Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tuneļa gals

Vēl viens aizbraucējs
06.10.2024.
Komentāri (75)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā man apkārt notiekošais sāk šķist par traku. Ar to es domāju situācijas, kad tiek izšķērdēti, nozagti vai bezjēdzīgi izsaimniekoti simtiem miljonu valsts budžeta līdzekļu, par to mēs uzzinām nevis no tiesībsargājošajām iestādēm, bet žurnālistiem, un tas viss kaut kur rāmi izplēn kā rīta migla mijkrēslī.

Tā pirms nepilna mēneša Valsts kontroles revīzijā secināts, ka, ieguldot 3,1 miljonu eiro sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, Zemkopības ministrija nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni. Ziņa izsauca sabiedrības sašutumu, atbildīgās amatpersonas neveikli skaidroja faktu, ka iepirkumā uzvarējusī firma “Topos L” pieder Nacionālās apvienības eiroparlamentārieša Riharda Kola māsai Elizabetei Kolai. Projektu sāka zemkopības ministra Kaspara Gerharda laikā, un viņš jau paziņojis, ka Nacionālā apvienība neuzņemas atbildību par izšķērdētiem valsts līdzekļiem. Tātad - meklējiet citur.

Lai arī revidenti materiālus nodevuši tiesībsargiem un Iepirkumu uzraudzības birojam, vai kāds tiešām lolo ilūzijas, ka šoreiz šai afērai būs arī vārdi, uzvārdi un redzēsim, ka pēc zibenīgas izmeklēšanas tiks uzsākts kriminālprocess un kāds sagums tiesas priekšā zem savas vainas nastas? Vidusmēra latvietim pat sapņos šāds iznākums vairāk nerādās. Varētu domāt, ka tagad uzmanīgi tiks “vērtēts” un “pētīts”, kā tad “tā varēja gadīties”. Bet arī tā jau vairs nenotiek! Nedēļu šī ziņa bija aktuāla un tad tika noņemta no aktuālo ziņu plūsmas. Kas tad tur, tie taču ir tikai daži miljoni, uz pārējo afēru s...du čupas fona šī ir tāda maza spiriņa.

Pirms nedēļas uzzinājām, ka Dienvidu tilts Latvijai izmaksājis gandrīz miljardu eiro. Tā pati Valsts kontrole konstatēja, ka, vienojoties ar būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, pašvaldība prettiesiski saskaņoja nepamatotu būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu, tādējādi izšķērdējot pašvaldības līdzekļus 27 miljonu latu apmērā. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, izbeidzot 2009.gada pavasarī sākto kriminālprocesu Dienvidu tilta būvniecības lietā, vainīgos neatrada. 27 miljoni bija un pēkšņi pazuda - kā tādā pasakā ar kādam ļoti laimīgām beigām. Laimīgas beigas bija gan tiem, kuri miljonus mācēja “izshēmot”, gan, visticamāk, tiem, kuri “shēmotājus neatrada”. Abpusējs izdevīgums, tā teikt!

Bet arī Dienvidu tilta afēra izskatās kā maza krāpšana  uz “Rail Baltica” milzu izzagšanas fona. “RB Rail” AS valdes locekles Kitijas Gruškevicas cimperlīgi koķetā atrunāšanās raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens viņai uzdeva jautājumu par valdes atalgojumu apmēru, ir kā spļāviens katra nodokļu maksātāja sejā. Nevis tāds mazs, kautrīgs spļāviens, bet tāds sulīgs, pirms tam ievelkot mutē no deguna kārtīgu zaļo puņķu biezeni.

16 000 eiro vidēji mēnesī - tik saņem šie apsviedīgie siles pumpji, kuri ir iemācījušies kaligrāfiski atbildēt uz jebkuru jautājumu dažādas juridiskiem svešvārdiem un terminiem piesātinātas frāzes, pat nakts vidū gultās augšā uzrauti. Nav ne jausmas, cik miljonus izsūknēs šī projekta administrācija, cik jaunas mājas taps Mārupē un Garkalnē, bet viennozīmīgi ir skaidrs, ka neviens ne par ko neatbildēs arī tad, ja Daugavas pālis paliks vien skaista dekorācija, kuru ārzemju tūristiem varēs parādīt kā mūsu valsts impotences simbolu.

Neatbildēs ne Briškens, ne Gruškevica, pat neviens Satiksmes ministrijas ierēdnis. Jo neviens pat neko nemeklēs. Un pēc gadiem lasīsim, cik nelietderīgi ir tikuši iztērēti X miljoni eiro šajā sāgā un ka Valsts policija vai KNAB pēc “ilgstošas izmeklēšanas” vainīgos nav atraduši. Tieši tik vienkārši. Jo “neviens ne par ko neatbild” - tas ir jaunais valsts pārvaldes lozungs, kuram būtu jānomaina Ministru kabinetā esošo “viens likums - viena taisnība visiem”.

Varētu turpināt ar vēl un vēl tamlīdzīgiem stāstiem, kur miljoni izšķīst kā karstā tējā iebērti cukurgraudi. Esam nonākuši līdz tādām kā kopīgām beigām, kad katrs tur “augšā” nesodīts, nu jau pat neslēpjoties, dara, ko grib, tiesībsargājošās iestādes ir kā fiktīva, no plastilīna veidota izkārtne, un mēs pārējie uz to noraugāmies kā uz krimināldrāmu, kur labajiem uzvarēt nav lemts. Tiesībsargājošās iestādes tāpat kā sabiedriskie mediji jau sen kalpo vadošajai elitei, nevis tautai, un atražo elitei vēlamo rezultātu.

Vai kādam vēl ir jautājumi, kādēļ nevis kāds atgriežas no emigrācijas Latvijā, bet turpina braukt prom uz neatgriešanos? Vai kāds joprojām nesaprot, kādēļ vidusšķira izvēlas nedzemdēt bērnus? Vai kāds vēl ir tik dumjš un nesaprot, ka skolotājiem likumā paredzētā, bet tomēr nepiešķirtā nauda ir tā pati nauda, kura tūlīt grims aizmirstības purvā kopā ar Latvijas titāniku „airBaltic”?

Smejamies, ka Krievijas armijas budžets ir izzagts, bet kāpēc neaizdomājamies, ka kas tamlīdzīgs varbūt noticis Aizsardzības ministrijā, ja neviens nejēdz neko sakarīgu pateikt vai izdarīt, kad valstī ielido nevis raķetes vai iznīcinātāji, bet viens, ar sprāgstvielām aprīkots krievu drons? Un kā var būt tā, ka aizturētie krievu spiegi no Latvijas dodas prom gandrīz orķestra pavadībā?

Valsts ir izzagta, parādos un korupcijā līdz ausīm. Un tagad, kad koalīcija sākusi gramstīties gar mūsu pensiju uzkrājumiem, vai kāds tiešām vēl saskata gaismu tuneļa galā? Jo tuneļa gals tūlīt tiešām būs klāt.

Novērtē šo rakstu:

198
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi