Tukša muca tālu skan – vai tas ir par Cēsu mākslas festivālu?
Teātra mīļotāja Pita13.08.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
zirneklis
17.08.2016. 13:55No Žagara to varēja sagaidīt žēl cilvēka,kurš tik ļoti vīlās,acīmredzot uz priekšdienām būs apdomīgāks,pie uzvārda Žagars padomās ilgāk un pārbaudīs rūpīgāk.
Tad...
16.08.2016. 15:27»
Marfa
Lumpenisks viedoklis, it sevišķi labi zinot, ka tieši tehnisku iemeslu dēļ nevarēja šo izrādi parcelt uz Cēsism - skatuves platforma aprīkota ar hidrauliku, kas pielāgota Nac. teātrim
Kāda suņa pēc Cēsu festivāls tiek rīkots Rīgā? Kāds sakars izrādei Nac.teātrī ar izrādi Cēsu pasākumā? Absurds
Marfa
16.08.2016. 12:22Lumpenisks viedoklis, it sevišķi labi zinot, ka tieši tehnisku iemeslu dēļ nevarēja šo izrādi parcelt uz Cēsism - skatuves platforma aprīkota ar hidrauliku, kas pielāgota Nac. teātrim.
Finansists
16.08.2016. 11:58»
asre
Uzpūsti lauri šim visai provinciālajam festivālam.Piedāvājums visai vienveidīgs un neinteresants. Tiek iegrūsta liela nodokļu maksātāju (visas valsts) nauda, lai Žagaru famīlija ar tiem pietuvinātajiem cilvēkiem - bijusī sieva ar LNSO, Maskats ar savām simpātijām ( Liepiņs juniors u.c.)varētu vienkārši...
Aptuveni tā.
Žagars kā daudz katrs, kas pabijis privātbiznesā, nācis pie atziņas - piezīsties valsts pupam daudz izdevīgāk.
asre
14.08.2016. 10:43Uzpūsti lauri šim visai provinciālajam festivālam.Piedāvājums visai vienveidīgs un neinteresants. Tiek iegrūsta liela nodokļu maksātāju (visas valsts) nauda, lai Žagaru famīlija ar tiem pietuvinātajiem cilvēkiem - bijusī sieva ar LNSO, Maskats ar savām simpātijām ( Liepiņs juniors u.c.)varētu vienkārši to tērēt.
JS
14.08.2016. 09:41Ja jau dažiem liekas akceptējami piesavināties citu, ar Cēsu festivālu ne mazākajā mērā nesaistītu kultūras iestāžu pasākumus, varēja vienkārši uzrakstīt, ka Cēsu festivāla programmā iekļauti visi kultūras notikumi, kas augustā notiek Latvijā.
cashout
14.08.2016. 09:29Nu nezinu. Skaidri un gaiši norādīta pasākuma vieta-Nacionālais teātris. Varu pieļaut,ka ātri ir mājaslapa pamainīta.Katrā ziņa ir skaidrs,ka autore ir aitiņa. Prasta un cērpama latvju aitiņa,kura pat, lai pabļaustītos,nav spējīga screen'iņu uztaisīt,kā pierādījumu savām nelaimēm :D
Zoja
14.08.2016. 09:22Programmā skaidri un gaiši norādīta norises vieta!!
Raksta autore neprot lasīt?? Šāds pats festivāls notiek Liepājā, brīnos, ka nav klāt arī Liepājas programmas.
Praatniex
14.08.2016. 09:12»
Cēsis
Cēsis taču ir dzelteno "latviešu"pilsēta ,galvenais ir zagšana un seks
Kas tev liedz doties uz Rīgu pie Ušakova?
Cēsis
14.08.2016. 07:15Cēsis taču ir dzelteno "latviešu"pilsēta ,galvenais ir zagšana un seks.....
sociāli atstumtais
13.08.2016. 21:48patiešām - derētu papētīt !
cilvēki aizbraukusi no Cēsīm un valsts , ražošana kā tāda vienkārši smieklīga ,bet Cēsu mēris ar patosu priecājas un šauj gaisā kaudzēm naudas ... par kadiem līdzekļiem viss šis balagāns ???
Kasparānu Anatols
13.08.2016. 20:38CĒSY beja LATGOLU teritoreja atpakaļ laiku,uļmans tys vysu saķezaja.
Stroķis
13.08.2016. 18:31Ļoti smieklīgi manierīgi uzrakstīts par latviešu izdarībām, cenšoties iet kopsolī ar vispārējo deģenerāciju.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
