Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai sakarā publicējam Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektora Kristapa Klausa iebildumus Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājam Viestura Ķerus rakstam un viņa atbildes uz šiem iebildumiem.

Kristaps Klauss:

Viestur, izlasot Tavu viedokli, es noteikti Tevi neierindotu starp tiem, kas var teikt: "Mums ir vieglāk, jo mums nav jāmelo.", ja vien ar terminu "meli" saprotam arī no konteksta izrautu apgalvojumu iekļaušanu sev izdevīgā kontekstā, kā arī sev nevēlamu faktu noklusēšanu.

Pirms konkrētu piemēru uzrādīšanas galvenais mana komentāra mērķis ir: lūdzu, neizsakies par tēmām (konkrēti - tautsaimniecības aspektiem un LKF plāniem), kurās neesi kompetents. Pretī varu apsolīt klusēt par putniem nepieciešamajām koku dimensijām, jo nebaidos atzīt, ka šajā tēmā esmu nekompetents.

Konkrētie piemēri:

1) "Un, ņemot vērā topošos grozījumus, kas pazemina kritērijus mežu ciršanai, varēs droši argumentēt, ka viss notiek atbilstoši noteikumiem - cērtamu mežu šobrīd ir vairāk nekā toreiz, kad tika rēķināts pieļaujamais ciršanas apjoms."

Jau šobrīd (un vismaz arī iepriekšējos 10 gadus, kopš strādāju nozarē) ir atļauta ciršana pēc caurmēra, bet, nosakot maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus valsts mežos, ņem vērā tikai vecumu. Arī pamatnostādnēs apstiprinātā metodika ņem vērā tikai vecumu. Protams, bažīties Tev neviens nevar liegt, bet lūgums nespriedelēt par kokrūpnieku "apetīti" apgalvojumu formās;

2)"Elegants piemērs, kā mēģināt apvārdot sabiedrību, metot visus mežus vienā maisā.”

Ja es personīgi zinu, cik mazu daļu no atbildēm parādīja konkrētajā TV raidījumā, tad Tu nevari sūdzēties par "telpas trūkumu" savā blogā korekta viedokļa paušanai. Sakot šo teikumu, es nebiju domājis apsi. Bez Tevis pieminētajām sugām - priede un apse - pastāv arī tāda kā egle, kuru potenciālās caurmēra izmaiņas skars. Esi dzirdējis par sakņu trupi un tās ietekmi uz pirmo nogriezni? Protams, šodienas "slimajām" eglēm caurmēra samazinājums nepalīdzēs, bet tas ļaus veidot no ekonomiskā viedokļa veselīgāku mežu nākotnē. Savukārt priedēm - tā ir taisnība, ka "tukšu vidu" priedes īsti nepastāv, bet ir rinda citu ekonomisko vainu, kas rodas "novecojot". Tāpat par cenām - ja Tu palūkotos lielo II šķiras skujkoka zāģbaļķu pārstrādātāju mājas lapās, tad redzētu, ka par sortimentu virs 30 cm labākajā gadījumā maksā tikpat, kā par "vienu soli" mazāku sortimentu, bet parastā situācija ir tā, ka cenas resnākajam ir par vairākiem eiro zemākas

3)"Tātad (un lasiet uzmanīgi!), lai meža īpašniekus stimulētu mežu kopt, kas ļautu ātrāk izaugt resniem kokiem, mēs atļausim cirst tievākus kokus..."

Ja Tu smejies par šo apgalvojumu, tad Tev būtu jāsmejas arī par tehnikumiem un koledžām, kur loģika ir tā pati - neuzstādām tādas pašas prasības kā maģistra vai doktora grāda ieguvējiem, bet īsā laika posmā iedodam prasmes un zināšanas, lai pēc iespējas ātrāk jaunietis ar vajadzīgajām kvalitātēm nonāktu darba tirgū.

4) Lai neturpinātu gari, jo zinu, ka Tev lasīt komentārus nepatīk, beidzamais no konteksta izrautais J.Jansona teiktais: "..., kuru var ļoti viegli nojaukt, samazinot ciršanas diametru."

Šajā rakstā viņš ļoti precīzi paskaidro, ko ar to domā: "Viņš skaidro, ka, piemēram, skandināvi audzē "mazas dimensijas, jo viņiem ir papīrrūpniecība, un mežsaimniecība strādā tā, lai šīm rūpnīcām būtu izejvielas". "Latvijā tā nav – mēs audzējam baļķus, un šo pieeju vajadzētu sargāt visiem spēkiem. Zāģbaļķi visos laikos bija un būs interesantāki par tehnoloģisko koksni.”

Piedāvātās caurmēra izmaiņas precīzi saglabā šo mērķi - tāpat, kā līdz šim arī turpmāk Latvijas mežsaimniecības mērķis ir "ražot" zāģbaļķus, nevis papīrmalku. Piedāvātie grozījumi no tautsaimniecības viedokļa daudz precīzāk motivē, kuru dimensiju zāģbaļķus.

Un visbeidzot, lai cik šis apgalvojums Tev būtu ērts, ļoti lūdzu beigt izplatīt atklātus melus, ka LKF vai kokrūpnieku patiesie iemesli ir, "ka mūsu līdzšinējā saimniekošanas prakse nav ilgtspējīga, resursu sāk trūkt, bet mēs negribam mazināt saviem uzņēmumiem pieejamo koksnes apjomu".

Vienīgais, kam tiešām Tev varu piekrist, ka plānotie grozījumi balstās uz saimnieciskiem apsvērumiem. Jā - tie ir pamatoti no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes viedokļa, kas dos atdevi labklājības celšanā (ja ar to saprotam materiālo pusi). Šajā aspektā esmu kompetents. Bet, ja Tu saki, ka tie nenāks par labu daļai putnu populācijas - atliek tikai ticēt, jo tā ir Tava kompetence. Tādēļ, ja zem "tikai" esi domājis putnus, tad neiebilstu oriģinālajam apgalvojumam "plānotie grozījumi balstās tikai uz saimnieciskiem apsvērumiem".

Viesturs Ķerus:

Sveicināts, Kristap!

Nezinu, kā vērtēt to, ka raksti komentārus pie mana bloga, vai kā pagodinājumu tā ietekmei vai emociju iespaidā pieļautu sabiedrisko attiecību kļūdu, bet jebkurā gadījumā paldies par tiem! Varbūt vismaz šeit varam organizēt domu apmaiņu, kuras trūkst citur.

Es zinu, ka viens no iecienītākajiem oponentu pretargumentiem ir "tas ir izrauts no konteksta", un tieši tāpēc esmu salicis saites uz visiem avotiem, lai lasītājs var skatīt citātus kopējā kontekstā. To, ko es gribējis pateikt vai domājis, bet nepateicis, es, protams, nevaru vērtēt.

Par Tevis izceltajiem konkrētajiem piemēriem:

1) Tu ļoti labi zini, ka arvien biežāk izskan ideja, ka vajadzētu pārskatīt to, kā rēķina maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu. Lūk, citāts no tā paša J. Jansona (šī raksta nav internetā, tāpēc, piedod, izrauju no konteksta): "Algoritms, pēc kā tas tiek rēķināts, ir radies pagājušā gadsimta pirmajā pusē un labi piemērots gadījumam, ja prioritāte nav efektīva meža kapitāla apsaimniekošana."

Atsaukšanās uz Meža politikas pamatnostādnēm arī ir nevietā, jo, kā zini, pamatnostādnēs nav iekļauts arī tas, ka būtu jāmazina galvenās cirtes caurmērs. Tātad nav nekādu problēmu virzīt iniciatīvas, kas šajā dokumentā nav minētas. Varbūt manis nomierināšanai vari rakstiski (kaut vai šeit) apliecināt, ka Latvijas Kokrūpniecības federācija nemēģinās panākt to, ka tiek mainīta kārtība, kādā tiek noteikts maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms?

2) Tā kā šeit vietas netrūkst, varbūt vari pastāstīt sīkāk, kas tās par ekonomiskajām vainām priedei (un arī bērzam), kas aktuālas pie pašreiz spēkā esošajiem galvenās cirtes caurmēriem? Cik liels ir šādu koku ar vainām īpatsvars priedēm, eglēm un bērziem? Cik lielā mērā šo īpatsvaru mazinās piedāvātais galvenās cirtes caurmēra samazinājums?

Pie šī paša punkta - noteikti būsi dzirdējis, ka sakņu trupes izplatību eglēm var mazināt, veicot mežizstrādi ārpus veģetācijas sezonas. Varbūt ieguvumi no šādas prakses būtu lielāki nekā no galvenās cirtes caurmēra samazināšanas. Vai LKF ir kādi aprēķini?

Kā jau redzi manā rakstā, runājot par cenām, atsaucos uz D. Dubrovska prezentāciju. Ja Tu man iedosi saites uz Tevis minētajām lapām, noteikti apskatīšos.

3) Jā, apgalvojums tiešām ir smieklīgs, bet Tavu pretargumentu neuztvēru, jo A. Ozola loģika, izmantojot Tavu līdzību, ir: "Lai sekmētu to, ka vairāk jauniešu iegūst doktora grādu, mēs nodrošināsim, lai bez šī grāda varētu iztikt."

4) Par šo gan man vislabāk patiktu redzēt paša J. Jansona komentāru, jo šobrīd Tu mēģini viņa teiktajā izlasīt vairāk, nekā tur rakstīts. Bet tīri intereses pēc - ja Tu domā, ka J. Jansons bažījas par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu līdz papīrmalkas dimensijām (nevis caurmēra samazināšanu principā), varbūt kā nozares iekšienē esošs cilvēks vari pastāstīt, kurš tad ir šādas idejas izteicis (tas par to, ka "tātad idejas gruzd") un vai šīs idejas ir atmestas?

Un visbeidzot jāsaka, ka esi galīgi sapinies mēģinājumos atspēkot manis rakstīto. To, ka trūkst resursu, neesmu izdomājis es. Tas bija lasāms žurnālā "Baltijas Koks" jau 2012. g. aprīlī. Tā ka, ja Tu saki, ka tie ir meli, tad Tu melos apvaino... laikam taču pats sevi, jo vismaz tolaik biji žurnāla redkolēģijā. Bet varbūt Tev ir kāds labs izskaidrojums šiem (no konteksta izrautajam) teikumiem minētajā žurnālā:

"Latvijā vairs nav vietas jaunām zāģētavām un arī esošajiem uzņēmumiem jārēķinās ar to, ka resursu trūkuma dēļ apjomu nāksies samazināt visiem apaļkoksnes pārstrādātājiem."

"Norobežojoties no radikāliem vides aizstāvju un sabiedrības viedokļiem un ņemot vērā tikai resursu plūsmas stabilitāti ilgtermiņā, ciršanas apjomus galvenajā cirtē gan valstij piederošajos mežos, gan privātajās platībās varētu palielināt par pāris miljoniem kubikmetru gadā."

Un vari nekautrēties - man nav nekas pret garu komentāru lasīšanu. Nelasu es anonīmus komentārus, bet Tavus ar interesi izlasīšu.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...