Tur, kur agrāk likums balstījās uz faktiem, tagad pietiek ar policista nojausmu un spēcīgu “iekšējo pārliecību”
Māris Jurciņš03.07.2025.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Un tagad mazliet humora devas Jums visiem, dārgie draugi. KAD SARŪSĒJUSI ČAULA APDRAUD VALSTI: kolekcionāru satīriskā epopeja.
Sveiciens visiem Latvijas kolekcionāriem, vēstures entuziastiem un jebkuram, kurš reiz paņēmis rokā sarūsējušu metāla gabalu un nav to nekavējoties nodevis NATO.
Jo, kā izrādās, Valsts policija to var uzskatīt par spridzināšanas ierīci, būtisku šaujamieroča sastāvdaļu, terora risku un, iespējams, Putina pazemi Liepājā, ja vien tas “izskatās aizdomīgi”.
1. Ja izskatās pēc granātas – ņem ciet.
Nav svarīgi, vai priekšmets:
ir tukšs,
sarūsējis līdz skeletam,
nav sprāgstvielu,
un eksperts saka “nefunkcionāls, neatjaunojams”.
Policijas versija: “Jā, bet forma ir tāda bīstama… Tātad bīstami. Paņemam.”
Tas ir, mīļie draugi, vizuālās justīcijas laikmets. Tur, kur agrāk likums balstījās uz faktiem, tagad pietiek ar policista nojausmu, Google bilžu atmiņu un spēcīgu “iekšējo pārliecību”.
2. Ekspertīze ar “rūsas bonusu”
Dokuments: Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes ekspertīze.
Saturs:
Mehānisma nav.
Stobra nav.
Aizslēga nav.
Derīguma šaušanai – nulles līmenī.
Viss sarūsējis kā vecs žigulis Jūrmalas smiltīs.
Un tomēr slēdziens: “šaujamieroča būtiska sastāvdaļa.”
Tas ir kā atrast vecu durvju rokturi un paziņot, ka tev pieder slepens bunkurs.
3. Bet ko saka “augšas”?
Andrejs Judins (Saeimas Juridiskā komisija):
Ja priekšmets nav derīgs izmantošanai, to nevar kvalificēt pēc KL 233. panta.
Armands Ruks (Valsts policijas priekšnieks!):
Ja munīcija nav derīga un nesatur sprāgstvielas, par tās apriti kriminālatbildība nav paredzēta.
Izmeklētājs no X iecirkņa, sēžot pie kafijas aparāta:
“Nu, bet man liekas, ka varētu būt. Un šis izskatās kā MP-40. Rakstu protokolu.”
4. Policijas atbildes meistarība
Tu jautā:
“Kādēļ jūs ignorējat ekspertu atzinumus un likumdevēju skaidrojumu?”
Policija:
“Atgādinām, ka iebildumi par iespējamiem pārkāpumiem ir izsakāmi kriminālprocesa laikā, un jūs tos varat apstrīdēt prokuroram, kas tos arī ignorēs.”
Tulkojumā:
“Mēs darām, kā gribam, un, ja nepatīk, – raksti vēstuli uz Mēnesi.”
Un tu stāvi tur ar savu muzeja čaulu rokās domādams...
Eksperts teica “nefunkcionāls”?
Ruks teica “nav noziegums”?
Judins teica “KL 233. pants šeit neder”?
Policija saka: “Bet tā forma tāda… kara laikam līdzīga… visticamāk – noziegums.”
Un priekšmets pēkšņi pazūd. It kā teleportējas. Vai tiek “utilizēts”.
Vai… parādās tirgū? (Bet par to runāt jau skaitās sazvērestība, ne?)
KOPSAVILKUMS:
Likums:
Priekšmets ir aizliegts, ja tas ir bīstams, funkcionāls, spridzināms vai atjaunojams.
Realitāte:
Priekšmets ir aizliegts, ja tas “izskatās” aizdomīgi pēc fotogrāfijas vai atmiņā redzētā spēlfilmā.
Saeima saka: Nav nozieguma.
Eksperts saka: Nav funkcionāli.
Policija saka: A ko viņi saprot, mēs redzējām “Band of Brothers”.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
