka, "ņemot vērā Rīgas pils slikto tehnisko stāvokli, 2010. gadā tika pieņemts lēmums par Rīgas pils renovācijas darbu uzsākšanu, lai citu starpā, novērstu arī pārbaudes aktā norādītos trūkumus".

Savukārt Strautmane atbildē Pietiek īpaši norādīja, uz to, ka Valsts nekustamie īpašumi norobežojoties no jebkādas atbildības saistībā ar ugunsdrošības neievērošanu Rīgas pilī, - Valsts prezidenta kanceleja esot tā, kas "šajā situācijā bija atbildīga par ugunsdrošības normatīvo aktu ievērošanu un izpildes nodrošināšanu konkrētajās Rīgas pils telpās".

No atbildes uz pieprasījumu nodot atklātībai trīsarpus gadus seno Rīgas pils ugunsdrošības pārbaudes rezultātus Strautmane izvairījās, - arī ar VUGD ugunsdrošības kompleksās pārbaudes rezultātiem un komentāriem par veiktajām darbībām varot iepazīties, vēršoties Valsts prezidenta kancelejā.

Savukārt VUGD pārbaudes rezultātus atteicās publiskot, jo tie esot kļuvuši par izmeklēšanas noslēpumu.

Novērtē šo rakstu: