Tuvojoties „Olainfarm” bankrotam, Velmers un Beļēviča cer pie vismaz dažiem miljoniem tikt citā veidā?

Visizteiksmīgākos datus šajā lietā, lai cik tas varētu nešķist dīvaini, sniedz Velmera amatpersonas deklarācija par pēdējiem gadiem. 2017. gadā advokāta profesionālā darbība viņam ir spējusi ienest tikai nedaudz vairāk nekā 2000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas – kopā 24 964 eiro.

Neko veiksmīgāks nav bijis arī 2018. gads – gada laikā Velmera ienākumi no advokāta profesionālās darbības ir bijuši 26 407 eiro. Un tagad pēkšņi – trīsarpus miljoni. Cik ticami tas izskatās līdzšinējam Velmera vērienam? Maigi izsakoties, ne visai.

Protams, nez vai ir šaubas, ka ne jau visi caur tiesu tagad pieprasītie miljoni varētu tikt vienam pašam Velmeram, - tāpat kā Liepājas metalurga izpārdošanas laikā dalīties nāksies arī tagad.

Lai gan saskaņā ar līgumu Saveļjevai konsultācijas sniedzis Velmers, kurš tagad ir Olainfarm padomes loceklis, iespaidīgo summu tiesā ir pieprasījis jau pieminētās Beļēvičas – oficiāli Olainfarm valdes locekles – vadīts uzņēmums b2b konsultants.

Kāpēc tā? Izrādās, Maligina meita nu jau tālajās 2017. gada beigās, kad mantojuma dalīšana tikai sākās, paspējusi noslēgt līgumu arī ar Beļēvičas uzņēmumu. Turklāt – ne jau šādu tādu līgumu.

b2b konsultants līgumā noteikts, ka juridisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz „4% (četri procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts labprātīgi, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt”.

Ja mantojums netiktu dalīts labprātīgi, b2b konsultants būtu tiesības uz vēl lielāku mantojuma daļu. „5% (pieci procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts tiesas ceļā vai tiesā celta mantojuma prasība, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt,” – tā šis gadījums aprakstīts līgumā.

Jau iepriekš ir publicēts vienkāršs aprēķins: ņemot vērā, ka kopējā Maligina mantojuma vērtība tika lēsta pat uz 200 miljoniem eiro un Nika Maligina pretendē uz nepilnu ceturto daļu no mantojuma, viegli aprēķināt, ka b2b konsultants vēlējās saņemt līdz pat divarpus miljoniem eiro par mantinieces interešu pārstāvēšanu.

Taču, kā mēs redzam, mantojuma dalīšana ir izrādījusies ir ilga un sāpīga, līdz ar ko kārotie miljoni „juridisko pakalpojumu sniedzējiem” vismaz pagaidām ir gājuši secen. Taču apetīte tikai aug un aug, tāpēc radošajiem juristu prātiem ir radusies ideja – tos pašus miljonus un vēl ar uzviju taču var iegūt citādā veidā.

Ir taču arī advokātu izmaksas, kas, piemēram, Beļēvičas uzņēmuma un Saveļjevas līgumā aprakstītas šādi: „Klients sedz Izpildītāja izdevumus, kas saistīti ar uzdotā uzdevuma izpildi, tajā skaitā transporta izdevumus un uzturēšanos izdevumus, kā arī izdevumus, ja tie saistīti ar nepieciešamību Izpildītāja pārstāvim pildīt uzdevumu ārpus Latvijas Republikas (komandējuma izdevumi), tiesas izdevumus, šķīrējtiesas procesa izdevumus, valsts vai pašvaldības noteiktās nodevas, maksātnespējas procesa izdevumus (ja tie Klientam kā kreditoram ir maksājami), kas saistīti ar uzdevuma izpildi vai tiem pielīdzināmos izdevumus pēc Izpildītāja pieprasījuma, ja to nepieciešamība un apmērs iepriekš ir saskaņots ar Klientu.”

Domājams, ir tikai laika jautājums, kad savus miljonus vērtos pakalpojumus aprēķinās un tiesā ar prasību vērsīsies arī Velmers, kura līgumā ar Maligina meitu savukārt norādīts, ka „Klients maksā Advokātu birojam par pakalpojumu sniegšanu atlīdzību saskaņā ar pušu vienošanos” un ka „Klients maksā atlīdzību Advokātu birojam uz Advokātu biroja iesniegtā rēķina pamata”.

Protams, atklāts paliek jautājums, vai advokāti un juristi būs pamanījušies pareizi un laikus noformēt sniegtos pakalpojumus, taču... nez kāpēc iekšējā balss saka, ka gan jau šie radošie ļaudis atrisinās arī šo sīko problēmu, lai vismaz tādā veidā pamēģinātu tikt pie vēl atlikušajiem Olainfarm miljoniem.

Novērtē šo rakstu: