Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Televīzijā nesen rādītais igauņu uzņēmējs Urmass Pasts, kurš gatavojot pret Latviju 300 000 eiro prasību sakarā ar laicīgu sprieduma nenodrošināšanu nekustamā īpašuma tiesvedībā, patiesībā lielā mērā ir cietis paša vieglprātības dēļ, sapinoties ar labi zināmu tiesātu kriminālistu, - tā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti. No šiem tiesas spriedumiem izriet - igaunim vēl paveicies, ka viņa jaunais "biznesa partneris" nav mēģinājis viņu ne zāģēt, ne urbt viņam celi.

Saskaņā ar TV sniegto situācijas izklāstu pirms sešiem gadiem uzņēmējs sācis meklēt zemi Pierīgā, kur viņa klients - kāds lielveikalu tīkls varētu būvēt savu veikalu. Viņu ieinteresējis Ziepniekkalnā, kur uz Rīgas domei piederošas zemes atradusies autostāvvieta, ko apsaimniekojusi SIA Gabriels un ar to cieši saistītais uzņēmējs Isarijs Finbergs.

Taču no darījuma igaunim nekas nav sanācis, Finbergs neko nav nokārtojis un palicis Pastam parādā 300 tūkstošus eiro. Kaut gan viss noticis jau pirms sešiem gadiem, igaunim šo naudu nav izdevies atgūt vēl joprojām, tāpēc igaunis tagad TV skaidrojis, ka vairs neuzticoties Latvijas tiesām un gatavojoties Latvijas valsti sūdzēt tiesā, - kaut patiesībā šāda iespējamība ir maz ticama, jo vēl turpinās tiesvedība Latvijā.

Tikmēr Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti - tiesas spriedumi, ko šodien publicējam, - rāda, ka patiesībā igaunis pieļāvis kļūdu, ielaižoties darījumos ar pietiekami labi zināmu, tiesātu kriminālistu, un pirms ciešāku kontaktu sākuma nav pārbaudījis arī publiski pieejamās ziņas par savu „partneri”.

Izrādās, jau 2002. gada aprīlī Augstākā tiesa par izspiešanu personu grupā ir piespriedusi Finbergam piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu divus gadus veikt zināma veida uzņēmējdarbību. Šis fragments no tiesas sprieduma krāšņi demonstrē, kāda ir bijusi Finberga izpratne par uzņēmējdarbības niansēm:

„Isarijs Finbergs, Vladmirs Rjabuhins, Igors Zikovs un Romāns Finbergs notiesāti pēc Krimināllikuma 183.panta 2.daļas, t.i., par to, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, izdarīja izspiešanu, t.i., pieprasīja bez tiesiska pamata atdot mantu, piedraudot cietušajam un viņa tuviniekiem ar vardarbību, kā arī lietojot vardarbību sekojošos apstākļos.

2000.gada 18. aprīlī ap pīkst. 17.00, V.Rjabuhins, realizējot kopīgo noziedzīgo nodomu un darbojoties saskaņā ar iepriekšējo vienošanos, un I.Finberga norādījumiem, ar automašīnu “BMW-525” v.n.z. DJ 8838 atveda cietušo Arkādiju Solomko uz Isārija Finberga dzīves vietu Rīgā, Dāliju ielā 2 (attēls no Google), kur cietušo sagaidīja I.Finbergs.

I.Finbergs ar mērķi izdarīt morālu un fizisku iedarbību uz A.Solomko, V.Rjabuhina klātbūtnē tīši izdarīja Solomko ne mazāk kā divus sitienus ar dūri pa seju, pēc tam ne mazāk ka divus sitienus ar dēli pa muguru, pavadot sišanu ar nelikumīgu naudas pieprasīšanu, bet nenosaucot konkrētu summu. I.Finbergs, turpinot A.Solomko sist, izdarīja ne mazāk kā 15 sitienus pa dažādām ķermeņa daļām. (..)

Apmēram ap plkst. 18.00 pie I.Finberga atbrauca divas izmeklēšanā nenoskaidrotas personas, kuras arī pēc vienošanās ar I.Finbergu pieprasīja no A.Solomko 10 000 ASV dolārus, pieprasot ieķīlāt savu dzīvokli.

Tālāk, turpinot savas noziedzīgās darbības I.Finbergs, lika Igoram Zikovam aizvest cietušo A.Solomko uz savas privātmājas pagraba telpām, kur kopā ar I.Zikovu turpināja viņu sist ar mērķi apspiest cietušā gribu viņiem pretoties. Pie tam I.Finbergs izteica necenzētus lamu vārdus.

I.Finbergs, I.Zikovs un V.Rjabuhins atstāja cietušo vairākas reizes pagraba telpās, aizslēdzot durvis un liedzot A.Solomko brīvi pārvietoties. Pirms tam V.Rjabuhins pārmeklēja cietušā kabatas, jo gribēja atrast viņa mobilo telefonu.

Pēc kāda laika I.Finbergs un I.Zikovs piedraudēja A.Solomko ar urbi, solot izurbt viņam ceļgalu. Cietušais šos draudus uztvēra kā reālus un centās pretoties, bet saņēma sitienus. Pēc tam I.Finbergs paņēma rokas zāģīti un vairākas reizes pārbrauca pār cietušā apģērbu, sabojājot audumu.

Apmēram pēc 1,5-2 stundām viņi pārveda A.Solomko uz minētās mājas virtuvi, kura atrodas pirmajā stāvā un nosēdināja uz grīdas. Virtuves telpā Romāns Finbergs, pēc tēva I.Finberga norādījuma, nelikumīgi, mantkārīgos nolūkos, bez jebkāda tiesiska pamata, pieprasīja cietušajam nodot viņam naudu, izdarot cietušajam sitienus pa ķermeni.

I.Finbergs izdarīja šāvienu no pistoles “SIG SAUER”, bet lode trāpīja grīdā starp A.Solomko kājām. Tad I.Finbergs lika cietušajam dzert alkoholiskos dzērienus. Pēc tam A.Solomko bija spiests V.Rjabuhinam uzrakstīt vairākus parakstus, tajā skaitā arī par to, ka I.Finberga mājā viņš jau ieradies sasists un I.Finbergs viņam sniedzis medicīnisko palīdzību.

Vienu parakstu A.Solomko rakstīja par to, ka viņš ir parādā 15 000 ASV dolārus (Ls 8880) kā arī 1000 ASV dolārus (Ls 592) apņemas atdot I.Finberga dēlam I.Zikovam par to, ka viņš zaudējis I.Zikovam boksa cīņā.

Bez tam, Romāns Finbergs pēc Isarija Finberga norādījuma turpināja pieprasīt no cietušā A.Solomko naudu, pie tam izdarot vairākus sitienus ar dūri pa muguru, kā arī no tuva attāluma izdarīja šāvienu A.Solomko sejā no gāzes speciālā pašaizsardzības līdzekļa “Udar”, nodarot cietušajam stipras fiziskas sāpes. Pavisam Romāns Finbergs izdarīja cietušajam A.Solomko ne mazāk kā desmit sitienus pa dažādām ķermeņa dalām.

Bez tam Isarijs Finbergs Igora Zikova klātbūtnē izteica cietušajam draudus noorganizēt viņa sievas un meitas izvarošanu, ja cietušais neatdos pieprasīto naudu. 2000.gada 19.aprīlī no rīta I.Finbergs un V.Rjabuhins atkal pieprasīja A.Solomko nodot viņiem 15 000 ASV dolārus, nozīmējot sešu mēnešu termiņu. Apmēram ap plkst.9.00 V.Rjabuhins pēc I.Finberga norādījuma ar automašīnu “Gazeļ” aizveda A.Solomko uz viņa dzīves vietu.”

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi