Iesaki rakstu: 
Vidēji informētam latvju bāleliņam nav šaubu par tādu kantoru kā “Rīgas satiksme” vai “Rīgas namu pārvaldnieks” sinonimizāciju terminam “korupcija”. Pat nekavējoša Leona Bemhena notiesāšana ar mantas konfiskāciju nemainīs iedzīvotāju uzticības indeksu minētām struktūrām. Citus Rīgas domes veidotus ušakovlaika pilsētas budžeta izslaukšanas cirkus, it īpaši dažādu aģentūru veidojumā pat nepieminēšu, jo jau sākotnēji tās tika radītas ar mērķi zagt un izzagt - ne vairāk, bet arī ne mazāk.
Nomaļus no sabiedrības modrās acs un plašsaziņas līdzekļu slejām, manuprāt, nepelnīti palicis vēl viens Rīgas domes monopolists. Runa ir par Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA „Rīgas ūdens", kura nodrošina rīdziniekus ar dzeramo ūdeni, kā arī savāc, novada un attīra notekūdeņus. Ja kāds nezina, tad šamie zēni un meitenes, kas par visu kaut ko ļoti ierobežoti atbild, sastopami Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 1. Dabīgi, ka Rīgā, ar skatu no loga uz Bastejkalna vēsturiskajiem vaļņiem. Interesanti, ka kādreiz pēc šīs pašas biroja adreses spietoja oranžie seski no Tautas partijas. Vietai aura ne tā labākā.
Neskatoties uz bijušajiem sliktas karmas kaimiņiem, “Rīgas ūdens" vārds it kā šaušalīgos koruptīvos skandālos nav ticis cilāts. Zināma publicitāte bija “Rīgas ūdens” darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kas nāca gaismā 2006.gada izskaņā, kad parādījās informācija, ka sliktie puiši no Meierovica bulvāra ar vēl sliktākiem puišiem no privātfirmas "Fenderes institūts" (nosaukums manis izvēlēts) apčakarējuši galvaspilsētas pašvaldību par nieka pāris miljoniem. Pirms Covid-19 šausmām 2020.gada martā pavīdēja ziņas par kaut kādām "Rīgas ūdens” klapatām ar skaitītāju rādītāju nodošanas portāla izveidi, kur jau kas nosperts vai gatavojas nospert sešciparu skaitļos. Citādi viss it kā kārtībā.
SIA "Rīgas ūdens” apgrozījums ir vairāk nekā 50 miljoni eiro, peļņa arī mērāma miljonos, klientu skaits netālu no 20 000. Izejot no amerikušakova akadēmiskajām nostādnēm, nebeidzams lauciņš dažādām duļķainām darbībām ar astronomiskām summām. Tieši milzīgās naudas plūsmas fonā man īpaši smieklīgas izskatās “Rīgas ūdens” pēdējā laika tendences iedzīvoties nieka tūkstošos, atklāti necienot valsts likumdošanu. Par to vel štrunts, bet, ja tam seko banāla izspiešana un dienesta stāvokļa izmantošana, tad jau joki mazi.
Par visu pēc kārtas. Ir tāda lieta, kā “piesārņojošo vielu virsnormas pārsniegums centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmajos notekūdeņos". Pats par sevi saprotams, ka šo virsnormas pārsniegumu kontrolē “Rīgas ūdens” un, ja kaut kas neatbilst kaut kam, tad lietotājam tiek izrakstīts rēķins par kompensāciju par konkrētu norēķinu periodu. Viss it kā jauki un pareizi, nav ko piecūkot dzimtās āres. Es apzināti šoreiz nepievērsīšos pašai procedūrai un tehnoloģijai, kā tiek ņemti paraugi un tālāk pārbaudīti, uzreiz saku - tur cirka vairāk nekā Merķeļa ielā. Runa ir par ko pavisam citu.
Pēc manā rīcībā nejauši nonākušas “Rīgas ūdens” iekšējās informācijas, minētā SIA ir izrakstījusi kompensāciju rēķinus līdz 30 Latvijas uzņēmumiem, kurus visus raksturo šādi kritēriji: lielākā daļa - vadošie pārtikas ražotāji valstī, un visiem ir līdzekļi banku kontos. Nosaukšu tikai dažus, iespējams, potenciālos vaininiekus - "Hanzas maiznīca”, "Rīgas piena kombināts”, "Rīgas farmaceitiskā fabrika”, putnu fabrika “Ķekava “ u.c.
Kas mani izbrīna - privātā kārtā firmu pārstāvji atsakās runāt vai sniegt informāciju, pamatojot, ka, ja “Rīgas ūdens” sagribēs, tad piespiedīs jebkuru lietotāju samaksāt jebkuru kompensācijas summu, tiesu perspektīva par pašu faktu var būt ļoti ilga un sarežģīta. No Latvijas dabas aizsardzības viedokļa man kā parastai lauku sievai iebildumu nav. Bet, ir, kā vienmēr, viens bet...
Neskatoties uz visu noslēpumainības auru ap kompensāciju lietu, šur tur mani tomēr apgaismoja. Vienu informācijas avotu noķēru vārtrūmē pie Bastejkalna, otru noklausījos kā telefonsarunas ierakstu netālu no Rīgas domes. Saliekot visu kopā, uzburas šāda aina.
Eposs sākas ar to, ka, iespējams, ik mēnesi Ūdens resursu inspekcijas vadītāja dodas pie uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas (attēlā) ar nefilosofiskiem jautājumiem - kam un par cik izrakstīt rēķinu? Ar to darbinieces funkcijas beidzas, un no viņas nekas tālāk nav atkarīgs.
Ejam uz priekšu. Iespējams, ka lēmumu kā mutisku rīkojumu sniedz jau pieminētā Dagnija Kalniņa. No “Rīgas ūdens" mājaslapas: ”SIA "Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja kopš 2010.gada.
Atbildības jomas kapitālsabiedrībā: darbības stratēģijas izstrādes un ieviešanas vadība; sadarbība ar valsts un pašvaldības institūcijām; klientu attiecību vadība; personāla vadība; finanšu vadība; juridisko jautājumu vadība; sabiedrisko attiecību vadība; vienotu sabiedrības kvalitātes vadības, iekšējās kontroles sistēmas, risku pārvaldības sistēmas un iekšējo auditu norises vadība; ūdens kvalitātes un notekūdeņu kvalitātes kontroles pārraudzība; nekustamo īpašumu pārvaldības nomas, iznomāšanas un atsavināšanas jautājumi. Pilnvaru termiņš: 12.01.2021.
Profesionālā darba pieredze: D. Kalniņa sekmīgas vadītājas pieredzi veidojusi, ieņemot vadošus amatus gan lielu valsts kapitālsabiedrību vadībā, gan Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs. D. Kalniņas profesionālā pieredze cieši saistīta ar finanšu vadības jomu.
No 2007.gada līdz 2010.gadam bijusi valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes locekle, no 2005.gada līdz 2007.gadam vadījusi Rīgas domes Īpašuma departamentu, no 2003.gada līdz 2005.gadam strādājusi par Rīgas domes Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības pārvaldes priekšnieci, no 2000.gada līdz 2003.gadam par Rīgas domes Finanšu departamenta projektu direktori, no 1995.gada līdz 1999.gadam bijusi VAS "Rīgas tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētāja vietniece - viceprezidente.
Izglītība: absolvējusi Latvijas valsts universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultāti un ieguvusi ekonomista kvalifikāciju. Ar dalībnieku sapulces lēmumu noteiktais atalgojums 6138 EUR bruto."
Pievēršu uzmanību uz mazu niansi-pilnvaru termiņš 12.01.2021. Citiem vārdiem sakot - tikt ieceltai uz jaunu termiņu pēc Ušakova-Amerika vadībā nostrādātiem 10 gadiem ir līdzvērtīgi krusai Sahārā. Arī šeit pēc loģikas nekā krimināla nav - nu nolēma valdes priekšsēdētāja pēdējos darba mēnešos par dabu parūpēties!
Un tagad pats galvenais. Fināls. Zinoši cilvēki Rīgas domes gaiteņos piedāvā par kompensāciju summām un iespējamiem variantiem parunāt ar kādu citu kungu. Ar viņu esot iespējams savstarpēji motivēts konstruktīvs dialogs.
Es ļoti pieticīgi pateikšu, ka esmu dzirdējusi telefonsarunas ierakstu, kurā zvanītājs zvana vienai no kompensāciju rēķinu saņēmušo uzņēmumu amatpersonām un bez liekiem ievadiem piedāvā “sakārtot jautājumu”. Pie kam - precīzi nosaucot uzrēķinātās summas un iespējamos šo summu samazinājumu apmērus.
Pilnīgi atbildīgi varu pateikt - zvanītājs nebija ne inspekcijas vadītāja, ne valdes priekšsēdētāja. Nosauksim šo personu par parastu labvēli, kurš cenšas sakārtot lietas. Visiem, visur un vienkārši tāpat.
Bet ir ieraksts... Ušakova-Amerika ēnas vēl nav norietējušas?
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
