Tūristi pamana, ka zivju pārstrādes uzņēmums kanalizāciju pludina jūrā, atbildīgie dienesti sarosās
PIETIEK10.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zivju pārstrādes uzņēmums Līcis 93 pie Ģipkas bākas Rojas novadā rada briesmīgu smaku, kanalizāciju "pa taisno" iepludinot jūrā, - tā liecina Pietieklasītāju fiksētais. Valsts vides dienests tikai pēc Pietiek intereses uzzināja par notiekošo un sola jau tuvākajā laikā veikt uzņēmumā pārbaudi. Arī Rojas novada dome par situāciju pie Ģipkas bākas uzzināja tikai no Pietiek un apgalvo, ka nekavējoties sākusi darbības, lai situāciju labotu.
Dramatisko situāciju ar kanalizācijas pludināšanu jūrā pamanījuši kādi pārgājiena dalībnieki, kuri arī uzfilmējuši video. Pie uzņēmuma izraktas divas lielas bedres, kur notekūdeņi tiek novadīti un dažreiz arī izsūkti, bet, kad netiek izvesti, tad pa taisno aiztek uz jūru, novērojuši pārgājiena dalībnieki.
Aprunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, pārgājiena dalībnieki noskaidrojuši, ka šāda situācija pie Ģipkas bākas turpinās jau gadiem ilgi. Neciešamā smaka parādījusies jau pirms vairākiem gadiem, taču vietējie iedzīvotāji nevienam neesot sūdzējušies un par notiekošo arī nevienu neesot informējuši.
Kad Pietiek interesējās Rojas novada domē par neatļauto kanalizācijas pludināšanu jūrā, pašvaldība reaģēja zibenīgi. „Jūsu ziņojums tika nodots Rojas Pašvaldības policijai, kas nekavējoties reaģēja uz izsaukumu un izbrauca uz norādīto objektu un informēja Ventspils reģionālo vides pārvaldi. Vides pārvaldes inspektore uzsāka administratīvo lietvedību, paņēma ūdens paraugus ekspertīzei ūdens piesārņojuma noteikšanai,” jau stundu pēc pirmās telefonsarunas informēja Rojas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Nagle, piebilstot, ka sīkāka informācija būs pēc Ventspils reģionālās vides pārvaldes sniegtā ekspertīzes slēdziena un atzinuma.
Arī Valsts vides dienests (VVD) par zivju pārstrādes uzņēmuma veiktajām piesārņojošām darbībām neko nezināja. VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina apstiprināja, ka uzņēmumam Līcis 93 ir izsniegta B kategorijas atļauja piesārņojošo darbību veikšanai.
„Ventspils reģionālā vides pārvalde nav saņēmusi sūdzības no iedzīvotājiem par Jūsu minēto problēmu – zivju atlieku nepareizu uzglabāšanu, neattīrītu notekūdeņu novadīšanu Rīgas jūras līcī, smakām. Šī informācija ir nodota Ventspils reģionālajai vides pārvaldei, kuras pārraudzības teritorijā atrodas konkrētais zivju pārstrādes cehs. Nākošās nedēļas laikā inspektori veiks pārbaudes uzņēmumā SIA „Līcis 93”, kas atrodas un savu saimniecisko darbību veic Rojas novada Ģipkas ciemā,” informēja Ņikitina.
Pēc VVD sniegtās informācijas, 2012. gada 14. februārī VVD izsniedzis uzņēmumam B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Tā paredz, ka uzņēmuma ražošanas notekūdeņi tiek novadīti bioloģiskās attīrīšanas iekārtās, kas tālāk tiek novadīti Rīgas jūras līcī.
Uzņēmuma Līcis 93 amatpersonas pagaidām nav vēlējušās sniegt Pietiek kādu komentāru par piesārņojošajām darbībām.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
