Iesaki rakstu: 
Pietiek publisko KNAB vadītāju premjeram un ģenerālprokuroram adresēto iesniegumu par biroja priekšnieka Normunda Vilnīša 76 pārkāpumiem. Vairāki no tajā minētajiem faktiem, tostarp par operatīvās informācijas nopludināšanu, pelnījuši, lai prokuratūra kā KNAB pārraudzības iestāde tos izmeklētu, un kopumā dokuments liecina – iespējams, premjeram kā KNAB pārraugam būtu pamats rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu.
Lai arī jau pagājusi vairāk nekā nedēļa, kopš KNAB vadītāji vērsās pie premjera Valda Dombrovska (Vienotība) un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu, kurā fiksēti 76 KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša pārkāpumi, reakcija no abām augstajām valsts amatpersonām aizvien nav sekojusi.
Tikmēr Pietiek rīcībā esošais KNAB vadītāju iesniegums, ko publiskojam pilnībā, rāda: tajā starp 76 punktiem minēta virkne arī tādu faktu un Vilnīša pārkāpumu, kuri prasītu nopietnu izmeklēšanu un kuri var kalpot par pamatu tam, lai premjers aicinātu Saeimu lemt par Vilnīša atbilstību amatam.
Starp iesniegumā minētajiem ir gan fakti par to, ka Vilnītis un ar viņa „svētību” pieņemtie KNAB darbinieki, iespējams, nopludina operatīvo informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi izmeklēšanu, vēl vairāk, iespējams, pat izjaukusi kādu KNAB sāktu kriminālprocesu.
Tāpat KNAB vadītāju iesniegumā norādīts būtisks fakts, kas ļauj secināt, ka Vilnītis, izmantojot savas pilnvaras, bez saskaņošanas ar izmeklētājiem izbeidzis pārbaudes par augstām amatpersonām, to vidū ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci (Vienotība) un CSSD priekšnieku Andri Lukstiņu saistītās administratīvās pārbaudes lietās.
Kopumā vērtējot KNAB vadības iesniegumu pret Vilnīti, neoficiāli izskan, ka pamats rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu ir vairāk nekā pietiekams, jo uzskaitītie pārkāpumi nav tikai formāli. Taču galvenais esot jautājums, vai politiķiem tam pietiks gribas un vai KNAB priekšnieka lieta netiks „sakārtota” Saeimas partiju kuluāru sarunās, lai tas būtu izdevīgi politiskajai varai, nevis KNAB turpmākajai pastāvēšanai.
Tāpat neoficiāli izskan norādes, ka liels jautājums ir, vai ģenerālprokuroram Kalnmeieram, ņemot vērā viņa apstiprināšanas aizkulises un Saeimas kuluāros jau vasarā izskanējušās norādes par viņam izteikto apsūdzētā Ventspils mēra, ZZS „krusttēva” Aivara Lemberga atbalstu, būs drosme sākt rosināt nopietnu izmeklēšanu par Vilnīti un iespējamo operatīvās informācijas nopludināšanu.
Premjera preses pārstāve Līga Krapāne Pietiek piektdien atzina, ka pagaidām nekādu komentāru no premjera par KNAB vadītāju iesniegumu nebūšot. Dombrovskis atbilstoši savai rezolūcijai 10.janvārī gaidīšot atjaunotās, speciāli KNAB priekšnieka darbības vērtēšanai izveidotās starpinstitūciju komisijas (vada virsprokurors Arvīds Kalniņš) atzinumu par Vilnīša darbības tiesiskumu, lai pēc tam lemtu par to, vai rosināt Saeimu lemt par viņa atstādināšanu.
No Krapānes teiktā izrietēja, ka līdz komisijas atzinumam premjers saistībā ar KNAB vadītāju iesniegumā minētājiem 76 Vilnīša pārkāpumu faktiem, ar kuriem būtiski apšaubīta biroja priekšnieka darbība, ieturēs pauzi.
Pietiek zināms, ka ar premjera rīkojumu novembra beigās atjaunotā starpinstitūciju komisija līdz šim uz ne vienu sēdi vēl nav sanākusi un pirmoreiz atjaunotajā komisijas sastāvā tiksies tikai pirmdien, 6.decembrī.
Līdzīgi kā premjera pārstāve, atturoties no plašākiem komentāriem, pagaidām reaģē arī Ģenerālprokuratūra. Pēc prokuratūras preses centrā Pietiek sniegtajām ziņām, Kalnmeiers aizvien nav izlēmis, kā rīkoties ar KNAB iesniegumā minētājiem faktiem par Vilnīša iespējamiem pārkāpumiem.
Kalnmeiera atbildi par KNAB vadītāju iesniegumu un to, vai par kādu no 76 faktiem tiks sākts kriminālprocess vai vismaz speciāla pārbaude, prokuratūra sola tikai nākamnedēļ.
Konflikts KNAB ilgst jau kopš pavasara, un vairākums biroja darbinieku, viņu vidū arī priekšnieka vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks asi kritizē gan Vilnīša darbības stilu, gan viņa iecerētās reformas.
Vilnītis KNAB priekšnieka amatā tika izraudzīts ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā 2009.gada februārī. Viņš toreiz tika saistīts ar Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC un ar Lemberga ietekmi saistītās ZZS spēku aizmuguri.
Balsojums par Vilnīša apstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā (saskaņā ar likumu Saeimā KNAB priekšnieku ieceļ amatā uz 5 gadiem, un tikai Saeima ir tiesīga lemt par biroja priekšnieka atstādināšanu) notika 2009.gadā 12.martā. Balsojums bija slēgts. Par Vilnīti balsoja 63 deputāti, pret - 25. Vilnītis amatu ieguva ar toreizējās koalīcijas – TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK atbalstu. Pret bija Vienotības partijas – Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai, kā arī apvienība PCTVL. Apvienībai Saskaņas centrs toreiz bija brīvais balsojums.
Pietiek jau rakstījis, ka premjeru rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu attur pārliecības trūkums, ka izdosies nodrošināt parlamenta vairākuma atbalstu, un koalīcijas partnera ZZS nostāja.
Līdz šim mediji ziņojuši, ka Lembergs kopā ar ekspremjeru, 10 Saeimas deputātu Andri Šķēli (Par labu Latviju) ir tie, no kuriem, visticamākais, jau ilgstoši nācis uzstādījums mazināt „politbiznesam” neērtā KNAB lomu un „tikt vaļā” no Strīķes un viņas komandas. Neoficiāli izskan, ka šo uzstādījumu tagad uzdots īstenot Vilnītim, iespējams, izmantojot arī viņa dzīvesbiedres biznesa stāvokli.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
